23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeima atbalsta uzlikt par pienākumu referenduma iniciatoriem savākt 1/10 vēlētāju parakstu
Saeima atbalsta uzlikt par pienākumu referenduma iniciatoriem savākt 1/10 vēlētāju parakstu
26/04/2012

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu,
kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas
likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam
nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc
pašiem.

Jaunā kārtība neattieksies uz Saeimas atlaišanas ierosināšanu –
tam joprojām būs nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem
CVK sāks 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums par
parlamenta atlaišanu tiks rīkots, ja tiks savākti 1/10 daļa
vēlētāju parakstu.

Pārējos gadījumos ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju
būs tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un
parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK)
pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varēs iesniegt 12
mēnešu laikā no dienas, kad likumprojekts vai Satversmes grozījumu
projekts reģistrēts CVK.

Katram vēlētāja parakstam šo 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam
pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic
notariālas darbības. Parakstus var vākt arī elektroniski, ja tiek
nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu
aizsardzība.

Likumprojekts paredz, ka iniciatīvas grupa var būt politiska
partija vai to apvienība, vai arī desmit līdz piecpadsmit
vēlētāji.

Saskaņā ar piedāvāto kārtību iniciatīvas grupu un likumprojektu
vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē CVK. 60 dienu laikā tai
jāpieņem lēmums – reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu, vai
arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai.

CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto
likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām
vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas
vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta
līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai
likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai.

Komisija arī atbalstīja regulējumu, kas paredzēs, ka CVK lēmumu
nereģistrēt referenduma iniciatīvas grupu un likumprojektu vai
Satversmes grozījumu projektu iniciatīvas grupa varēs pārsūdzēt
Administratīvajā apgabaltiesā, kurai lēmums šajā jautājumā būs
jāpieņem viena mēneša laikā. Paredzēts, ka tiesas lēmums nebūs
pārsūdzams.

Ja iniciatīvas grupai ir «dota zaļā gaisma» parakstu savākšanai,
pēc nepieciešamo parakstu saņemšanas no tās CVK tos saskaita,
pārbauda, vai parakstījušās personas ir vēlētāji. Ja likumprojektu
vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena
desmitā daļa no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK ne vēlāk
kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam
vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu
projektu.

Saglabāta līdzšinējā norma, ka prezidents šo likumprojektu vai
Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai, kas lemj par
likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta nodošanu tautas
nobalsošanai.

Vēlētāju ierosinātā likumprojekta vai Satversmes grozījumu
projekta atbilstību Satversmei varēs apstrīdēt Satversmes tiesā
(ST).

Likumprojekts paredz, ka fiziskas personas, juridiskas personas,
to apvienības vai iniciatīvas grupas pirms tautas nobalsošanas un
aģitācijas par likumu ierosināšanu izdevumiem drīkstētu izlietot
summu, kas nepārsniedz 50 000 latu.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti iepriekš gan atzina, ka uz
trešo lasījumu šo skaitli varētu vēl precizēt. Izskanēja arī
viedokļi, ka nepieciešams domāt, kā ierobežot kopējo aģitācijai
izlietojamo summu.

Iepriekš bija plānots, lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos,
likumprojektā vēlāk iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu
tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu
latu nodevu.

Saeimas atlaišanas ierosināšana būs izņēmums attiecībā uz jauno
kārtību – šādā gadījumā joprojām būs nepieciešams savākt 10 000
parakstu, pēc kuriem CVK sāks 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu.
Referendums par parlamenta atlaišanu tiks rīkots, ja tiks savākta
1/10 daļa vēlētāju parakstu.

Likumprojektā arī regulēta Eiropas pilsoņu iniciatīva, ja tai
paraksti tiks vākti tiešsaistes režīmā. Noteikts, kādā veidā
parakstu vākšanas sistēma tiešsaistes režīmā ir jāsertificē. Tāpat
norādīta arī CVK loma parakstu saskaitīšanā.

LETA