11 °C, 1 m/s, 97.3 %

Pilsētā

Rīkos simtgadnieku salidojumu
02/07/2017

«Tie ir cita kaluma cilvēki, ar citu domāšanu – viņi apliecina, ka nekad nav par vēlu mācīties,» simtgadniekus, Latvijas valsts vienaudžus, raksturo pirmā Latvijas simtgadnieku salidojuma organizators un dokumentālas filmas «Piedzimt kopā ar Latviju» producents Lūkass Mairis Marcinkevičs. Salidojums 15. jūlijā notiks Rundāles pilī, bet paralēli tam top dokumentālā filma, kurā būs iemūžinātas Latvijas simtgadnieku atmiņas un pārdomas par simtgadē piedzīvoto – filmas pirmizrāde paredzēta 2018. gadā. Tajā viena no dalībniecēm ir arī jelgavniece – 101 gadu vecā Marija Kuzmina.

Sākotnēji tapa ideja par filmu, un salidojums ir šīs ieceres
loģisks turpinājums. «Filmas «Piedzimt kopā ar Latviju» izveidei
mūs iedvesmoja kāda aktīva dāma, kura, neskatoties uz cienījamo
vecumu, apguva datorprasmes, dziedāja. Sākām filmēt viņu un
sapratām, ka pilnvērtīgākam stāstam varētu uzrunāt arī citus
simtgadniekus. Tā sadarbībā ar pašvaldībām mums izdevās sapulcēt
diezgan daudz senioru, kuriem jau ir apritējuši vai 2018. gadā
apritēs simts gadu, – cilvēki ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši,»
atklāj L.M.Marcinkevičs. Viņš papildina, ka šobrīd filmā iemūžināti
jau 13 simtgadnieku stāsti, taču filmēšana vēl turpinās. «Filmas
dalībnieki stāsta par karu un pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem –
kinolentē ir izmantoti arī arhīvu materiāli, piemēram, par to, kā
Otrā pasaules kara laikā tika izpostīta Jelgava,» atklāj filmas
producents. Viņš norāda, ka filmēšanas procesā atklājas daudz
interesantu stāstu – citi seniori aktīvi dejo un dzied, piedalās
labdarības pasākumos, kāds joprojām dara vīnu, bet cits dienā noiet
2–3 kilometrus kājām. Kāds pat ticies ar pirmo Latvijas Ministru
prezidentu Kārli Ulmani. Vecākā filmas dalībniece ir 105 gadus veca
kundze Jūlija Zemļicka no Tukuma. Filmas veidotāji norāda, ka šī
filma varētu kļūt par Latvijas kultūrvēstures mantojuma daļu.

Pērn 16. martā savu simtgadi nosvinēja jelgavniece M.Kuzmina –
arī viņas atmiņu stāsts būs iemūžināts dokumentālajā filmā.
M.Kuzmina piedzimusi Latgalē sešu bērnu ģimenē – Latgalē arī
pavadīta viņas mūža pirmā daļa, bet vēlāk dzīves ceļi viņu atveduši
uz Jelgavu. Šeit viņa ilgi pildījusi pasta darbinieces pienākumus,
bet, sasniedzot pensijas vecumu, kundze sākusi nodarboties ar ziedu
audzēšanu. «Atceros, ka kādu dienu viņa atnāca ciemos un piedāvāja
palīdzēt bērna audzināšanā, neprasot nekādu samaksu vai atlīdzību.
Tā viņa kļuva par daļu no mūsu ģimenes – mēs dalījāmies gan
priekos, gan bēdās. Kad māte Marija dzīvoja Katoļu ielā, viņas
istabā valdīja ļoti liela kārtība. Sienas bija dzeltenā krāsā, bet
uz palodzes – neskaitāmi puķu podi ar šīs krāsas puķēm,» M.Kuzminas
simtajā jubilejā savās atmiņās dalījās viņas agrākā kaimiņiene. Ne
vien viņa, bet arī citi M.Kuzminu mēdz dēvēt par māti Mariju, jo
tas visspilgtāk raksturo viņas attieksmi pret dzīvi un apkārtējiem
– tā ir izteikti gādīga, pozitīva un sirsnīga. Šobrīd Marijas
kundze par savām mājām sauc sociālās aprūpes centru «Zemgale».

15. jūlijā pulksten 13 Rundāles pils Baltajā zālē notiks pirmais
Latvijas simtgadnieku salidojums, kas vienuviet pulcēs ne vien
filmas dalībniekus, bet arī citus simtgadniekus – šobrīd savu
dalību pasākumā ir apstiprinājuši teju 40 simtgadnieki, arī
M.Kuzmina. «Salidojuma dalībnieki varēs izbaudīt pirmās Latvijas
brīvvalsts laika atmosfēru – tostarp tam laikam raksturīgos
ēdienus. Būs arī svētku kūka,» tā L.M.Marcinke­vičs. Salidojuma
laikā simtgadniekiem paredzēts demonstrēt jau izveidoto filmas
reklāmas rullīti. Pasākumā ar priekšnesumiem uzstāsies kolektīvi no
pašvaldībām, kuru simtgadnieki aicināti uz salidojumu, – Jelgavu
pārstāvēs pianists Jānis Čudars.

Foto: no JV arhīva