«Vēl pagājušā gada sākumā šaubījos, vai braukt prom vai sākt kaut ko tepat. Ar kompanjonu parēķinājām – uzsākot savu biznesu, bagāti nebūsim, bet izdzīvot un šad tad pat atļauties ko lielāku varēsim, tāpēc nolēmām riskēt,» atklāts ir šefpavārs un Pavāru kluba valdes loceklis Andris Rūmītis, dobelnieks, kurš dzīvo Rīgā, bet nejaušības pēc nonācis Jelgavā un atvēris te kafejnīcu un ēdnīcu «Hercogs».
Ilze Knusle-Jankevica
Pavāram ir trīs karjeras iespējas – kļūt par šefpavāru, caur starptautiskiem konkursiem izlauzt sev ceļu ārzemēs vai, kā šajā gadījumā, sākt uzņēmējdarbību. Tieši šis ceļš A.Rūmītim šķitis visloģiskākais, jo par pavāru nostrādāti 13 gadi, septiņi no tiem – šefpavāra amatā, tāpat plūkti lauri dažādos starptautiskos pavāru konkursos un pāris mēnešu nostrādāts amerikāņu restorānā Itālijā, bet pirms diviem gadiem viņš pat stažējies vienā no pasaules labākajiem restorāniem – «Michelin» Francijā.
Tiesa, lai kaut ko sasniegtu, nācies upurēt ļoti daudz laika un privāto dzīvi. «Tos gadus, kad strādāju par šefpavāru, sieva mani praktiski neredzēja, tomēr viņa spēja pieņemt situāciju,» tā šefpavārs. Nu viņa ģimenē aug astoņus mēnešus vecs dēlēns.
Jelgavā – mazāk risku
Mūsu pilsētā dobelnieks nonācis nejauši. «Kad bijām izlēmuši uzsākt biznesu, apmēram pusgadu meklēju Rīgā piemērotas telpas, taču nesekmīgi. Bet vienu dienu man piezvanīja paziņas, sak, Jelgavā ir tāda vieta,» stāsta uzņēmējs. Piekrituši, jo Jelgavā tomēr ir mazāk risku nekā, piemēram, Vecrīgā. Pirmkārt, te ir mazāka naudas gradācija un mazākas likmes, arī īres, personāla un citas izmaksas zemākas. Vēl Jelgavā var ātrāk tikt pamanīts, jo pilsēta mazāka, bet tajā pašā laikā ne maza. Turklāt pašas telpas atrodas stratēģiski labā pilsētas vietā, kas ļauj īstenot biznesa koncepciju – ekonomiskā situācija valstī diktē to, ka populāras kļūst ēdnīcas, bet vienlaikus uzņēmumam ir arī kafejnīca, kurā var pasūtīt ko šikāku un īpašāku.
Lai gan ēdināšanas uzņēmums Jelgavā darbojas vien četrus mēnešus, A.Rūmītis jau ir pamanījis, ka depresīvais noskaņojums lielā mērā ir tikai masu mediju kultivēts. Cilvēki nemaz neesot tik drūmi un pesimistiski noskaņoti un joprojām izvēlas ēst ārpus mājām. «Šobrīd mums dienā ēdnīcu apmeklē vairāk nekā 200 cilvēku, un domāju – tas ir pietiekami labs apliecinājums, ka jelgavniekiem ir vajadzīgs tas, ko mēs darām,» piebilst šefpavārs.
Pirmie zemūdens akmeņi
Šis ir A.Rūmīša pirmais uzņēmums, tāpēc arī ikdienā viņam ir daudz interesanta un jauna. Nācies saskarties arī ar pirmajām grūtībām. «Viens no biznesa šķēršļiem ir tas, ka neesam vieni savā ēkā – pamēģiniet piecstāvu mājā paremontēt dzīvokli! Ja kaut kas notiek, piemēram, nav ūdens vai aizdambējas kanalizācija, pie visa esam vainīgi mēs, bet, kad samaksājam, lai iztīra sniegu, to jau nepamana. Tāpat bija izcēlies strīds ar mājas iedzīvotājiem par to, vai mēs vispār šajās telpās drīkstējām ierīkot ēdināšanas uzņēmumu, bet noskaidroju, ka drīkstējām, jo telpām ir tirdzniecības kods,» neslēpj uzņēmējs un uzsver – iedzīvotājiem jāsaprot, ka par māju jārūpējas visiem kopā un nevar to uzvelt tikai uzņēmēja pleciem. «Tas, ka mājā ir uzņēmums, vairos arī viņu labklājību – ja ne tiešā veidā, tad varbūt viņu bērniem un bērnu bērniem, varbūt kāds paziņa vai draugs tiks pie darba,» tā A.Rūmītis. Viņa uzņēmums nodarbina desmit cilvēkus, un jau ir nācies saskarties ar kadru mainību. Viņaprāt, tā ir normāla parādība, tikai tagad, krīzes apstākļos, var izvēlēties no desmit kandidātiem, kamēr labajos laikos bija jāizvēlas varbūt viens no diviem.
Tāpat ir grūti saprast, kur, kad un pie kā, kādās iestādēs un institūcijās vērsties, turklāt to sarežģī fakts, ka neviens no abiem uzņēmējiem nav jelgavnieks. Tā kā uzņēmums vasarā plāno būvēt terasi, nācies saskarties arī ar mūsu valsts birokrātisko aparātu.
Jelgavā brends ir «Silva»
A.Rūmītis atzīst, ka tomēr pats grūtākais ir būt pamanītam, vēl jo vairāk tāpēc, ka katrā pilsētā ir iecienītākā kafejnīca. «Jelgavā brends ir «Silva», un paies kādi pāris gadi, līdz stabili varēsim iekarot sabiedrības uzticību,» norāda uzņēmējs. Lai veicinātu atpazīstamību, viņš uzņēmuma iekšienē maksimāli cenšas izvairīties no negatīvām lietām, jo īpaši tāpēc, ka ir pārliecināts – enerģija, ar kādu pavārs gatavo, pāriet uz ēdienu, bet pēc tam uz klientu. Tas ir apburtais loks. «Ja iedosim klientam vienu slikti izceptu karbonādi, par to zinās visi, bet ja simts labas – par to zinās tikai neliela daļa. Tāpēc arī saviem darbiniekiem esmu pateicis, ka haltūras nepieļaušu,» stāsta šefpavārs. Tik jaunam uzņēmumam tas ir divtik svarīgi, jo sava vieta zem saules vēl jāizcīna.
A.Rūmītis no konkurences nebaidās un uzskata, ka veselīga konkurence ir stimuls attīstībai. «Varbūt ar laiku «Hercogs» pārtaps par Vislatvijas brendu un katrā lielākajā pilsētā būs pa kafejnīcai,» nebaidās pasapņot uzņēmējs.
Šauj visos virzienos
Lai gan pats A.Rūmītis pavāra profesiju uzskata par radošu, vadot uzņēmumu un strādājot uz kvantitāti, iekšējo diskomfortu viņš neizjūt. «Uzskatu, ka katram ir jādara tas, kas viņam padodas. Tāpēc arī mums ar kompanjonu ir sadalīti pienākumi. Es atbildu par ēdiena kvalitāti, personālu un apmeklētāju piesaisti, bet viņš – par finanšu jautājumiem,» stāsta šefpavārs.
Viens no veidiem, kā piesaistīt klientus, ir dažādu pasākumu rīkošana. «Hercogā» ir bijuši gan galda spēļu mači, gan improvizācijas teātra izrādes, gan dzejas vakari un bērnu rīti. Pats uzņēmējs šo aktīvo rosīšanos sauc par šaušanu visos virzienos. «Mums ir lielas telpas, kuras maksimāli jānoslogo. Ja viesnīcā nav nekā dārgāka par tukšu numuru, tad arī mums ir līdzīgi – es labāk pa vakaru ēdnīcā nopelnu piecus latus nekā nenopelnu neko,» tā A.Rūmītis, piebilstot, ka labāk izmēģinās kaut desmit lietas, nevis sēdēs un gaudīsies.
Akcentē vietējos produktus
Viens no virzieniem, kurā tēmē «Hercogs», ir veselīgas pārtikas, kas gatavota no vietējiem produktiem, popularizēšana. Lai gan arī ikdienas ēdienkartē maksimāli viss tiek gatavots no dabīgiem produktiem un 70 – 80 procentos gadījumu var iztikt bez ķīmijām, nesen radusies ideja «Hercogā» sarīkot zemnieku un amatnieku tirdziņu. «Ir doma katra mēneša otrajā svētdienā mūsu telpās piedāvāt jelgavniekiem iespēju iegādāties zemnieku un amatnieku produkciju, bet, lai to visu padarītu baudāmāku, mēs paši no šiem dabīgajiem produktiem gatavosim visādus gardumus, ko būs iespējams bez maksas nogaršot,» stāsta A.Rūmītis, norādot, ka akcijas mērķis ir panākt, lai cilvēki saprot, ko viņi ēd. Pirmais šāds tirdziņš notiks jau 11. aprīlī.
Izstādes paglābj no rutīnas
Nesen A.Rūmītis atgriezās no Sanktpēterburgas, kur piedalījās starptautisku pavāru sacensību «Baltijas kulinārijas zvaigzne» žūrijā un vērtēja jaunos talantus. Jāpiebilst, ka vēl pirms gadiem diviem viņš pats bija viens no konkursantiem. «Pats gan sevi šajā jomā uzskatu vēl par praktikantu, tomēr vērtēt ir daudz vieglāk nekā pašam startēt konkursā,» teic šefpavārs, norādot, ka līdzdalība izstādēs pasargā no rutīnas, turklāt tā ir lieliska pieredze, kā arī aizgūta daža laba ideja.
Tiesa, A.Rūmītis cer vēl kādreiz piedalīties kādā konkursā un vislielākais izaicinājums viņam būtu starptautisks konkurss par latviešu nacionālo virtuvi. «Tas būtu ļoti interesanti un arī sarežģīti, jo te nederētu siļķe un rūgušpiens. Jāņem vērā tas, ka žūrijas locekļi daudzus produktus, ko mēs lietojam, nepazīst, bet tomēr jāizdomā veids, kā prezentēt mūsu kultūru.»
Šobrīd pietiek ar «Vou!»
Uzņēmēju mērķis ir divu gadu laikā panākt tik lielu attīstību, lai sāktu atpelnīties uzņēmuma izveidē investētie līdzekļi. Lai gan tālākā nākotnē A.Rūmītis kafejnīcu redz kā diezgan ekskluzīvu vietu, kurā rīko slēgtos vīna vakarus ar pieckāršu maltīti, no ēdnīcas nav plānots atteikties: silta un garšīga maltīte par pieņemamu cenu – tā ir lieta, kas būs pieprasīta visos laikos.
Tomēr arī pagaidām A.Rūmītim ik pa laikam gadās atsvaidzināt savas pavārprasmes un pagatavot ko neikdienišķu kafejnīcas apmeklētājiem. Arvien lielākā cieņā ir steiki, un reizēm tos pasūta pat desmit cilvēku kompānijas.
Lai gan mērķi ir tālejoši, priekšā vēl daudz darba, tāpēc šobrīd jaunajam uzņēmējam pietiek ar to, ja klients, ienākot pa durvīm, nosaka: «Vou!»
6 °C,
4.3 m/s,
88.3 % 
6 °C,
4.3 m/s,
88.3 %