18.3 °C, 2.8 m/s, 85.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRisinās energoresursu taupības jautājumus
Risinās energoresursu taupības jautājumus
16/10/2008

Šodien Jelgavā nodibināta pirmā reģionālā biedrība «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra», kurā iesaistījušās vairākas reģiona pašvaldības un citi sadarbības partneri. Reāli enerģētikas aģentūra darbību varētu sākt nākamā gada sākumā. Tās galvenais uzdevums būs dalībniekiem un iedzīvotājiem palīdzēt risināt siltumenerģijas taupīšanas jautājumus un sniegt konsultācijas par dzīvojamo māju siltināšanu un citiem energoefektivitātes jautājumiem.

Anna Afanasjeva

Šodien Jelgavā nodibināta pirmā
reģionālā biedrība «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra», kurā
iesaistījušās vairākas reģiona pašvaldības un citi sadarbības
partneri. Reāli enerģētikas aģentūra darbību varētu sākt nākamā
gada sākumā. Tās galvenais uzdevums būs dalībniekiem un
iedzīvotājiem palīdzēt risināt siltumenerģijas taupīšanas
jautājumus un sniegt konsultācijas par dzīvojamo māju siltināšanu
un citiem energoefektivitātes jautājumiem.

 

Biedrībā iesaistījušies deviņi
dalībnieki, kas pērn devuši piekrišanu aģentūras izveidei,–
Bauskas, Jēkabpils, Auces un Ozolnieku novada pašvaldības, SIA
«Fortum Jelgava», Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde un Zemgales
NVO atbalsta centrs. Biedrības dibināšanas iniciators ir Jelgavas
pilsēta. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēts Jelgavas
domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis. Ne valdes
priekšsēdētājs, ne valdes locekļi par darbu biedrībā atalgojumu
nesaņems. Algotas personas būs izpildinstitūcijas pārstāvji –
aģentūras darbinieki – direktors, tā palīgs un divi eksperti.
Pašlaik tiek prognozēts, ka aģentūra darbu sāks nākamā gada
janvārī.

A.Rublis skaidro, ka aģentūras izveides
nolūks ir veicināt siltumenerģijas patēriņa samazināšanu,
atjaunojamo energoresursu izmatošanas paplašināšanu, izmaksu
samazināšanu par enerģiju, tādējādi veicinot vides un vietējās
sabiedrības sociālo apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības
attīstību. Aģentūru veido ar Eiropas Inteliģentās enerģijas
aģentūras atbalstu. Tās piešķirtais granta apjoms ir 250 000 eiro.
Kopējais aģentūras budžets ir 480 983 eiro, no kuriem Jelgavas
pašvaldības finansējums ir 57 000, bet pārējo partneru finansējums
ir 173 983 eiro. Šie līdzekļi domāti, lai aģentūras darbību
nodrošinātu nākamos trīs gadus. Vēl piecus gadus finansējums
jānodrošina aģentūras veidotājiem.

Tās galvenie uzdevumi būs konsultāciju
sniegšana par energoresursu efektīvu izmantošanu, taupības pasākumu
nozīmi, informatīvu semināru organizēšanu, sniegt skaidrojumus par
finansējuma piesaistes iespējām ēku siltināšanai u.c.

Biedrības dalībnieki atzina, ka pie mums
ir svarīgi izglītot iedzīvotājus par energoefektivitātes
jautājumiem, jo pie mums situācija ir pat sarežģītāka nekā citviet
Eiropā. Tur daudzdzīvokļu mājas pārsvarā ir īres nami, savukārt pie
mums tās pieder dzīvokļu īpašniekiem. «Dzīvokļu īpašnieku ir daudz,
bet īpašnieka – neviena,» secināja biedrības pārstāvis, Ozolnieku
novada vadītājs Māris Ainārs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc
novads izvēlējās iesaistīties enerģētikas aģentūras izveidē. Tāpat
mazai pašvaldībai ir svarīgi pievienoties lielākam spēkam, jo
pašvaldību ar 8000 tūkstošiem iedzīvotāju neviens
neuzklausīs.

Biedrības dibināšanā piedalījās arī
Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvis Juris Golubovs. Galvaspilsētā
aģentūra izveidota pirms gada. Uz jautājumu, ko taustāmu šajā laikā
izdevies izdarīt, J.Golubovs pastāstīja, ka pēc aģentūras
iniciatīvas Rīgas pašvaldība piešķīrusi atbalstu energoauditu
veikšanai daudzdzīvokļu mājās. Aģentūra arī ierosinājusi, ka
nepieciešams atbalsts pašu energoefektivitātes pasākumu veikšanai,
un cer, ka nākamgad Rīgas domnieki pieņems attiecīgu lēmumu.
A.Rublis pieļāva, ka arī Jelgavā līdzīgi kā Liepājā, Valmierā un
Ventspilī šogad, strādājot pie nākamā gada budžeta, varētu izskatīt
jautājumu par fonda izveidi, no kura varētu piešķirt
līdzfinansējumu ēku siltināšanai.

A.Rublis un M.Ainārs pauda, ka līdzīga
aģentūra bija jāizveido daudz agrāk, jo energoresursu jautājumi ir
aktuāli jau labu laiku. Ozolniekos vienā novada pirmsskolas
izglītības iestādē plāno apkurei izmēģināt zemes siltumu, kas
varētu izmaksāt lētāk salīdzinājumā ar gāzi, jo tā veido apmēram 80
procentu no apkures tarifa izmaksām. Pirmā rajonā ieviesdama apkurē
koģenerācijas principu, novada pašvaldība pārliecinājusies, ka tā
ir efektīvāka par gāzes apkuri.

SIA «Fortum Jelgava» valdes loceklis
Edgars Līcis savukārt stāstīja, ka pēc gadiem četriem siltumapgādes
uzņēmums kā kurināmo varētu uzmantot biokurināmo – šķeldu un tās
atliekas, iespējams, arī kūdru un sadzīves atkritumu atliekas
u.tml. Līdzīgu projektu īstenošanu mātes uzņēmums jau sācis Pērnavā
un Tartu, kur ar biokurināmo apkurinātas katlumājas siltumu
patērētājiem varētu nodrošināt, kamēr gaisa temperatūra nepārsniedz
mīnus piecus grādus. Iestājoties lielākam salam, papildus kā
karināmo izmantos gāzi. Tā kā biokurināmā projekts varētu izmaksāt
lētāk nekā koģenerācijas režīma ieviešana, iespējams, pirmajam
variantam Pārlielupes daļā būs priekšroka. Taču konkrēti to varēs
pateikt, ka būs pabeigti visi aprēķini.

Biedrībā uzņēmums «Fortum Jelgava»
iestājies, jo siltumapgādes uzņēmumam esot svarīgi ieinteresēt
iedzīvotājus saprātīgā siltuma patēriņā, lai patērētāji par saņemto
komfortu spētu samaksāt.

R.Rublis un J. Golunovs preses
konferencē atzina, ka, saasinoties energoapgādes situācijai pasaulē
un Eiropā, veidojas riski energoapgādes drošībai. Tāpat sakarā ar
siltumnīcefekta izraisošo izmešu apjoma palielināšanos vērojamas
klimata izmaiņas, kas prasa pārorientāciju uz maksimālu vietējo un
atjaunojamo energoresursu izmantošanu un nopietnu darbu
energoefektivitātes uzlabošanā. Tālab minēto jautājumu risināšanai
ES valstīs tiek veidotas enerģētikas aģentūras.