20.1 °C, 3.8 m/s, 68 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Rūdolfa mantojumā» LLU profesors un «Mušķu» zirgi
«Rūdolfa mantojumā» LLU profesors un «Mušķu» zirgi
05/03/2010

Rīt, 6. martā, pēc tam 9., 16. un 25. martā Jelgavas kultūras namā tiks demonstrēta Jāņa Streiča jaunā spēlfilma «Rūdolfa mantojums», kurā aktieru lomās arī jelgavnieki – LLU asociētais profesors Guntis Rozītis un LLU Zirgkopības mācību centra «Mušķi» zirgi, ziņo LLU Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Laine Orbidāne.

Ritma Gaidamoviča

Rīt, 6. martā, pēc tam 9., 16. un 25. martā Jelgavas
kultūras namā tiks demonstrēta Jāņa Streiča jaunā spēlfilma
«Rūdolfa mantojums», kurā aktieru lomās arī jelgavnieki – LLU
asociētais profesors Guntis Rozītis un LLU Zirgkopības mācību
centra «Mušķi» zirgi, ziņo LLU Sabiedrisko attiecību daļas
speciāliste Laine Orbidāne.

Ņemot vērā, ka filmas «Rūdolfa mantojums» darbība risinās 20.
gadsimta sākumā, kad cilvēka līdzgaitniekam – zirgam – bija liela
nozīme ikdienas dzīvē, arī filmā bez zirgiem iztikt nevarēja. Kā
stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas
institūta pasniedzējs un «Mušķu» vadītājs G.Rozītis, filma tapusi
trīs gadu garumā un nepieciešamība ierasties filmēšanas laukumā ar
zirgiem bijusi ne vienreiz vien.

«Bija gandarījums, ka režisors Jānis Streičs mani uzaicināja
piedalīties filmas tapšanā,» atzīst G.Rozītis. «Varbūt filmas
veidotāji varēja atrast jebkuru citu kučieri, taču režisors pulcēja
sabiedrībā atpazīstamākus cilvēkus – filmas tapšanā iesaistījās
maizes cepējs Normunds Skauģis, dzejniece Māra Zālīte, gleznotājs
Jāzeps Pīgoznis, rakstnieki Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks, arī
Baiba Sipeniece. Bija interesanti tikties ar šiem cilvēkiem un
uzklausīt viņu viedokļus,» stāsta G.Rozītis.

Spēlfilma veidota pēc latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa
Blaumaņa darbu motīviem un atspoguļo notikumus, kādi varēja
risināties pirms «Skroderdienām Silmačos». Filma ir J.Streiča
veltījums R.Blaumanim ar patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad
Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni, bet darbība pārnesta uz
vēlāku laiku.

«Lai parādītu latvieša cilvēka nacionālo identitāti, lepnumu,
spītu, režisors ņēma talkā Blaumaņa noveli «Undupa četrjūgs» – par
zemnieku, kas negrieza ceļu baronam un uzbūvēja sev karieti, ar
kuru lepni pabraukt garām četrjūgā,» stāsta asociētais profesors un
zirgkopības entuziasts. G.Rozītis teic, ka ar «Mušķu» zirgiem vien
nav bijis iespējams atainot pajūgu skriešanos uz ceļa, jo kadra
nofilmēšanai bijis nepieciešams gan divjūgs, gan četrjūgs, tāpēc
filmā redzamais četrjūgs ir atvests no Viļņas zirgaudzētavas.

Reiz uz filmēšanu atvesti pat astoņi zirgi, taču tajā dienā
lijis lietus un bijis grūti nofilmēt pat dažas epizodes. G.Rozītis
stāsta, ka todien aktrisi Rēziju Kalniņu filmā dublējusi Lauku
inženieru fakultātes studente un «Mušķu» jātniece Anita Lapina:
«Aktieriem arī par lietainu un filmēšanai gandrīz nederīgu dienu ir
jāmaksā, taču kadrs bija jānofilmē. Man līdzi palīgos bija
atbraukušas trīs blondas meitenes ar gariem matiem kā aktrisei,
tāpēc Jānis Streičs aizsūtīja viņas pie kostīmu mākslinieka, kurš
par R.Kalniņai līdzīgāko atzina Anitu. Filmā redzama epizode, kur
Anita sēž droškā no mugurpuses, ar sapītām bizēm.»

G.Rozītis stāsta, ka spilgtā atmiņā iespiedusies filmēšana
Milzkalnē: «Filmēja skaistā vietā, miežu laukā, aiz kura dīķī
spoguļojās bērzu birzs. Uz lauka šajā filmas epizodē strādāja divi
kalpi un iejūgti labības pļāvējā – divi zirgi. Redzot šo ainavu
monitorā, Jānis Streičs sajūsmināts izsaucies: «Kā Purvīša
gleznā!»».

«Lai darbus miežu laukā nofilmētu, mācīju aktieriem – Artūram
Skrastiņam un Rēzijai – kraut miežu vezumu tā, kā reiz to bija
iemācījis man vectēvs,» min profesors.

Aktieru lomās iejutās vairāki «Mušķu» iemītnieki – visbiežāk
ķēves Balāde, Livonija, Aura, Avene. Zirgi ir jūtīgi dzīvnieki un
ne vienmēr var prognozēt to reakciju dažādās situācijās, tāpēc
rodas jautājums – vai viss izdevās bez aizķeršanās? G.Rozītis
stāsta, ka vairāki starpgadījumi bijuši ar zirgiem, kas paņemti no
tuvākajām saimniecībām. Filmējot bēru ceremoniju, viens no zirgiem
pārlauzis ilksi un aizbēdzis mežā, ratus atstājot grāvī, bet
nākošajā kadrā kāds cits kļuvis nevadāms un gājienu izjaucis.
Grūtības radās, filmējot epizodes pilsētā, kur «Mušķu» divjūgam
bija jātuvojas spilgtai prožektora lampai operatora nomērītajā
attālumā, lai iegūtu labu tuvplānu. Pirmajā mēģinājumā ķēve Balāde
rāvās uz priekšu un pacēlās pakaļkājās.

«Filmas tapšanas gaitā uzsvēru, ka iejūgam jābūt pēc iespējas
autentiskākam un, domāju, mums izdevās atainot tā laika braukšanas
kultūru atbilstoši,» saka G.Rozītis.

G.Rozītis piedalījies arī pirmā filmas kadra tapšanā – barons,
iznākot no Durbes pils, uzsit pa muguru kučierim ar pamudinājumu
braukt. Pastāv tradīcija pēc pirmā kadra nofilmēšanas sasist šķīvi,
uz kura rakstīts filmas nosaukums, – šoreiz to sasita pret karietes
riteni, un viena no lauskām ir arī profesora īpašumā.

Portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ jau
rakstīja, ka spēlfima «Rūdolfa mantojums» Jelgavā skatāma 6. un
9.martā pulksten 12, 15 un 18, kā arī 16. un 25.martā pulksten 15
un 18. Biļetes cena – 2 lati.

Foto: no LLU mājas lapas