«Dzīvoju privātmājā Platones ielā, un man neērtības sagādā kaimiņa žogs. Uz pašas robežas viņš sastādījis tūjas, kuras nu jau sasniegušas vismaz trīs metru augstumu. Lieki teikt – to dēļ manā dārzā ir ēna. Gribētu kādu kartupelīti izaudzēt, vēl kādu dārzeni, lai iztikšana vieglāka, taču tādā ēnā jau nekas neaug!» stāsta Platones ielas 117 saimniece. Viņa grib zināt, vai kaimiņam ir tiesības audzēt tik augstu žogu un vai pilsētas saistošajos noteikumos nav paredzēts kāds ierobežojums žoga izvietojumam starp īpašumiem.
Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciālistes juristes pienākumu izpildītāja Inga Remerte informē, ka, reaģējot uz kundzes, kura dzīvo Platones ielā, sūdzību, policijas inspektori norādīto informāciju pārbaudīja, apsekojot minēto adresi. «Ņemot vērā, ka Jelgavas pilsētas saistošie noteikumi neuzliek par pienākumu īpašniekiem iekopt dzīvžogu (kā arī kokus un krūmus citviet privātteritorijā) kādā noteiktā augstumā, tad Pašvaldības policijas inspektori nekonstatēja pārkāpumus,» skaidro I.Remerte, gan piebilstot, ka ar dzīvžoga īpašnieku veiktas preventīvas pārrunas.
Taču viņa, atsaucoties uz Civillikumu, atgādina: ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās to darīt, pašam to nocirst un paturēt sev. Turklāt šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi. Tāpat, ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz 4,5 metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētajam augstumam un paturēt sev.
Sagatavoja Sintija Čepanone