Latvijā

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz pastiprināt būvdarbu uzraudzību.

Saeima šodien galīgajā lasījumā
pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz pastiprināt
būvdarbu uzraudzību.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā
diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno
Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, iepriekš
skaidroja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (V/RP).

Grozījumi likumā saistīti ar Būvniecības
valsts kontroles biroja izveidi, kuru paredz Saeimā jau iepriekš
pieņemtais likums. Šodien pieņemtajā likumā tiek precizēta būvvalžu
kompetence, ņemot vērā jauna biroja izveidi, kas uzraudzīs
sabiedriskās nozīmes ēku celtniecību.

Likums nosaka, ka turpmāk būvinspektoriem būs
ne tikai jāpārbauda, vai būvdarbi sākti likumīgi un būvizstrādājumi
atbilst projektam, bet arī būs jāpārliecinās par būvmateriālu
dokumentācijas atbilstību būvlaukumā un par atklātajiem trūkumiem
jāinformē būvmateriālu tirgus uzraugošā iestāde un būvvalde.

Ja tiek konstatēta būvizstrādājuma
neatbilstība, būvinspektors ir tiesīgs apturēt būvdarbus. Lēmums
par būvdarbu apturēšanu izpildāms nekavējoties, tā apstrīdēšana vai
pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. Būvvalde var pieņemt lēmumu
par atļauju turpināt būvdarbus pēc tam, kad no būvmateriālu tirgus
uzraugošā iestādes saņemta informācija par trūkumu novēršanu.

Savukārt valdībai turpmāk būs jānosaka, kādos
gadījumos nepieciešama ne tikai būvprojekta, bet arī būves
ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu veikšanas
kārtība un apjoms. Tāpat precizēta sabiedrības iesaiste būvniecības
procesos, lai iedzīvotāji pēc iespējas agrāk uzzinātu par viņu
teritorijā plānotajiem būvdarbiem.

Sabiedriskā apspriešana turpmāk būs jāveic par
tādu objektu būvniecību, kuriem nebūs piemērots ietekmes uz vidi
novērtējums, bet kas var radīt būtisku ietekmi – smaku, troksni,
vibrāciju vai citu piesārņojumu videi. Pašvaldība varēs noteikt arī
citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska
apspriešana, bet ne teritorijai, kurai vēl ir spēkā
detālplānojums.

Likuma grozījumi arī paredz noteikt būvvaldes
un Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijas un savstarpējo
sadarbību. Regulējums papildināts ar jaunu uzdevumu būvvaldei,
kurai būs jānosaka būvinspektoram obligāto būvlaukuma apmeklējumu
grafiks.

Ja fiziskās un juridiskās personas nenodrošina
būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu
būvdarbu laikā, šādās būvēs un būvlaukumos var iekļūt, izmantojot
aizvietotājizpildi un fizisko spēku likumā noteiktajā kārtībā
saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts,
pamatojoties uz būvinspektora pieteikumu un tam pievienotajiem
materiāliem.

Likuma izmaiņas paredz saukt pie atbildības
personas, kuras kavē iespēju būvinspektoram apskatīt un pārbaudīt
ēku tās būvdarbu un ekspluatācijas laikā.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ne retāk kā
reizi piecos gados būs jāpārbauda būvspeciālistu reģistrā
informācija par ikvienu būvspeciālistu. Paredzēts veikt pārbaudes
par būvspeciālista patstāvīgo praksi, būvspeciālista iesniegto
informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides
programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem.

Tāpat paredzēts veikt pārbaudi par sūdzībās un
iesniegumos norādītajiem, kā arī citos veidos kompetences pārbaudes
iestādes rīcībā nonākušiem faktiem par iespējamiem būvspeciālista
pārkāpumiem. Par nebūtiskiem pārkāpumiem paredzēts apturēt
būvspeciālista sertifikātu, bet par būtiskiem – to anulēt.

Šīs izmaiņas stāsies spēkā līdz ar jauno
Būvniecības likumu šā gada 1. oktobrī.

Kā ziņots, Saeima 24. aprīlī pieņēma
Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz Būvniecības valsts
kontroles biroja izveidi. Biroja kompetencē būs visu lielāko
sabiedriskās nozīmes ēku celtniecības un pārbūves uzraudzīšana. Tas
attieksies uz ēkām, kurās ikdienā uzturas vairāk nekā 100 cilvēku.
Valsts būvinspektori pārbaudīs arī vietējo pašvaldību pasūtītos
būvdarbus jaunceltnēs vai pārbūvētās ēkās, kuru līgumcena ir 1,5
miljoni eiro vai lielāka.

Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencē
būs arī publisku ēku ekspluatācijas uzraudzība. Jaunajam birojam
būs arī jānodrošina informācijas pieejamība Būvniecības
informācijas sistēmā.

Sākot ar šā gada 1. oktobri, birojs informēs
kompetences pārbaudes iestādes par būvspeciālistu profesionālās
darbības pārkāpumiem, nodrošinās metodisko palīdzību, organizēs
būvniecības procesā iesaistīto uzraudzības iestāžu un nevalstisko
organizāciju sadarbību, veicinot būvspeciālistu profesionālās
kompetences paaugstināšanu. Tāpat birojs no oktobra sāks izskatīt
iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem
būvniecības procesā.

Savukārt no nākamā gada 1. janvāra Būvniecības
valsts kontroles birojs sāks nodrošināt publisko ēku ekspluatācijas
uzraudzību. No nākamā gada 1. jūlija birojam būs jānodrošina visi
Būvniecības likumā noteiktie uzdevumi, tostarp informācijas
pieejamība būvniecības informācijas sistēmā, kā arī būvprojektu un
būvju ekspertīžu organizēšana noteiktos gadījumos. Līdz 2015. gada
1. jūlijam visu lielāko sabiedrisko ēku uzraudzību veiks būvvalde
vai iestāde, kura likumā noteiktos gadījumos veic būvvaldes
funkcijas.

LETA