Rīt, 6. martā, pēc tam 9., 16. un 25. martā Jelgavas kultūras namā tiks demonstrēta Jāņa Streiča jaunā spēlfilma «Rūdolfa mantojums», kurā aktieru lomās arī jelgavnieki – LLU asociētais profesors Guntis Rozītis un LLU Zirgkopības mācību centra «Mušķi» zirgi, ziņo LLU Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Laine Orbidāne.
Ritma Gaidamoviča
Ņemot vērā, ka filmas «Rūdolfa mantojums» darbība risinās 20. gadsimta sākumā, kad cilvēka līdzgaitniekam – zirgam – bija liela nozīme ikdienas dzīvē, arī filmā bez zirgiem iztikt nevarēja. Kā stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta pasniedzējs un «Mušķu» vadītājs G.Rozītis, filma tapusi trīs gadu garumā un nepieciešamība ierasties filmēšanas laukumā ar zirgiem bijusi ne vienreiz vien.
«Bija gandarījums, ka režisors Jānis Streičs mani uzaicināja piedalīties filmas tapšanā,» atzīst G.Rozītis. «Varbūt filmas veidotāji varēja atrast jebkuru citu kučieri, taču režisors pulcēja sabiedrībā atpazīstamākus cilvēkus – filmas tapšanā iesaistījās maizes cepējs Normunds Skauģis, dzejniece Māra Zālīte, gleznotājs Jāzeps Pīgoznis, rakstnieki Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks, arī Baiba Sipeniece. Bija interesanti tikties ar šiem cilvēkiem un uzklausīt viņu viedokļus,» stāsta G.Rozītis.
Spēlfilma veidota pēc latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem un atspoguļo notikumus, kādi varēja risināties pirms «Skroderdienām Silmačos». Filma ir J.Streiča veltījums R.Blaumanim ar patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni, bet darbība pārnesta uz vēlāku laiku.
«Lai parādītu latvieša cilvēka nacionālo identitāti, lepnumu, spītu, režisors ņēma talkā Blaumaņa noveli «Undupa četrjūgs» – par zemnieku, kas negrieza ceļu baronam un uzbūvēja sev karieti, ar kuru lepni pabraukt garām četrjūgā,» stāsta asociētais profesors un zirgkopības entuziasts. G.Rozītis teic, ka ar «Mušķu» zirgiem vien nav bijis iespējams atainot pajūgu skriešanos uz ceļa, jo kadra nofilmēšanai bijis nepieciešams gan divjūgs, gan četrjūgs, tāpēc filmā redzamais četrjūgs ir atvests no Viļņas zirgaudzētavas.
Reiz uz filmēšanu atvesti pat astoņi zirgi, taču tajā dienā lijis lietus un bijis grūti nofilmēt pat dažas epizodes. G.Rozītis stāsta, ka todien aktrisi Rēziju Kalniņu filmā dublējusi Lauku inženieru fakultātes studente un «Mušķu» jātniece Anita Lapina: «Aktieriem arī par lietainu un filmēšanai gandrīz nederīgu dienu ir jāmaksā, taču kadrs bija jānofilmē. Man līdzi palīgos bija atbraukušas trīs blondas meitenes ar gariem matiem kā aktrisei, tāpēc Jānis Streičs aizsūtīja viņas pie kostīmu mākslinieka, kurš par R.Kalniņai līdzīgāko atzina Anitu. Filmā redzama epizode, kur Anita sēž droškā no mugurpuses, ar sapītām bizēm.»
G.Rozītis stāsta, ka spilgtā atmiņā iespiedusies filmēšana Milzkalnē: «Filmēja skaistā vietā, miežu laukā, aiz kura dīķī spoguļojās bērzu birzs. Uz lauka šajā filmas epizodē strādāja divi kalpi un iejūgti labības pļāvējā – divi zirgi. Redzot šo ainavu monitorā, Jānis Streičs sajūsmināts izsaucies: «Kā Purvīša gleznā!»».
«Lai darbus miežu laukā nofilmētu, mācīju aktieriem – Artūram Skrastiņam un Rēzijai – kraut miežu vezumu tā, kā reiz to bija iemācījis man vectēvs,» min profesors.
Aktieru lomās iejutās vairāki «Mušķu» iemītnieki – visbiežāk ķēves Balāde, Livonija, Aura, Avene. Zirgi ir jūtīgi dzīvnieki un ne vienmēr var prognozēt to reakciju dažādās situācijās, tāpēc rodas jautājums – vai viss izdevās bez aizķeršanās? G.Rozītis stāsta, ka vairāki starpgadījumi bijuši ar zirgiem, kas paņemti no tuvākajām saimniecībām. Filmējot bēru ceremoniju, viens no zirgiem pārlauzis ilksi un aizbēdzis mežā, ratus atstājot grāvī, bet nākošajā kadrā kāds cits kļuvis nevadāms un gājienu izjaucis. Grūtības radās, filmējot epizodes pilsētā, kur «Mušķu» divjūgam bija jātuvojas spilgtai prožektora lampai operatora nomērītajā attālumā, lai iegūtu labu tuvplānu. Pirmajā mēģinājumā ķēve Balāde rāvās uz priekšu un pacēlās pakaļkājās.
«Filmas tapšanas gaitā uzsvēru, ka iejūgam jābūt pēc iespējas autentiskākam un, domāju, mums izdevās atainot tā laika braukšanas kultūru atbilstoši,» saka G.Rozītis.
G.Rozītis piedalījies arī pirmā filmas kadra tapšanā – barons, iznākot no Durbes pils, uzsit pa muguru kučierim ar pamudinājumu braukt. Pastāv tradīcija pēc pirmā kadra nofilmēšanas sasist šķīvi, uz kura rakstīts filmas nosaukums, – šoreiz to sasita pret karietes riteni, un viena no lauskām ir arī profesora īpašumā.
Portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ jau rakstīja, ka spēlfima «Rūdolfa mantojums» Jelgavā skatāma 6. un 9.martā pulksten 12, 15 un 18, kā arī 16. un 25.martā pulksten 15 un 18. Biļetes cena – 2 lati.
Foto: no LLU mājas lapas
5.7 °C,
7.1 m/s,
90.7 % 
5.7 °C,
7.1 m/s,
90.7 %