26.2 °C, 3.8 m/s, 33.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeima pieņem 2020. gada valsts budžetu
Saeima pieņem 2020. gada valsts budžetu
14/11/2019

Saeima ceturtdienas, 14. novembra, vakarā galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022. gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi
plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro
apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020. gadā paredzēti 6,9
miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro.

2020. gadā vispārējās valdības budžeta
deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta
(IKP), savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8 procentu
apmērā. 

Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie
izdevumi, un nākamgad no šiem līdzekļiem pieaugums plānots visām
nozarēm. Pieaugs zemākās algas, līdz 300 eiro palielināts
maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada
plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī,
informē par valsts budžeta projekta virzību Saeimā atbildīgās
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš
Bondars.

Nākamgad papildu finansējums 228,7 miljonu
eiro apmērā novirzīts sociālajai jomai, un viens no pasākumiem ir
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājums personām ar
invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro
vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro
līdzšinējo 106,72 eiro vietā. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta pieaugumu, palielināsies arī invaliditātes pensijas
minimālais apmērs. 

Tāpat no nākamā gada būs lielāka minimālā
vecuma pensija. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems
aprēķina bāzi, ko noteiks valdība un kas vispārējā gadījumā plānota
80 eiro apmērā.

Ar nākamo gadu virkne pabalstu vairs nebūs
saistīti ar minimālo mēneša darba samaksu. Tas skars valsts
garantētos uzturlīdzekļus, kā arī minimālo uzturlīdzekļu apmēru
bērnu uzturam audžuģimenēs. Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs
būs noteikts likumā, savukārt uzturlīdzekļu apmēru par audžuģimeņu
bērniem noteiks Ministru kabinets. Uzturlīdzekļu apmērs turpmāk
saglabāsies līdzšinējā apmērā, un atkarībā no valsts ekonomiskās
situācijas un budžeta iespējām pabalstu apmērus varēs
pārskatīt.

Nākamajā gadā papildu līdzekļi tiks novirzīti
darba samaksas palielināšanai, tostarp 60 miljoni eiro atalgojuma
paaugstināšanai ārstniecības personām, 23 miljoni eiro pedagogu
zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai, 2,3 miljoni eiro
probācijas dienestā nodarbinātajiem un tiesu darbiniekiem, 10,7
miljoni iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai,
8,3 miljoni kultūras darbinieku algām.

Papildu līdzekļi 4,3 miljonu eiro apmērā
nākamgad paredzēti kompensējamiem medikamentiem un trīs miljoni –
reto slimību pacientu ārstēšanai.

7,8 miljonus eiro plānots papildus novirzīt
autoceļu sakārtošanai, savukārt 5,9 miljonus eiro mediju darbības
pilnveidošanai, tostarp sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas
tirgus un informatīvās telpas stiprināšanas pasākumiem.
Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzēts 1,1
miljons eiro.

Pašvaldībām to funkciju veikšanai nākamgad
plānots finansējuma pieaugums 63,1 miljona eiro apmērā, kas ir par
3,6 procentiem vairāk nekā 2019. gadā, un tas ietver līdzekļus gan
pedagogu algu nodrošināšanai, gan ceļu sakārtošanai.

Nākamgad, turpinot ēnu ekonomikas apkarošanas
pasākumus, plānots stiprināt nodokļu administrācijas iesaisti
godīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, paredzot tai tiesības nodokļu
maksātājus informēt par potenciālo darījumu partneru riskiem
pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat plānoti pasākumi, lai
nodrošinātu ērtu un ātru publisku pieejamību uzņēmumu reģistrācijas
informācijai bez maksas. 

Nodokļu jomā nākamgad lielāka nodokļa likme
būs par azartspēļu automātiem, ruletēm, kāršu un kauliņu spēlēm.
Tāpat nodokļa likme pieaugs par atsevišķu dabas resursu ieguvi un
tiks ieviests nodoklis par atkritumu sadedzināšanu, savukārt
atcelts nodokļa atbrīvojums par dabas resursu izmantošanu
elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.

Nākamā gada valsts budžeta likums stāsies
spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Foto: saeima.lv