20.4 °C, 1.8 m/s, 68.3 %

Pilsētā

Saldumus, vai izjokosim?!
31/10/2012

Ja pie jūsu namdurvīm 31. oktobrī klauvē bērni, rāda trikus un dzied, nebrīnieties – tas ir Visu svēto dienas priekšvakars jeb Helovīns, kas, lai gan nav latviešu tradīcija, pie mums mēģina iespraukties. Par to, ka šie svētki tuvojas, jau liecina noformējums veikalos, kafejnīcās, kur dominē oranžā un melnā krāsa, ķirbji un briesmoņu maskas.

Ritma Gaidamoviča

Ja pie jūsu namdurvīm 31. oktobrī klauvē bērni, rāda trikus
un dzied, nebrīnieties – tas ir Visu svēto dienas priekšvakars jeb
Helovīns, kas, lai gan nav latviešu tradīcija, pie mums mēģina
iespraukties. Par to, ka šie svētki tuvojas, jau liecina
noformējums veikalos, kafejnīcās, kur dominē oranžā un melnā krāsa,
ķirbji un briesmoņu maskas.

Helovīna svinības lielākajai daļai asociējas ar bērnu tērpšanos
maskās un kostīmos, lai dotos pie kaimiņiem diedelēt saldumus.
Uzvaras gājienu Helovīns piedzīvo ASV, un par to vislielākais
prieks ir tirgotājiem – šie svētki esot otri ienesīgākie aiz
Ziemassvētkiem, kad milzīgā daudzumā tiek pārdoti dažādi svētku
simboli, maskas un, protams, saldumi.

Skatoties apkārt, tik tiešām šķiet, ka Latvijā šos svētkus
svinēt rosina veikali. Jau vairākas nedēļas pirms mistiskās nakts
veikalos izvietoti stendi ar ķirbjiem, maskām. Varētu pat domāt, ka
tieši tirgotāji ir tie, kuri kultivē šo svētku ienākšanu Latvijā.
Paši uzņēmēji gan to noliedz. Viņi uzver, ka seko līdzi modei –
jauniešiem tas patīk, jo tā notiek ārzemēs, rāda filmās, tad nu arī
veikalos kaut kā var piesaistīt viņu uzmanību. Uzņēmēji norāda, ka
šie svētki Latvijā netiek svinēti tik plaši kā Valentīna diena, kas
iemantojusi daudz lielāku popularitāti, tāpēc arī viņi ar
sortimentu vai dekorējumiem pārāk neaizraujas. Brīžiem šķiet, ka
jauniešu vēlme ielēkt amerikāņu filmās par Visu svēto nakti cik
ātri sākas, tikpat ātri beidzas – tādas īstas izpratnes par šo
svētku būtību daudziem nemaz nav. 

«Vecākā paaudze rausta plecus un brīnās»
««Kanclers» atbilstošu vizuālo noformējumu iegūst uz visiem
svētkiem. Tāpat kā uz Ziemassvētkiem, Līgo, arī uz Helovīnu
iekārtojam stendu ar šiem svētkiem raksturīgām precēm, «Kantē»
parasti skatlogā tiek izlikti ķirbji, kuros deg svecītes, taču tas
arī viss,» atzīst SIA «Kanclers» īpašnieks Edmunds Barkāns. Viņš
stāsta, ka pircēji, tuvojoties svētkiem, prasa maskas bērniem, lai
tie pārģērbtos un ietu kaimiņiem prasīt saldumus, jo viņiem šie
svētki šķiet jautri. Draugu kompānijas reizēm rīko tematiskās
ballītes, un arī tad tiek meklētas maskas. Taču tas nenotiek
masveidā, jo par Helovīnu īpaši nerunā ne bērnudārzos, ne skolās.
Tur vairāk tiek stāstīts par Mārtiņdienas tradīcijām un ķekatās
iešanu, kas ir visai līdzīgi.

Bistro «Silva» vadītāja Sandra Blūmane stāsta, ka pirms gadiem
esot īpaši piedomājuši, kā uz šiem svētkiem izdekorēt telpas, taču
atskārtuši: jaunajai paaudzei tas patīk, jaunie to saprot, bet
vecākā paaudze rausta plecus un brīnās. «Pie mums ik dienu nāk abas
auditorijas – cenšamies patikt abām, tāpēc mazliet jau pieskaramies
Helovīnam, piemēram, piedāvājot kūciņas ar ķirbi,» stāsta
S.Blūmane.

Viņa arī piebilst, ka uz šo laiku dažkārt saņem pasūtījumus
sagatavot briesmoņu uzkodas bērnu ballītēm mājās. «Piemēram,
mocarella siera šausmu sejiņas, cīsiņu briesmoņus, no burkāniem
grebtas raganas. Mums jau patīk šie neoriģinālie pasūtījumi, kas
ļauj pavāram strādāt radoši,» tā S.Blūmane.

Saldumu prasītājus nosūdz policijai
Kā jau par katru aizgūtu lietu, arī par šo svētku svinēšanu Latvijā
cilvēkiem domas atšķiras, un Helovīnam adresētu kritiku nākas
dzirdēt visai bieži: kāpēc Latvijā jāievazā kārtējie svešzemju
svētki, kas mums īsti neko nenozīmē?!

Jelgavas Pašvaldības policija informē, ka gandrīz katru gadu
šajā naktī tiek saņemti trīs četri izsaukumi no gados vecākiem
cilvēkiem par to, ka pie durvīm dauzās bērni maskās un traucē
mieru. Taču ne visas šādas situācijas beidzas miermīlīgi –
piemēram, naktī no svētdienas uz pirmdienu pie veikala «Elvi»
Rūpniecības ielā 1962. gadā dzimušam vīrietim pagaidām
nenoskaidrotas personas Helovīna maskās nodarīja miesas bojājumus
un nolaupīja 150 latus.

Helovīns

1. novembris kristietības vidē ir Visu svēto diena, bet 31.
oktobris – Visu svēto dienas priekšvakars, kas tiek dēvēts arī par
Helovīnu – palikšanu nomodā pirms šīs dienas svinībām un
sagatavošanos svētkiem ar lūgšanu, tādā veidā pieminot visus svētos
un mocekļus. Šos svētkus tradicionāli svin Romas katoļu un
anglikāņu baznīcās, un tos iedibināja jau 834. gadā. Mūsdienās šajā
vakarā cilvēki pārģērbjas par spokiem, raganām un citiem mošķiem un
staigā pa mājām, prasot saldumus; ja tos nedod, saimnieki tiek
izjokoti. Tā ir ASV tradīcija, taču kaut ko līdzīgu šiem svētkiem
tradīciju veidā piekopuši senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras.
Tiek uzskatīts, ka šajā laikā – reizi gadā – atveras vārti uz
viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču līdz ar tuvinieku
gariem pie cilvēkiem no elles iznākot arī dažādi mošķi, īpaši
aktivizējoties raganas. Tādēļ senie priesteri ģērbušies biedējošā
apģērbā, zvērādās, maskās, lai ļaunos spēkus atbaidītu. Helovīna
simbols ir izgrebts ķirbis, kurā tiek ievietota svecīte, lai
aizbiedētu ļaunos garus.

Globalizācijas rezultātā Helovīna tradīcija pārnesta uz citām
valstīm, arī Latviju. Šeit tai nav sava vēsturiska un nacionāla
pamatojuma – principā tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus.
Reizē tā veicina vandalisma pieaugumu, jo izjokošana bieži
pārvēršas par vienkāršu demolēšanu, tostarp, piemēram, jēlu olu
sviešanu.

Vai jūs zināt, kas ir Helovīns?

Vita Samiņa, Amatu vidusskolas audzēkne:
– Diena, kad bērni pārģērbjas par dažādiem mošķiem, staigā pa
kaimiņu mājām un diedelē saldumus. Man ne īpaši tas patīk, tāpat
arī šie svētki man šķiet pilnīgi lieki Latvijā. Mārtiņos, kas ir
latviešu svētki, arī var pārģērbties maskās un iet ķekatās,
nodziedāt kaut ko un saņemt saldumus.

 

Linards Kiršolts, 7. klases skolnieks:
– O, pats pirms kādiem diviem gadiem pārģērbos par mironi un kopā
ar draugiem gāju prasīt kaimiņiem saldumus. Mums iedeva konfektes,
ābolus. Kāpēc tā dara? Es īsti nezinu. Zinu tikai to, ka Helovīnā
jāpārģērbjas par briesmoņiem un jāprasa saldumi. Ja cilvēki
neiedod, tad viņiem izdara kaut ko par sodu. Taču īstenībā tas
nemaz nav interesanti.

Mārcis, apsargs, tētis:
– Helovīns, manuprāt, kaut kādā mērā ir saistīts ar veļu laiku. Pie
cilvēkiem ierodas nelabie un sāk spokoties. Katrā gadījumā šie nav
latviešu svētki un vairāk redzēti amerikāņu filmās, kur mazie bērni
staigā pa kaimiņu mājām, prasot saldumus, logos tiek salikti
izgrebti ķirbji, kuros ievietotas svecītes. Ja pie mūsu durvīm kāds
klauvē, neveram vaļā, jo bērni baidās.

Artūrs Dilis, students:
– Saldumus, vai izjokošu – zinu, ka Helovīnā šī ir populārākā
frāze. Cik atminos, šī ir diena, kad piemin mirušos. Taču nezinu,
kāpēc cilvēki saģērbjas briesmoņu, filmu varoņu maskās un staigā pa
dzīvokļiem, prasot saldumus. Ja nedod, tad izjoko.

Elīza Vilaua, 6. klases skolniece:
– Helovīns pie mums Latvijā nav tik izplatīts, bet Anglijā – ļoti.
Man mamma stāstījusi, ka šajos svētkos tiek pieminēti mirušie. Tā
kā mamma šos svētkus neatbalsta, tad mūsu ģimenē nekādu aktivitāšu
nav. Ja nu vienīgi abi ar brāli ķirbi izgrebjam, kas ir šo svētku
simbols. Ja pie mums atnāk bērni, kuri saģērbušies maskās un prasa
saldumus, iedodam, bet, ja nav masku, mamma triec prom.

 

 

Foto: Ivars Veiliņš