Iedzīvotāji un speciālisti, kas saskārušies ar vienkāršotu telpu pārbūvi, atzīst, ka dažkārt atbildīgo dienestu vidū pietrūkst konsekvences. Vairāk tas raksturīgs namu apsaimniekotājiem.
Anna Afanasjeva
Speciālisti, kas gatavo dokumentāciju vienkāršai mitekļa pārbūvei, lēš, ka visbiežāk pārbūves tiek veiktas nelegāli. Oficiāla dokumentu kārtošana notiek pēc tam, kad īpašums tiek pārdots vai ieķīlāts.
Prasībām būtu jābūt vienotām Vadims Kononovs palīdzējis organizēt dzīvokļa pārbūvi draugam no Ganību ielas. Viņš četristabu dzīvoklī vēlējies izņemt vienu nenesošo sienu, lai ar dzīvojamo istabu apvienotu mitekļa mazāko istabu. Vispirms par to vienojušies ar arhitektu, kurš sagatavojis projektu. Pēc tam iecere saskaņota ar mājas apsaimniekotāju SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), bet pēc tam dokumenti iesniegti pašvaldībā. Arhitekta projekts izmaksājis ap 80 latiem. Atsevišķos gadījumos izmaksas varot būt arī zemākas, no 50 latiem. Apsaimniekotājam par saskaņošanu bijis jāmaksā ap 30 latiem. Jaunas īpašuma inventarizācijas lietas sagatavošana Valsts zemes dienestā atbilstoši iecerētajām izmaiņām izmaksājusi 70 – 80 latus. V.Kononovs piekrīt, ka pārbūves projekta sagatavošana un saskaņošana ir nepieciešama. Taču dokumentu kārtošanas gaitā nācies pārliecināties, ka prasības mēdz mainīties. Sākumā JNĪP nav prasījusi dzīvokļa elektroinstalācijas shēmu, bet vēlāk tā bijusi nepieciešama. Tas prasījis papildu laika tēriņu. Pēc viņa domām apsaimniekotājam būtu jābūt vienotām prasībām un tās jāizvieto visiem pieejamā vietā.
Ar lodžiju nonākusi strupceļā Solveiga trīsistabu dzīvokli Pārlielupē iegādājusies pirms diviem gadiem un uzreiz to vēlējusies izremontēt atbilstoši savām vēlmēm un padarīt omulīgāku. Darbu gaitā virtuve apvienota ar viesistabu. Tāpat nācies apvienot tualeti ar vannas istabu, jo starp tām esošā siena pati burtiski izgāzusies ārā. Projekts par atvērto virtuves un viesistabas plānojumu tapis vēl iepriekšējā saimnieka laikā pirms trīs gadiem. Pēc tam kā pielikums pievienota iecere apvienot tualeti un vannas istabu. Papīru kārtošanas birokrātiju saimniece vērtē kā samērā lielu. Sākot kārtot dokumentus, viņai neviens neesot paskaidrojis, ka tiem ir savs noilgums un pēc zināma laika tie vairs nav derīgi. Tāpat viņai atkārtoti nācies doties uz pašvaldības Informācijas aģentūru, jo pirmajā reizē sieviete aizpildījusi nepareizo iesnieguma veidlapu. Tā kā dzīvokļa pārbūve pirms laba laika jau pabeigta, saimniece izdevumus īsti neatceras. Apsaimniekotājam viņa maksājusi nepilnus 20 latus. Tiesa, dokumentu kārtošana īsti vēl nav pabeigta. Palikusi «aste» – inventarizācijas lietas pasūtīšana, kas bez pašas pārbūves darbiem un būvmateriāliem varētu būt dārgākā izdevumu pozīcija. Solveiga gribētu aizstiklot arī lodžiju, taču pašlaik viņai tas liekoties nereāli. Šobrīd no kāpņu telpas lodžijām aizstiklotas piecas, bet tikai divas no tām esot vienādas. Spriežot pēc konsultācijām Būvvaldē, saimniece secinājusi, ka arī tas nav veikts īsti pareizi. Kā piemērotāko risinājumu lodžiju sakārtošanā Būvvalde norādījusi uz citu lodžiju. Taču panākt pārējo iedzīvotāju piekrišanu šim variantam diez vai izdošoties, tāpēc ar lodžiju saimniece nonākusi strupceļā.
Kāda puse pārbūvē nelegāli Arhitekts Armands Akmens lielāko daļu pasūtījumu par dzīvokļu vienkāršo renovāciju saņemot no Rīgas klientiem, taču arī Jelgavā netrūkstot pasūtījumu. Šajā jomā viņš darbojas sesto gadu. Nupat viņš gatavojis dokumentus dzīvokļa pārbūvei Lāčplēša ielā. Tajā saimnieki vēlējušies nojaukt nenesošo sienu un apvienot viesistabu ar virtuvi, kā arī uz samazinātā gaiteņa rēķina domāts paplašināt vannas istabu. Virtuves apvienošana ar istabu pēc arhitekta vērtējuma ir pieprasītākais pārbūves veids, lai gan funkcionāli nebūtu pārāk atzīstams un speciālistu vidū aktualitāti zināmā mērā zaudējis. «Tos pašus kartupeļus cepot, neraugoties uz tvaiku nosūcēja jaudu, ēdiena smarža izplatās pa visu telpu. Tāpēc klientiem starp virtuvi un istabu iesaku uzstādīt vismaz bīdāmo sienu. Tagad viņi šo ieteikumu labprāt pieņem,» stāsta speciālists. Aiz telpu apvienošanas klientu vidū pieprasīta ir vannas istabas paplašināšana, lai tajā bez problēmām varētu ievietot veļas mašīnu. Savukārt citi kopējo vannas istabu vēlas atdalīt no tualetes. Apmēram tikpat daudzi šīs telpas grib apvienot. Lai gan iedzīvotāju vidū populāra ir arī veco radiatoru nomaiņa pret mūsdienīgiem, ikdienā arhitektam praktiski nav bijis gadījumu, kad saimnieki viņu pieaicinātu. Sagatavojot dokumentāciju, A.Akmens parasti pieaicinot būvkonstruktoru, kurš apliecinot, ka nojaucamās sienas nav nesošās, tās ir atļauts nojaukt un šis process ēkas konstrukcijas neietekmē. Durvju ailu pārvietošana nesošajā sienā vai arkas izbūve vairs nav vienkāršotā renovācija un prasa detalizētu projektu, kā arī nesošās sienas nostiprināšanu ar dažādu elementu palīdzību. A.Akmens atzīst, ka dzīvokļu pārbūves visā valstī netiek īpaši kontrolētas un vismaz 50 procentos gadījumu tās tiek veiktas nelegāli. Ja vien kaimiņi neceļ traci, tās tā arī paliek. Procesu visbiežāk fiksē, kad īpašnieki mitekli nolēmuši pārdot vai arī ieķīlāt kredīta saņemšanai. Tad pārbūvi nākas legalizēt, kā arī nomaksāt sodu par nelikumīgi veiktajiem pārbūves darbiem.
Novērtē vienkāršotās renovācijas iespējas Aivars Ābelkoks ar mitekļa pārbūvi saistītu pieredzi uzkrājis ne vien kā iedzīvotājs, bet arī kā apsaimniekotājs, iepriekš dzīvodams Rīgā. Viņš atzīst, ka dzīvokļu īpašnieki gribētu daudz ko, tomēr speciālisti nav pierunājami ignorēt namu drošības un noturības prasības. Tā deviņstāvu māju iedzīvotājiem jāzina, ka augšstāvos arī it kā nenesošās sienas saistītas ar ēkas noturību pret ļodzīšanos. «Savulaik runāju ar šo namu projektētāju, kurš atzina, ka jābūt tiešām lielai slodzei, lai kaut kas notiktu, un tomēr jāuzmanās,» stāsta pieredzējušais vīrs. Tāpat jāņem vērā, ka 602. sērijas paneļmāju sienas mēdz izliekties. Pirms ikvienas pārbūves A.Ābelkoks iesaka iepazīties ar Vispārīgo būvnoteikumu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Vadīdamies no apsaimniekotāja pieredzes, viņš šos normatīvos aktus iekopējis savā datorā. Pirms pārbūves nepieciešams konsultēties arī ar zinošu speciālistu, kurš novērtēs iecerēto izmaiņu «smaguma» pakāpi. Savā dzīvoklī Pasta ielā viņš veicis tradicionālo un visbiežāk izplatīto telpu paplašināšanu uz nojauktas starpsienas un izņemtu durvju rēķina. Kā kādreizējais apsaimniekotājs viņš secina, ka iedzīvotāji daudz «grēko» ar radiatoru nomaiņu. Šī procedūra saskaņojama ar apsaimniekotāju, bet to ignorē, un līdz ar to namā nereti tiek izjaukts siltuma padeves līdzsvars. Tiesa, arī pats kā dzīvokļa saimnieks nav izticis bez grēka. Proti, atvērtā tipa dzīvokļa izveidi viņš sākumā pārrunājis vien ar zinošu speciālistu un ticies ar apsaimniekotāju no SIA «Nebruk Jelgava». Atšķirībā no JNĪP šim apsaimniekotājam par pakalpojumu maksāt nav nācies. Savukārt saskaņošanu Būvvaldē A.Ābelkoks veic krietni vēlāk, kad mantojis vectēva māju un pārbūvēto dzīvokli pārdod. Viņš rēķinās, ka nāksies maksāt arī soda naudu vai vismaz uzklausīt brīdinājumu. Saimnieks ievērojis, ka Būvvaldes speciālisti pārbūves skici izvērtē lietišķi, profesionāli novērtēdami situāciju. «Vienkāršās renovācijas procedūra nav tik sarežģīta. Ja izmaiņas skar ēkas konstrukcijas vai mainās nama fasāde, dokumentu kārtošanas procedūra ir citādāka. Vienkāršotā renovācijas procedūra cilvēkiem ļoti atvieglo dzīvi. Tāpat labi, ka nama būvniecības procesā pēc skiču projekta saskaņošanas pasūtītājam tālāko ēkas projektēšanu iespējams veikt paralēli būvdarbiem,» vērtē A.Ābelkoks. Vienlaikus viņš norāda, ka saskaņošanas procedūra pie apsaimniekotāja prasa vairāk laika nekā Būvvaldē, kur pieprasījumu izskata divās dienās. Arī A.Akmens ievērojis, ka JNĪP mēdz «piesieties» dažādiem vajadzīgiem un nevajadzīgiem sīkumiem, kas prasa laiku. Pēc pasūtītāju domām informācijas tehnoloģiju laikmetā procesu varētu racionalizēt, nodrošinot informācijas apmaiņu pašvaldības dienestu un apsaimniekotāju starpā.
Foto: Ivars Veiliņš
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %