«Jelgava svin svētkus. Mēs pateicamies hercogam Jēkabam par to garu, ko viņš atstājis Jelgavā, kas viņa laikā bijusi zinātnes, kultūras un diplomātiskais centrs. Mūsu uzdevums tagad ir celt godā tā laika pozitīvās lietas, izveidot Jelgavu par izglītības, zinātnes un ekonomiskās attīstības centru ne tikai Latvijā, bet savu vietu izcīnīt arī Eiropā,» ar šādiem vārdiem šodien hercoga Jēkaba 400. jubilejas svinības atklāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Ritma Gaidamoviča
Šodien, 28. oktobrī, ir hercoga Jēkaba 400. dzimšanas diena. Par godu tai Jelgavā notiek vairāki pasākumi. Pusdienas laikā Jelgavas pilī senās mūzikas pavadījumā ēsta jubilejas torte «le Gâteau d’Anniversaire», kuru cepuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātes 4. kursa studenti, dekorējot to ar īpašu burukuģi. Bet pēcpusdienā svinības Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāja pilsētas mērs A.Rāviņš. «Gribu novēlēt, lai mēs visi lepojamies ar savu vēsturi, to, ka Jelgavu ir veidojis tik nozīmīgs cilvēks. Lai hercoga vārds mūs visus stiprina! Būsim pozitīvi un uz attīstību vērsti!» tā A.Rāviņš.
Svinīgu uzrunu svētku atklāšanā teica arī Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Heinrihs fon Štakelbergs, kura tēvs dzimis Rīgā, bet audzis Jelgavā, tieši tālab viņš jau ilgāku laiku pievērsies Baltijas valstu vēstures pētīšanai un daudz zina arī par hercogu Jēkabu. Viņš klātesošos aicināja interesēties par savu vēsturi. Vārds svinīgajā pasākumā dots arī profesoram Ulriham Šenbornam, kurš izklāstīja dažus faktus no viņa veidotās grāmatas par hercoga Jēkaba meitām. Profesors atklāja – lai gan informācijas par hercoga meitām ir ļoti maz, trīs māsu biogrāfija rāda, ka viņām bijusi diezgan svarīga loma, reizē parādot, kā tajā laikā sievietes varēja veidot savu dzīvi vīriešu pārvaldītā pasaulē. Bet par hercogu kā mītiem apvītāko personu viesiem stāstīja vēsturniece Mārīte Jakovļeva, atklājot, ka hercogs rakstījis instrukciju uz Krieviju, kurā caram piedāvājis atpirkt divus dārgakmeņus, kuri izņemti no Krievijas cara troņa. «Interesantākais, ka viņš ne tikai norādīja uz to, ka caram šie dārgumi jāatpērk, bet izstrādājis plānu, kā viņš to varētu izdarīt, piemēram, palielinot nodokļus alkoholam. Interesants bijis arī viņa testaments, proti, viņš savam dēlam nevis atstāja skaidru naudu, bet gan vēlēja atgūt daudzus tūkstošus no Francijas, Anglijas, Vācijas, kas viņam ir parādā, par kuģa zaudējumiem un citiem pāri darījumiem,» tā vēsturniece. Šodien muzejā prezentēta arī filma ar tādu pašu nosaukumu kā šogad izdotā grāmata «Iekš liktens trijstūra – Kurzeme, Gambija, Tobago».
Svinīgā pasākuma noslēgumā muzejā atklāta īpaša svētku izstāde, kurā apskatāmas dažādas liecības no hercoga Jēkaba laikiem. Tostarp hercoga Jēkaba dālderis no 1645. gada, jaunākā monēta, kas veidota par godu hercoga Jēkaba 400. jubilejai, lāde ar Kurzemes hercoga Jēkaba ģerboni, viņa bērnu cepurītes no 17. gadsimta, Jēkaba un Luīzes Šarlotes laulību kontrakts, Ziemassvētku apsveikumi un citas lietas. Šī izstāde ikvienam aplūkojama līdz pat decembra beigām.
Svinības turpinās Jelgavas pilī, kur pulksten 17 tiks iesvētīts hercoga Jēkaba Rundāles pils restauratoru atjaunotais sarkofāgs. To iesvētīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Bet pulksten 18 svinības turpināsies Jelgavas kultūras namā. Pulksten 19 sāksies Dailes teātra koncertstāsts «Reiz Tobago…».
Foto: Ivars Veiliņš, Aigars Ieviņš
28.6 °C,
3.8 m/s,
41.8 % 
28.6 °C,
3.8 m/s,
41.8 %