Energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās līdz 2023. gadam būs pieejami 166,47 miljoni eiro, un atbalstu varēs saņemt, ja projekts nodrošinās, ka 20 gadu laikā ieguvums no energoefektivitātes pasākumiem konkrētajā ēkā būs lielāks par šo pasākumu izmaksām, paredz 15. martā apstiprinātie daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmas noteikumi.
Pieteikumus aizdevuma, granta un garantijas saņemšanai AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»» plāno sākt pieņemt jūlijā, savukārt šomēnes uzsāks iedzīvotāju konsultēšanu, lai viņi varētu sagatavoties pieteikumu iesniegšanai. Konsultēt klientus visā Latvijā par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas iespējām «Altum» sāks šā gada 18. aprīlī. Mūsu pilsētā konsultācijas tiks sniegtas «Altum» Jelgavas reģionālajā centrā Lielajā ielā 12 – 10, un pieteikties konsultācijām iedzīvotāju pārstāvji var jau šobrīd, zvanot pa tālruni 63026729. Savukārt seminārs «Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Pamatnosacījumi» Jelgavā notiks 12. maijā pulksten 10 Jelgavas novada domes ēkā Pasta ielā 37. «Jau šobrīd Ekonomikas ministrijas mājas lapā ir pieejama gan semināra darba kārtība, gan ir sākusies pieteikšanās dalībai seminārā,» informē «Altum» pārstāve Sandra Eglīte. Šī informācija pieejama mājas lapā www.em.gov.lv, sadaļā «Par ministriju», «Notikumu kalendārs».
Klientu informēšanā par iespējām startēt jaunajā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā iesaistījusies arī SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) – 20. aprīlī pulksten 18 JNĪP Pulkveža Brieža ielā 26 tiks aizsākts informatīvo semināru cikls, kuru mērķis ir dzīvokļu īpašniekiem koncentrētā veidā sniegt visaptverošu informāciju par iespējām īstenot mājas atjaunošanas projektu. «Pirmais seminārs, uz kuru esam uzaicinājuši arī «Altum» un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, notiks 20. aprīlī. Uz to īpaši aicinām tās dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonas, kuru pārstāvētajās mājās jau ir pieņemts lēmums par dalību siltināšanas programmā un, iespējams, jau iepriekš sākts dokumentācijas sagatavošanas process,» skaidro JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, akcentējot, ka saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos jau izstrādātajos projektos būs nepieciešams veikt atsevišķas korekcijas, lai tie atbilstu jaunās programmas prasībām un izvirzītajiem kritērijiem.
Atkarībā no dzīvokļu īpašnieku ieinteresētības savas mājas renovācijā JNĪP turpinās tematisko semināru organizēšanu. «Galvenā mērķgrupa, protams, ir JNĪP klienti, taču neatteiksim arī citu māju iedzīvotājiem gan no Jelgavas, gan visas Latvijas, jo no tā, cik kopumā aktīvi būs dzīvokļu īpašnieki, atkarīgs tas, vai spēsim apgūt mūsu valstij pieejamo finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai,» J.Vidžis akcentē, ka, šai siltināšanas programmai noslēdzoties, līdzfinansējumu šim mērķim, visticamāk, vairs nebūs iespējams piesaistīt. «Ir jāsaprot, ka būtiskais siltuma ietaupījums nav vienīgais faktors, kādēļ nepieciešams veikt ēkas atjaunošanu. Tikpat svarīgs faktors ir mājas dzīves cikla pagarināšana, renovācijas procesā uzlabojot gan tās tehnisko, gan vizuālo stāvokli,» tā J.Vidžis, dzīvokļu īpašniekus pirmām kārtām aicinot pieņemt lēmumu par piedalīšanos ēku siltināšanas programmā, lai pārvaldnieks varētu organizēt nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas darbus. Viņš akcentē, ka JNĪP gatava dzīvokļu īpašniekiem sniegt nepieciešamo atbalstu.
Atšķirībā no iepriekšējās programmas šajā līdztekus citiem nosacījumiem iekļauti daudz striktāki ekonomiskie kritēriji – atbalstu varēs saņemt, ja mājai plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 90 kilovatstundas par kvadrātmetru gadā, un ieguldījumiem jāatmaksājas 20 gadu laikā. «Tieši tādēļ jo aktuālāks būs jautājums par veikto būvdarbu kvalitāti – jau veicot būvniecības iepirkumu un izraugoties darbu veicēju, strikti sekosim līdzi, lai būvnieks spētu nodrošināt augstu darba kvalitāti,» uzsver J.Vidžis, prognozējot, ka vidēji gadā varētu tikt renovētas ap 10 JNĪP pārvaldīto māju.
Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu projekta īstenošanai tiks piesaistīts komercbankas vai cita privātā investora finansējums, atbalsts būs 36 – 50 procentu apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, savukārt gadījumos, kad komercbanka projekta īstenošanai aizdevumu neizsniegs, būs iespēja saņemt «Altum» aizdevumu 25 – 35 procentu apmērā ar samazinātu aizdevuma procentu likmi, informē Ekonomikas ministrija.
Foto: Raitis Supe