Arī šogad Jelgavas pašvaldība noteikusi septiņas tirdzniecības vietas, kur tirgotāji pilsētā drīkst pārdot Ziemassvētku eglītes, taču vienlaikus eglītes pilsētā tiek tirgotas arī privātās teritorijās. Pašvaldības noteiktajās vietās tirgošanās maksa ir pieci lati dienā par vietu, bet tur, kur vietas izīrē uzņēmumi, cena var atšķirties. Jāpiebilst, ka arī šajā gadā ikviens iedzīvotājs savām vajadzībām vienu eglīti var nozāģēt akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» (LVM) apsaimniekotajos mežos.
www.jelgavasvestnesis.lv
Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta informē, ka pilsētā eglītes drīkst tirgot Driksas ielas gājēju posmā, Katoļu ielā pie lielveikala «Kanclera nams», Mātera ielā 25 D autoostas teritorijā, pie ēkām Lielajā ielā 8, pie automašīnu stāvlaukuma Lielajā ielā 30, Raiņa ielā 26 un automašīnu stāvlaukuma teritorijas daļā Pērnavas ielā 4.
Uzņēmējiem, kuri vēlas tirgot Ziemassvētku eglītes noteiktajās vietās, jāvēršas Jelgavas pašvaldības Informācijas aģentūrā Lielajā ielā 11 vai pie speciālista licencēšanas jautājumos, tālrunis 63005511.
Latvijā šogad Ziemassvētku eglīšu cenas ir vidēji par 20 procentiem zemākas nekā pērn, biznesa portālam Nozare.lv atzinuši aptaujāto kokaudzētavu pārstāvji. Vidēji eglītes cena esot no 5 līdz 15 latiem. Savukārt par cenām Jelgavā runāt vēl pāragri, jo pilsētā parādās tikai pirmie eglīšu tirgotāji un kā atzīst viņi paši – šobrīd notiekot tāda kā taustīšanās, lai saprastu pirktspēju, pieprasījumu un tad arī cenas nostabilizēšoties.
Viens no pirmajiem Jelgavā eglītes sācis tirgot SIA «Anneles egles» pie tirdzniecības centra «Valdeka». Kā atzīst firmas pārstāvis Gints, šeit viņi eglītes tirgo jau piekto gadu. Šajā tirdzniecības vietā lētākā eglīte maksā trīs latus. «Sākām eglītes tirgot jau sestdien, bet atsaucība pagaidām nav pārāk liela. Lielāka rosība sākas ap 18. decembri, kad cilvēki jau gatavojas gaidāmajiem svētkiem, bet 23. un 24. decembrī vispār gāž riņķī,» stāsta Gints. Pagaidām pircēji vairāk iecienījuši ap 1,5 metriem garas dāņu eglītes, bet pagājušajā gadā lielākais pieprasījums bijis pēc Latvijā audzētā, 1,75 – 2 metrus garām eglēm. Uzņēmuma pārstāvis uzskata, ka cilvēki samērā kūtri izmanto iespēju valsts mežā nocirst eglīti, lielākā daļa tomēr to nopērk.
Kā ik katru gadu, LVM informē, ka personiskām vajadzībām ikviens Latvijas iedzīvotājs drīkst nocirst vienu eglīti akciju sabiedrības apsaimniekotajos mežos. Tiesa gan – jāatceras, ka eglītes aizliegts zāģēt jaunaudzēs, taču to drīkst darīt uz stigām, grāvmalās, zem elektrolīnijām un cita veida komunikācijām. Eglītes celma diametram jābūt mazākam par 12 centimetriem, kas parasti atbilst divus trīs metrus garai eglei.
«Valsts meži ir izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju starp daudziem privātajiem, pašvaldību un citu īpašnieku mežiem, tāpēc, lai nerastos konflikti, aicinām pirms eglītes ciršanas vai zaru savākšanas pārliecināties, kam pieder mežs. Visdrošāk – apjautājoties par to LVM mežsaimniecībās vai Valsts mežu dienesta mežniecībās. Šogad, lai atvieglotu eglītes meklēšanu, AS «Latvijas valsts meži» sadarbībā ar digitālo karšu portālu kurtuesi.lv ir izveidojusi arī ikvienam pieejamu elektronisku meža karti: www.kurtuesi.lv/eglite. LVM apsaimniekotie meži šajā kartē atzīmēti ar tumši zaļu krāsu, savukārt ar eglītes simbolu atzīmētas vietas, kur iespējams iegādāties eglītes podiņos gan Rīgā, gan LVM kokaudzētavās. Šo karti ikviens var ievietot savā mājaslapā vai blogā, izmantojot adresi www.kurtuesi.lv/eglite/public,» uzsver LVM Komunikāciju daļas vadītājs Tomass Kotovičs.
Foto: Ivars Veiliņš
16.3 °C,
1.5 m/s,
95.7 % 
16.3 °C,
1.5 m/s,
95.7 %