Pilsētā sākta profilaktiskā ūdensvada tīklu skalošana, kas pa posmiem noritēs visu vasaru. Iedzīvotājiem dienā, kad šis process tiks veikts viņu dzīvesvietas apkaimē, jārēķinās, ka ūdens no krāna īslaicīgi var būt rūsgans, taču ne bīstams veselībai. «Jelgavas ūdens» atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Sintija Čepanone
Līdz šim atsevišķu ūdensvada posmu skalošana, atgriežot hidrantus, pilsētā noritējusi, pamatojoties uz ūdens analīžu rezultātiem un iedzīvotāju sūdzībām – tas darīts posmos, kuros pazeminājusies ūdens kvalitāte. Taču pašlaik šis process tiek veikts profilaktiski pēc īpaši izstrādātas metodikas, lai pēc ūdens attīrīšanas stacijas Tetelē nodošanas ekspluatācijā nodrošinātu, ka no ūdensgūtnes paņemtais un attīrīšanas stacijā attīrītais ūdens pa tīkliem arī pie iedzīvotājiem nonāk bez papildu dzelzs un sulfātu piejaukumiem.
Nogulšņu rašanos tīklā veicina vairāki faktori, piemēram, zemes dzīļu specifikas dēļ paaugstinātais dzelzs un sulfātu saturs ūdenim Jelgavā un vēl padomju laikos izbūvētie ūdensvada tīkli. «Dzelzs koncentrācija piegādātajam ūdenim mūsu pilsētā ir paaugstināta, bet, plūstot pa ūdensvada tīkla cauruļvadiem, ūdenī papildus nonāk dzelzs no cauruļu virsmas un uzkrājas tīklā. Tāpat šo procesu veicina kopējais ūdens patēriņa samazinājums pilsētā – kopš 90. gadiem tas samazinājies trīs reizes –, kā arī ūdensvada avārijas, no kurām pašlaik diemžēl nevar izvairīties,» skaidro «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna. Uzņēmuma projektu īstenošanas grupas vadītāja Ieva Strode piebilst, ka, pilsētā īstenojot ūdenssaimniecības attīstības projekta 1. un 2. kārtu, rekonstruēti un no jauna izbūvēti ūdensvada tīkli 60 kilometru kopgarumā, bet pilsētas tīklu kopgarums 2013. gadā ir sasniedzis jau 190 kilometrus. Saskaņā ar līgumu ūdens attīrīšanas staciju Tetelē ekspluatācijā plānots nodot 2014. gada jūnija sākumā.
«No nogulšņu uzkrāšanās tīklā pašlaik iespējams izvairīties, vien ūdensvada tīklu regulāri skalojot, lai no tā izskalotu peldošās daļiņas jeb nogulsnes. Šī procesa laikā ūdens apzināti īslaicīgi tiek uzduļķots, iegūstot rūsganu nokrāsu, un pēc tam no tīkliem izskalots,» skaidro V.Juhna.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Jānis Rubulis, kurš kopā ar kolēģiem nodrošinās tīklu profilaktisko skalošanu Jelgavā, skaidro, ka šis process aptvers visu pilsētu un noritēs visas vasaras garumā. Darbi sākti ar Parka ielas, Prohorova ielas apkaimi, pakāpeniski virzoties uz centru. «Šis process vienā posmā aizņems vidēji stundu. Vietās, kur ir intensīvāka satiksme, tīklu skalošana tiks organizēta naktīs,» piebilst J.Rubulis, uzsverot, ka skalošanas laikā ūdens kļūst rūsgans, tādēļ to nav ieteicams lietot uzturā. Tāpat šajā laikā vajadzētu izvairīties izmantot sadzīves tehniku, piemēram, veļasmašīnu, un laicīgi nodrošināties ar tīra ūdens rezervēm.
Ūdensvada tīklu skalošanas darbi jau veikti Prohorova, Langervaldes, Parka, Emburgas, Neretas un Apiņu ielā, bet šonedēļ darbi tiks turpināti Aviācijas, Priežu, K.Helmaņa, Lāčplēša, P.Lejiņa ielā un Loka maģistrālē. Turpmākais ūdensvada tīklu skalošanas grafiks pa nedēļām tiks publicēts «Jelgavas ūdens» mājas lapā www.ju.lv, kā arī informācija par to nodota Pašvaldības operatīvās informācijas centram, informē V.Juhna.
Jāpiebilst, ka ūdensvada tīklu profilaktiskā skalošana tiek veikta pēc RTU Būvzinātnes centra zinātnieku izstrādātās metodikas atbilstoši Jelgavas situācijai. Šim nolūkam pilsētā tika veikti ūdens saduļķošanās potenciāla mērījumi, nosakot ūdens saduļķošanās potenciālu tīklos un sagatavojot detalizētu tīklu skalošanas plānu.
8.2 °C,
4.1 m/s,
76.7 % 
8.2 °C,
4.1 m/s,
76.7 %