Jelgavā Otrais pasaules karš sākās 1941. gada 23. jūnijā, kad vācu kara aviācija bombardēja Jelgavas aerodromā esošās padomju kara lidmašīnas. 29. jūnijā Jelgavu okupēja vācu karaspēks. Padomju karaspēks atkāpjoties saspridzināja dzelzceļa tiltu un sabojāja tiltus pār Driksu un Lielupi.
Hercoga Jēkaba laukumā par godu vācu armijai pilsētas valde K.Frickausa vadībā organizēja manifestāciju – visi bija līksmi, karogi, dziesmas un cerības…
Taču jau nākamajā dienā jelgavnieki apjauta, ka vienu okupāciju nomainījusi otra – rīkojumi par komandanta stundu, par ieroču nodošanu, par cenzūru presē, par to, ka vācu armijas piederīgajiem ir priekšroka veikalos, par to, ka no visām ar cilvēku apkalpošanu saistītām iestādēm jāatlaiž ebreji, par to, ka nacionalizētie īpašumi netiks atdoti, par obligāto darba dienestu, par pārtikas kartītēm un tā tālāk. Lai arī atcēla dažas padomju varas laikā notikušās reformas (piemēram, atļāva privātos veikaliņus, sīkrūpniecības un amatniecības uzņēmumus, slimo kases), sapnis par to, ka vācieši atjaunos neatkarīgo Latviju, ļoti ātri tika izsapņots.
1941. gada jūlijā tika izveidota daudzpakāpju vācu civilā pārvalde. Jelgavas apgabalu pārvaldīja Valters Eberhards fon Mēdems, kurš jau vienreiz – 1919. gadā – bija Jelgavā, kad komandēja vācu triecienvienības, kas cīnījās pret P.Stučkas lielinieku valdību. Gluži tāpat kā padomju, arī vācu okupācijas varas iestādes izrēķinājās ar sev netīkamo sabiedrības daļu.
1941. gada 2. septembrī Garajos kalnos noslepkavoja pirmo Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientu grupu, atkārtoti slepkavības notika 1942. gada janvārī. Līdz 1941. gada 13. oktobrim nacisti Jelgavas apkārtnē bija nogalinājuši 3576 cilvēkus, no kuriem aptuveni 2000 bija Jelgavas ebreji un vairāki simti čigānu.
Tikai četru gadu laikā Jelgava ieguva neizdzēšamas rētas gan cilvēku likteņos, gan pilsētas sejā. Taču arī vācu laikā tautā nebija zudusi cerība par brīvu un neatkarīgu Latviju. Kāda nezināma Jelgavas Skolotāju institūta skolniece 1943. gada 18. novembrī dienasgrāmatā rakstīja: «Šodien iela karogota… 18. novembris, Latvijas valsts tapšanas diena! Bet nav vairs brīvās Latvijas. Tomēr skolā viss noritēja tautiskā garā, nevienas vācu dziesmas. Direktors izteicās, ka Latvija, brīva Latvija, nezudīs.» Maza miera osta vācu laikos bija Jelgavas teātris, kas līdzās teātriem Liepājā, Valmierā un Daugavpilī bija viens no ievērojamākajiem provinces teātriem.
1944. gada 24. jūlijā sākās pirmie padomju aviācijas uzlidojumi, kas ievadīja cīņas par Jelgavu un tās bojāeju kara ugunīs. Frontes līnija pie Jelgavas noturējās gandrīz divus mēnešus, bet pilsētā kā marodieri saimniekoja Padomju armijas daļas. 1944. gada 15. oktobrī padomju okupācijas vara atļāva pilsētā atgriezties civiliedzīvotājiem.
Attēls: Vācu karavīru maršs pie Jelgavas pils
-4 °C,
3.6 m/s,
82.9 % 
-4 °C,
3.6 m/s,
82.9 %