Ja pie jūsu namdurvīm 31. oktobrī klauvē bērni, rāda trikus un dzied, nebrīnieties – tas ir Visu svēto dienas priekšvakars jeb Helovīns, kas, lai gan nav latviešu tradīcija, pie mums mēģina iespraukties. Par to, ka šie svētki tuvojas, jau liecina noformējums veikalos, kafejnīcās, kur dominē oranžā un melnā krāsa, ķirbji un briesmoņu maskas.
Ritma Gaidamoviča
Helovīna svinības lielākajai daļai asociējas ar bērnu tērpšanos maskās un kostīmos, lai dotos pie kaimiņiem diedelēt saldumus. Uzvaras gājienu Helovīns piedzīvo ASV, un par to vislielākais prieks ir tirgotājiem – šie svētki esot otri ienesīgākie aiz Ziemassvētkiem, kad milzīgā daudzumā tiek pārdoti dažādi svētku simboli, maskas un, protams, saldumi.
Skatoties apkārt, tik tiešām šķiet, ka Latvijā šos svētkus svinēt rosina veikali. Jau vairākas nedēļas pirms mistiskās nakts veikalos izvietoti stendi ar ķirbjiem, maskām. Varētu pat domāt, ka tieši tirgotāji ir tie, kuri kultivē šo svētku ienākšanu Latvijā. Paši uzņēmēji gan to noliedz. Viņi uzver, ka seko līdzi modei – jauniešiem tas patīk, jo tā notiek ārzemēs, rāda filmās, tad nu arī veikalos kaut kā var piesaistīt viņu uzmanību. Uzņēmēji norāda, ka šie svētki Latvijā netiek svinēti tik plaši kā Valentīna diena, kas iemantojusi daudz lielāku popularitāti, tāpēc arī viņi ar sortimentu vai dekorējumiem pārāk neaizraujas. Brīžiem šķiet, ka jauniešu vēlme ielēkt amerikāņu filmās par Visu svēto nakti cik ātri sākas, tikpat ātri beidzas – tādas īstas izpratnes par šo svētku būtību daudziem nemaz nav.
«Vecākā paaudze rausta plecus un brīnās» ««Kanclers» atbilstošu vizuālo noformējumu iegūst uz visiem svētkiem. Tāpat kā uz Ziemassvētkiem, Līgo, arī uz Helovīnu iekārtojam stendu ar šiem svētkiem raksturīgām precēm, «Kantē» parasti skatlogā tiek izlikti ķirbji, kuros deg svecītes, taču tas arī viss,» atzīst SIA «Kanclers» īpašnieks Edmunds Barkāns. Viņš stāsta, ka pircēji, tuvojoties svētkiem, prasa maskas bērniem, lai tie pārģērbtos un ietu kaimiņiem prasīt saldumus, jo viņiem šie svētki šķiet jautri. Draugu kompānijas reizēm rīko tematiskās ballītes, un arī tad tiek meklētas maskas. Taču tas nenotiek masveidā, jo par Helovīnu īpaši nerunā ne bērnudārzos, ne skolās. Tur vairāk tiek stāstīts par Mārtiņdienas tradīcijām un ķekatās iešanu, kas ir visai līdzīgi.
Bistro «Silva» vadītāja Sandra Blūmane stāsta, ka pirms gadiem esot īpaši piedomājuši, kā uz šiem svētkiem izdekorēt telpas, taču atskārtuši: jaunajai paaudzei tas patīk, jaunie to saprot, bet vecākā paaudze rausta plecus un brīnās. «Pie mums ik dienu nāk abas auditorijas – cenšamies patikt abām, tāpēc mazliet jau pieskaramies Helovīnam, piemēram, piedāvājot kūciņas ar ķirbi,» stāsta S.Blūmane.
Viņa arī piebilst, ka uz šo laiku dažkārt saņem pasūtījumus sagatavot briesmoņu uzkodas bērnu ballītēm mājās. «Piemēram, mocarella siera šausmu sejiņas, cīsiņu briesmoņus, no burkāniem grebtas raganas. Mums jau patīk šie neoriģinālie pasūtījumi, kas ļauj pavāram strādāt radoši,» tā S.Blūmane.
Saldumu prasītājus nosūdz policijai Kā jau par katru aizgūtu lietu, arī par šo svētku svinēšanu Latvijā cilvēkiem domas atšķiras, un Helovīnam adresētu kritiku nākas dzirdēt visai bieži: kāpēc Latvijā jāievazā kārtējie svešzemju svētki, kas mums īsti neko nenozīmē?!
Jelgavas Pašvaldības policija informē, ka gandrīz katru gadu šajā naktī tiek saņemti trīs četri izsaukumi no gados vecākiem cilvēkiem par to, ka pie durvīm dauzās bērni maskās un traucē mieru. Taču ne visas šādas situācijas beidzas miermīlīgi – piemēram, naktī no svētdienas uz pirmdienu pie veikala «Elvi» Rūpniecības ielā 1962. gadā dzimušam vīrietim pagaidām nenoskaidrotas personas Helovīna maskās nodarīja miesas bojājumus un nolaupīja 150 latus.
1. novembris kristietības vidē ir Visu svēto diena, bet 31. oktobris – Visu svēto dienas priekšvakars, kas tiek dēvēts arī par Helovīnu – palikšanu nomodā pirms šīs dienas svinībām un sagatavošanos svētkiem ar lūgšanu, tādā veidā pieminot visus svētos un mocekļus. Šos svētkus tradicionāli svin Romas katoļu un anglikāņu baznīcās, un tos iedibināja jau 834. gadā. Mūsdienās šajā vakarā cilvēki pārģērbjas par spokiem, raganām un citiem mošķiem un staigā pa mājām, prasot saldumus; ja tos nedod, saimnieki tiek izjokoti. Tā ir ASV tradīcija, taču kaut ko līdzīgu šiem svētkiem tradīciju veidā piekopuši senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā – reizi gadā – atveras vārti uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles iznākot arī dažādi mošķi, īpaši aktivizējoties raganas. Tādēļ senie priesteri ģērbušies biedējošā apģērbā, zvērādās, maskās, lai ļaunos spēkus atbaidītu. Helovīna simbols ir izgrebts ķirbis, kurā tiek ievietota svecīte, lai aizbiedētu ļaunos garus.
Globalizācijas rezultātā Helovīna tradīcija pārnesta uz citām valstīm, arī Latviju. Šeit tai nav sava vēsturiska un nacionāla pamatojuma – principā tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus. Reizē tā veicina vandalisma pieaugumu, jo izjokošana bieži pārvēršas par vienkāršu demolēšanu, tostarp, piemēram, jēlu olu sviešanu.
Vita Samiņa, Amatu vidusskolas audzēkne: – Diena, kad bērni pārģērbjas par dažādiem mošķiem, staigā pa kaimiņu mājām un diedelē saldumus. Man ne īpaši tas patīk, tāpat arī šie svētki man šķiet pilnīgi lieki Latvijā. Mārtiņos, kas ir latviešu svētki, arī var pārģērbties maskās un iet ķekatās, nodziedāt kaut ko un saņemt saldumus.
Linards Kiršolts, 7. klases skolnieks: – O, pats pirms kādiem diviem gadiem pārģērbos par mironi un kopā ar draugiem gāju prasīt kaimiņiem saldumus. Mums iedeva konfektes, ābolus. Kāpēc tā dara? Es īsti nezinu. Zinu tikai to, ka Helovīnā jāpārģērbjas par briesmoņiem un jāprasa saldumi. Ja cilvēki neiedod, tad viņiem izdara kaut ko par sodu. Taču īstenībā tas nemaz nav interesanti.
Mārcis, apsargs, tētis: – Helovīns, manuprāt, kaut kādā mērā ir saistīts ar veļu laiku. Pie cilvēkiem ierodas nelabie un sāk spokoties. Katrā gadījumā šie nav latviešu svētki un vairāk redzēti amerikāņu filmās, kur mazie bērni staigā pa kaimiņu mājām, prasot saldumus, logos tiek salikti izgrebti ķirbji, kuros ievietotas svecītes. Ja pie mūsu durvīm kāds klauvē, neveram vaļā, jo bērni baidās.
Artūrs Dilis, students: – Saldumus, vai izjokošu – zinu, ka Helovīnā šī ir populārākā frāze. Cik atminos, šī ir diena, kad piemin mirušos. Taču nezinu, kāpēc cilvēki saģērbjas briesmoņu, filmu varoņu maskās un staigā pa dzīvokļiem, prasot saldumus. Ja nedod, tad izjoko.
Elīza Vilaua, 6. klases skolniece: – Helovīns pie mums Latvijā nav tik izplatīts, bet Anglijā – ļoti. Man mamma stāstījusi, ka šajos svētkos tiek pieminēti mirušie. Tā kā mamma šos svētkus neatbalsta, tad mūsu ģimenē nekādu aktivitāšu nav. Ja nu vienīgi abi ar brāli ķirbi izgrebjam, kas ir šo svētku simbols. Ja pie mums atnāk bērni, kuri saģērbušies maskās un prasa saldumus, iedodam, bet, ja nav masku, mamma triec prom.
Foto: Ivars Veiliņš
6.7 °C,
2.4 m/s,
86.4 % 
6.7 °C,
2.4 m/s,
86.4 %