Deviņgadīgā jelgavniece koklētāja Megija Bruce 12. maijā uzstāsies Smoļnija katedrālē Sanktpēterburgā kopā ar Krievijas valsts tautas instrumentu orķestri, kuram pat speciāli tiek veidotas partitūras meitenes skaņdarbiem, lai varētu spēlēt kopā. Vienlaikus Megija saņēmusi ielūgumus arī uz Maskavu un Holivudu.
Ritma Gaidamoviča
Megija kokli pie skolotājas Birutas Derumas Jelgavas Mūzikas skolā spēlē jau četrus gadus, un skolotāja saka: «Megija ir mans talants ar apbrīnojamām darba spējām, maksimālu koncentrēšanos muzicējot. Viņai ir patiess uzstāšanās prieks – Megija grib būt uz skatuves. Tā ir liela balva skolotājam, ja var strādāt ar tik apdāvinātu bērnu.»
Megiju mamma Ērika uz Mūzikas skolu atveda, lai viņa mācītos dziedāt, taču meita pateikusi, ka spēlēs kokli. «Es gan īpaši nebiju iepriecināta par meitas izvēli, jo kokle ir smags instruments. Arī es savulaik mācījos spēlēt kokli, taču sapratu, ka traucē uztraukums pirms uzstāšanās. Taču ar Megiju ir pavisam citādāk. Viņai ir talants, neviena zāle nav par lielu, un katrs apbalvojums dzen sasniegt vēl labākus rezultātus,» tā mamma Ērika.
Zīmīgi, ka 12. maijs ir Megijas desmitā dzimšanas diena, kurā viņa uzstāsies slavenajā Smoļnija katedrālē. Šo iespēju mazā koklētāja saņēmusi, pateicoties uzvarai starptautiskā jauno talantu konkursā Sanktpēterburgā. Žūrijas komisija Megijas sniegumu novērtējusi augstu, un nesen saņemts ielūgums maijā vēlreiz atgriezties Sanktpēterburgā, lai uzstātos kopā ar Krievijas valsts tautas instrumentu orķestri. Tur Megija spēlēs B.Derumas kompozīciju «Pasaka», kas top speciāli meitenei, un arī kompozīciju, kurā savienotas latviešu un baltkrievu tautasdziesmu melodijas. Lai Megija varētu spēlēt kopā ar orķestri, Krievijā tam tiek veidotas pat speciālas partitūras. «Šo četru gadu laikā esmu radījusi Megijai daudzas «Pasakas», ko plānots apkopot kokļu mūzikas krājumā «Megijas pasakas»,» piebilst B.Deruma.
Megija atzīst, ka kokle ir smags – sver 25 kilogramus –, taču skaists instruments un viņai to ļoti patīk spēlēt. «Megija vienmēr pirms uzstāšanās saka: «Nu, kad jāiet? Es taču gribu spēlēt!»,» tā B.Deruma. Tieši tur esot tā panākumu atslēga – darīt to, kas patīk. Tiesa, ir arī savi nosacījumi – mammai vienmēr koncertā jāsēž pirmajā rindā, bet skolotāja gaida Megiju aizkulisēs. «Megijai ir ļoti svarīgi, ka tūlīt pēc uzstāšanās viņu uzmundrina un sniedz pozitīvu enerģiju,» piebilst skolotāja.
Nesen Lielajā ģildē Megija ar labiem panākumiem startējusi arī Sergeja Rahmaņinova festivālā un piedalījās noslēguma koncertā «Jaunās gadsimta zvaigznes», kā laureāte saņemot Starptautiskā Vladimira Spivakova fonda atzinību un ielūgumu uz Maskavu, kur viņai būs jāspēlē cara Alekseja Mihailoviča pilī. Pateicoties šai balvai, no 13. līdz 26. jūlijam Megijai būs iespēja kokli spēlēt arī Holivudā. Savukārt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā Megija uzstāsies ar solo koncertu Rīgā, Arhitektu namā.
«Pats lielākais prieks, šķiet, ir par to, ka šādus panākumus varam sasniegt ar latviešu tautas instrumentu – kokli,» tā B.Deruma.
Interesanti, ka 30 minūtes pirms uzstāšanās konkursa atlasē Lielajā ģildē atskārtuši – Megijai tērps aizmirsies mājās. Ko darīt? Izlīdzējušies ar to, kas ir. Mammas svārki pārtapuši par kleitu, kas papildināta ar skolotājas jostu un puķi, bet mammai svārku vietā – skolotājas lakats. «Tāpēc tagad smejamies, ka mani svārki ir mūsu talismans. Tieši ar tiem braucu arī uz koncertu Sanktpēterburgā,» tā Ērika.
Foto: Ivars Veiliņš