Latvijā

Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma 2012. gada valsts budžetu un to pavadošos 29 likumprojektus.

Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma 2012.
gada valsts budžetu un to pavadošos 29 likumprojektus.

Nākamā gada budžetam un minētajiem likumprojektiem kopumā bija
saņemti 230 priekšlikumi.

Saeima galvenokārt atbalstīja tos pašus priekšlikumus, kurus
iepriekš akceptēja valdība. Netika atbalstīts neviens ne
koalīcijas, ne opozīcijas priekšlikums, kas bija ar fiskālu ietekmi
uz budžetu.

Salīdzinot ar pirmajā lasījumā atbalstīto budžeta projektu,
otrajam lasījumam veikti vairāki tehniski precizējumi, bet no
iesniegtajiem opozīcijas priekšlikumiem atbalstu guva tikai tie,
kas sakrita ar koalīcijas viedokli.

Izskatot priekšlikumus, valdība un deputāti rada iespēju
palielināt izdevumus atsevišķās pozīcijās par gandrīz 500 000
latu.

Nepalielinot plānotā valsts budžeta deficīta apmēru, deputāti
nolēma, ka no 2012. gada budžeta līdzekļiem neparedzētiem
gadījumiem uz nozaru ministriju budžetiem tiek veiktas vairākas
pārdales. 236 000 latu novirzīti Valsts zemes dienestam (VZD)
kadastra datu precizēšanai attiecībā uz dzīvojamo māju palīgēkām,
VZD rīcībā esošo pilnās tehniskās inventarizācijas datu
digitalizācijai un zemesgrāmatu datu sinhronizācijai ar kadastra
datiem.

Tāpat deputāti atbalstīja priekšlikumus par papildu finansējumu
Satversmes tiesai publisko sēžu nodrošināšanai.

Deputāti nolēma 5000 latu piešķirt Latvijas Nacionālo partizānu
apvienībai, kā arī 5000 latu Latvijas Nacionālo karavīru
biedrībai.

Politiķi nolēma 282 000 latu piešķirt Kultūras ministrijai,
ņemot vērā, ka 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,
minēto summu pārdalot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai
nodrošinātu sagatavošanās darbus.

2012. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,516
miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 4,641 miljards latu.
Salīdzinājumā ar 2011. gada budžeta plānu likumprojektā paredzēts
ieņēmumu palielinājums par 255,1 miljonu latu un izdevumu
samazinājums 113,5 miljonu latu apmērā.

Valdība apņēmusies, ka budžeta deficīts, pēc ESA metodoloģijas,
nākamgad nepārsniegs 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012. gadā prognozēti 3,262
miljardi latu, un izdevumi plānoti 3,253 miljardu latu apmērā.
Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2011. gada
plānu, ir 93,2 miljoni latu jeb 2,8%, tajā skaitā izdevumu
samazinājums 132,1 miljona latu apmērā paredzēts Eiropas Savienības
politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Par 38,9 miljoniem latu palielināti izdevumi valsts
pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā desmit miljoni latu tiks
novirzīti procentu izdevumiem, 11 miljoni latu – sociālajiem
pabalstiem un 17,6 miljoni latu – subsīdijām un dotācijām.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un
izdevumi prognozēti attiecīgi 1,269 miljardu latu un 1,402 miljardu
latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret
2011. gada plānu ir 20,5 miljoni latu jeb 1,4%.

Budžetā noteikts, ka pašvaldības nākamgad saņems 80% iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumu, bet valsts budžets – 20%. Iedzīvotāju
ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums būs 45
lati, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu
personu – 70 lati mēnesī. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad
paredzēts 210 694 805 latu apmērā, bet budžeta dotācija pašvaldībām
likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei
paredzēts 15 491 371 lats.

2012. mgada budžetā noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada
beigās pēc nomināla var būt 6,2 miljardi latu, bet finanšu ministrs
2012. gadā varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 124 130 168 latu
apmērā. Valsts budžeta likuma sagatavošanā izmantota Latvijas
iekšzemes kopprodukta prognoze 14,440 miljardu latu apmērā.

Lai ievērotu fiskālos mērķus, valdība akceptējusi fiskālās
konsolidācijas pasākumus 127 miljonu latu apmērā un vēlāk vēl
papildu pasākumus 29,1 miljona latu apmērā, tādējādi kopējo
iespējamo konsolidācijas apjomu plānojot 156,1 miljona latu apmērā.
Konsolidācijas pasākumi gan vēl tiek saskaņoti ar aizdevējiem.

Pēc budžeta prognozēm – gada vidējā inflācija 2012. gadā būs
2,4%.

Pēc budžeta pieņemšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) norādīja, ka šis budžets,
kas kā pēdējais izstrādāts sadarbībā ar starptautiskajiem
aizdevējiem, ir mūsu valsts finanšu sistēmas «stabilizēšanas un
izaugsmes» budžets.

Komisijas priekšsēdētājs skaidroja, ka bāzes izdevumu
samazinājums nākamgad būs ļoti minimāls, un tas neskars ne
pensijas, ne darba algas. Ieņēmumus plānots palielināt, pastiprinot
cīņu ar ēnu ekonomiku un ierobežojot preču kontrabandu.

«Būtiski, ka tiks ieviesta reversā pievienotās vērtības nodokļa
maksāšanas kārtība, pilnveidota azartspēļu un izložu uzraudzība,
ierobežota akcīzes preču ievešana, nemaksājot nodokli, dubultota
banku nodeva, kā arī stiprināta mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu
administrēšana,» klāstīja Reirs.

Pēc viņa teiktā, budžeta konsolidācijas pasākumi šogad praktiski
neskars nodokļu jomu, tiks saglabāti arī līdzšinējie nodokļu
atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais
minums tāpat kā šogad būs 45 lati un atvieglojums par apgādībā
esošu personu 70 lati mēnesī.

Vairāki pasākumi budžeta konsolidācijas laikā vērsti uz ēnu
ekonomikas apkarošanu. Lai izskaustu aplokšņu algas, pastiprināta
darba devēja atbildība un noteikti bargāki sodi par nepilnīgu
iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu ieturēšanu.

Paredzēts arī pastiprināt cigarešu un alkohola nelegālās aprites
apkarošanu, nosakot, ka pierobežas iedzīvotāji, nemaksājot akcīzes
nodokli, pašu patēriņam paredzētās cigaretes, alkoholu un citas
akcīzes preces no trešajām valstīm varēs ievest ne biežāk kā reizi
nedēļā. Līdz šim, nemaksājot akcīzi, preces pāri robežai Latvijā
varēja ievest reizi dienā.

Tāpat paredzēti pasākumi, lai novērstu mikrouzņēmumu nodokļa
režīma ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu nomaksā. Mikrouzņēmuma
nodokļa maksātāja statuss tiks zaudēts, ja uzņēmumam visu kalendāro
gadu nebūs apgrozījuma. Gadījumos, kad mikrouzņēmums sniegs
darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, kas pielīdzināmi personāla
nomai, būs jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Attiecībā uz darba samaksu noteikts, ka visiem valsts pārvaldē
nodarbinātajiem atalgojums saglabāsies līdzšinējā apmērā.
Paredzēts, ka 2012. gadā valsts un pašvaldību institūciju
darbiniekiem varēs izmaksāt atvaļinājuma pabalstu 25% apmērā no
mēnešalgas. Tāpat noteikts, ka nākamgad varēs premēt ēnu ekonomikas
apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonas
un darbiniekus.

Lai nodrošinātu nākamā gada budžeta fiskālo konsolidāciju,
bankām dubultota finanšu stabilitātes nodeva. Likme paaugstināta no
0,036 uz 0,072%.

Pašvaldības no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem nākamgad
saņems 80% līdzšinējo 82% vietā, bet valsts budžets – 20%
līdzšinējo 18% vietā.

Nākamā gada valsts budžeta likumā noteikts, ka maternitātes, kā
arī paternitātes pabalstu turpmāk piešķirs 80% apmērā no pabalsta
saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Nākamgad vēl netiks sākta plānotā Ārstniecības riska fonda
darbība, un paredzēts, ka atlīdzību par pacienta veselībai un
dzīvībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par morālo kaitējumu
sāks izmaksāt pēc 2013. gada 1. jūlija.

Saeima šodien atbalstīja finansējuma 80 000 latu apmērā
piešķiršanu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku
sagatavošanai un rīkošanai. Tāpat Saeima atbalstīja 5000 latu liela
finansējuma piešķiršanu gan Latvijas Nacionālo partizānu
apvienībai, gan Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un 3400 latu
piešķiršanu Latvijas Politiski represēto biedrībai.

Ņemot vērā, ka Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras
galvaspilsēta, Saeima Kultūras ministrijai piešķīra 282 000 latu
lielu finansējumu šī nozīmīgā pasākuma sagatavošanas darbiem
nākamajā gadā.

Papildu finansējumu gandrīz 34 000 latu apmērā Saeima šodien
piešķīra Nacionālajam botāniskajam dārzam, nepilnu astoņu tūkstošu
latu apmērā Satversmes tiesai un 236 000 latu Valsts zemes
dienestam.

LETA