«Es esmu gājis skolā un pabeidzis septiņas klases. Agrāk čigāni nenovērtēja izglītības nozīmi, bet laiki ir mainījušies un arī čigānu domāšana ir mainījusies. Čigānam ir ļoti grūti atrast darbu, jo darba devējs, pat, ja viņam vajag darbiniekus, čigānu darbā negrib ņemt,» uzskata Fēlikss Paucis. Viņš kopā ar sievu Anitu apmeklē nodarbības par roma-skolotāja palīga sagatavošanu, kas tiek rīkotas projekta «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai» gaitā.
Ilze Knusle-Jankevica
Pauču ģimenē aug septiņi bērni, no kuriem divi ir tādā vecumā – pieci un seši gadi –, ka drīz jāsāk iet skolā. «Ja kāds no mums būs skolotāja palīgs, bērniem būs vieglāk iejusties, mācīties, mēs varēsim viņus pieskatīt,» to, kāpēc izlēmis kļūt par skolotāja palīgu, pamato Fēlikss, uzsverot, ka ir jāizmanto iespēja, kad darbā aicina tieši romu tautības cilvēkus.
Šodien un rīt vairāki romu tautības jelgavnieki mēģinās saprast, kas tad ir skolotāja palīgs, kādi ir viņa pienākumi, tiesības. Piemēram, skolotāja palīgam ir jāorganizē sadarbība ar čigānu bērnu vecākiem, jo viņi vislabāk pazīst savus tautiešus un var pārliecināt bērnu vecākus, ka izglītībai ir nozīme. Tāpat skolotāja palīgam jāpiedalās izglītības darbinieku un vecāku sapulcēs, klases pasākumos, bērnu pastaigās un rotaļās, lai nepieciešamības gadījumā varētu pārtulkot, ja romu bērni kaut ko nesaprot. Protams, viens no galvenajiem uzdevumiem ir arī palīdzēt mācībās, paskaidrojot, parādos, ja vajag, uzzīmējot, bet ļaujot bērnam darīt to pašam. Turklāt mācību vielu apgūt jāpalīdz tiem skolēniem, kam tas nepieciešams, neatkarīgi no viņa tautības. Noklausoties visus skolotāja palīga pienākumus, klātesošie atzina, ka tur nav nekā tāda, ar ko viņi nevarētu tikt galā.
«Vienu brīdi es domāju, ka pietiks, ja mana meita iemācīsies tikai lasīt un rakstīt. Man pašai ir augstākā izglītība viesnīcu vadības jomā, bet strādājusi tā arī neesmu – augstskolu pabeidzu pirms astoņiem gadiem, un beidzot nolēmu, ka gribu kaut ko mainīt. Šī būtu lieliska iespēja iekļauties darba tirgū un tomēr tautiešiem pierādīt, ka neesmu mācījusies pa velti,» stāsta Dana Didžus. Viņas meita rudenī uzsāks skolas gaitas 4. pamatskolā.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau ziņoja, ka pašvaldība ir iesaistījusies projektā «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai», ko īsteno sadarbībā ar Izglītības iniciatīvu centru. Projekta gaitā tiks izveidota multikulturālas izglītības klase un vecāku atbalsta centrs vienā no Jelgavas skolām, kurā mācās čigānu tautības bērni –tiks ne vien ierīkota telpa un iegādāti mācību materiāli, bet arī apmācīti pedagoga palīgi – romi un apmaksāts viena skolotāju palīga – roma darbs 2011./2012. mācību gadā.
Projektu «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai» finansē Šveices un Latvijas valdība, bet līdzfinansē projekta partneri – Jelgavas Izglītības pārvalde, Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļa un Talsu novada Izglītības pārvalde. Projekta kopējais finansējums ir nepilns 91 tūkstotis latu. Projekts tiks realizēts līdz 2012. gada 30. jūnijam Jelgavā, Jūrmalā, Talsu novadā, Jēkabpilī un Valmierā.
Foto: Ivars Veiliņš
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 % 
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 %