Lai gan Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta, jautājums «Vai pilsētā ir restorāns?» tiešām var apmulsināt. Arī restorāna «Madara» vadītāja Līga Bila norāda, ka daudzi pilsētnieki joprojām nezina, ka Jelgavā ir restorāns.
Tiesa, nekur nav definēts, kāds ēdināšanas uzņēmums ir restorāns, un viss ir atkarīgs no tā, kādas prasības uzņēmums pats sev ir izvirzījis – kā zināms, arī daudzi ātrās ēdināšanas uzņēmumi mīļuprāt dēvē sevi par restorāniem. Tomēr L.Bilai ir savs redzējums: «Manā uztverē restorānā ir mīļi, klusi, mierīgi, skaists interjers, patīkama apkalpošana, oficianti formas tērpos, karsti šķīvji, uz galda sveces un ziedi…» Protams, arī «Madarā» jūtams klientu kritums un darbinieki izteikuši idejas, ka klientu piesaistīšanai varētu izmantot dažādas aktivitātes, piemēram, aktierus, bet L.Bila uzskata, ka tas restorānam nepiedien un līdz ar šāda veida pasākumu organizēšanu tiktu zaudēts restorāna statuss. Šis statuss vadītājai liek arī ikdienā sekot līdzi, lai viss būtu tīrs, kārtīgs un līmenī. Viena no patīkamākajām pēdējā laika tendencēm ir tāda, ka restorāns tiek izraudzīts par vietu, kur izteikt bildinājumu. «Agrāk neko tādu nebiju piedzīvojusi, bet pēdējos divos gados pēc remonta esam piedzīvojuši trīs tādus gadījumus,» stāsta «Madaras» vadītāja. Tie nav bijuši skaļi un pompozi svētki, bet gan kluss, sirsnīgs un mierīgs brīdis pie rožu lapiņām rotāta galdiņa. Padomju laikos, kad restorāniem, līdzīgi kā tagad viesnīcām, tika piešķirtas zvaigznītes atkarībā no kategorijas, «Madara» bija kafejnīca, tāpēc par augstāko novērtējumu L.Bila uzskata apmeklētāju atsauksmes. «Ja cilvēks promejot pasaka paldies par to, ka Jelgavā vēl saglabājusies tik jauka vieta, tad tas ir augstākais punkts.»