Pilsētā

Vladimirs Vaskins, «Rimidalv» pārvaldnieks:
«Pēdējā laikā parādnieku skaits aug strauji. Ja vēl pirms trim
gadiem mums parādnieku praktiski nebija – cilvēkiem bija labs
darbs, laba alga un nekādu problēmu norēķināties par pakalpojumu,
tad tagad viss mainās. Jā, arī mēs parādniekus brīdinām un galējā
situācijā vēršamies tiesā, taču ne vienmēr tas dod rezultātu. It
sevišķi tad, ja īpašniekam ir iespaidīgas kredītsaistības.
Iespējams, pilsētas lielākajam apsaimniekotājam JNĪP šajā jomā
pieredze ir pamatīgāka, taču mums nereti tie ir tikai zaudējumi, jo
no cilvēka kaut ko atgūt tik un tā neizdodas. Mēs esam tikai
cilvēki un saprotam ikvienu, kam klājas grūti, taču arī mums savas
saistības ir jāpilda. Apsaimniekotājs ir kā starpnieks – ja
iedzīvotājs nenorēķinās ar mums, mēs nevaram norēķināties ar
pakalpojumu sniedzējiem, un sanāk apburtais loks. Šo ziemu mēs
prognozējam ļoti smagu. Iespējams, ka daudzām mazajām
apsaimniekošanas firmām šis laiks izrādīsies liktenīgs. Tās
vienkārši nespēs izdzīvot.
Joprojām droši var apgalvot, ka vieni no centīgākajiem maksātājiem
ir pensionāri, neraugoties uz viņu zemajiem ienākumiem. Savukārt
jaunā paaudze uz lietām skatās daudz bezatbildīgāk. Mums jau ir
pirmais precedents, kad cilvēks, sakrājis pamatīgu parādu nastu,
sakravā čemodānu un pamet valsti. Aizslēdz dzīvokļa durvis un
aizbrauc… Dzīvokli pārdod viņš nevar, īrēt arī to neviens
nevēlas. Situācija ir tiktāl nonākusi, ka nu jau ir grūtības izīrēt
dzīvokli tikai par komunālo maksājumu segšanu, nemaz nerunājot, ka
īpašnieks varētu kaut ko nopelnīt. Un tad nu apsaimniekotājs varbūt
tikai pēc mēneša vai diviem uzzina, ka dzīvoklis vienkārši ir
aizslēgts un īpašnieks pazudis. Mēs pieļaujam, ka šādu gadījumu
skaits varētu tikai augt. Taču īpašniekam jāsaprot, ka līdz ar viņa
pazušanu parādi nepazūd. Šī situācija tik un tā agri vai vēlu būs
jārisina, tāpēc vissvarīgākais ir nākt un runāt par savām problēmām
ar apsaimniekotāju.»