16.6 °C, 1.2 m/s, 89.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSaskaņotais paziņojums – alternatīva sastrēgumam pilsētā
Saskaņotais paziņojums – alternatīva sastrēgumam pilsētā
29/10/2018

Pieaugot iedzīvotāju kopējai labklājībai, katru gadu palielinās gan pilsētā reģistrēto transportlīdzekļu skaits, gan satiksmes intensitāte ielās – saskaņā ar Jelgavas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» datiem 16. oktobrī centrālo, Lielās ielas un Jāņa Čakstes bulvāra, krustojumu šķērsoja 39 685 automašīnas, lai gan tilti pār Driksu un Lielupi savulaik tika projektēti, rēķinoties ar to, ka dienā tos šķērsos aptuveni 20 tūkstoši automašīnu. Šādas satiksmes intensitātes situācijā pat neliels negadījums rada neērtības pārējiem satiksmes dalībniekiem, jo īpaši, ja tas noticis uz tilta. Policijai vienas avārijas «apkalpošanai» vidēji nepieciešama stunda, bet laiku iespējams ietaupīt, sastādot saskaņoto paziņojumu, kas gan pieļaujams tikai noteiktās situācijās – ja avārijā iesaistītas tikai divas automašīnas, tās var turpināt ceļu, nav cietušo, un ja nav bojāts trešajai personai piederošs īpašums. Svarīgākais aspekts, sastādot saskaņoto paziņojumu – puses var savstarpēji vienoties par negadījuma apstākļiem, un kādam no vadītājiem līdzi ir paņemta nepieciešamā veidlapa.

Jelgavā ir novērota tendence, ka vasarā pilsētā satiksmes
intensitāte ir mazāka, bet, atsākoties mācību gadam, tā palielinās
par apmēram 5–7 procentiem. Savukārt pīķa stundā – no pulksten 7.30
līdz pulksten 8.30 – intensitāte pieaug pat par 30 procentiem,
salīdzinot ar situāciju vasarā un mācību gada laikā, stāsta
«Pilsētsaimniecības» vadītājs Māris Mielavs. Šādas intensitātes
veiksmīga satiksmes plūsma ir atkarīga no ikviena autovadītāja, jo,
notiekot kādai «ķibelei» uz ceļa, to jūt daudz lielāka pilsētas
daļa, nekā sākumā varētu šķist. «Iespēju robežās pašvaldība var
pielāgot luksoforu signālplānus, sakārtot ceļus, uzlabot
apgaismojumu pilsētas ielās, bet satiksmes plūsma un drošība lielā
mērā ir atkarīga arī no autovadītāju braukšanas iemaņām un
paradumiem,» norāda

M.Mielavs. Šī iemesla dēļ ikviens satiksmes dalībnieks – arī
gājēji un velosipēdisti – aicināts aizdomāties, kā viņš uzvedas uz
ielas un vai izturas cieņpilni pret citiem.

Tilti – «jutīgākā» vieta

Raugoties no satiksmes plūsmas aspekta, vājākais Jelgavas punkts
ir tilti pār Driksu un Lielupi. «Pat pati mazākā problēma vienā
braukšanas joslā ietekmē lielu daļu autovadītāju,» skaidro
M.Mielavs, uzsverot – ja uz tilta notiek avārija, satiksme būtiski
palēninās, un veidojas sastrēgumi, kas maksimumstundās var būt pat
vairāku kilometru garumā.

Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrā (POIC)
norāda – piemēram, 4. septembra rītā pulksten 7.40 uz tilta Rīgas
virzienā notika četru automašīnu sadursme. Policija ieradās pēc 15
minūtēm un notikuma vietā strādāja 20 minūtes, neizkustinot
automašīnas. Pulksten 8.14 brauktuve tika atbrīvota, bet pa to
laiku sastrēgums jau bija izveidojies līdz Dambja ielai. Tikai
pulksten 8.44 kustība normalizējās. «Mācību gada sākumā policija
strādāja pastiprinātā režīmā un negadījuma vietā ieradās ļoti ātri,
taču reizēm tam var būt nepieciešams ilgāks laiks,» situāciju vērtē
POIC vadītājs Gints Reinsons. Piemēram, 17. oktobrī pulksten 17.11
uz Lielupes tilta sadūrās trīs automašīnas. Lai gan policija
ieradās ļoti ātri, līdz pat Pērnavas ielai izveidojās sastrēgums.
Satiksme sāka normalizēties tikai pēc stundas. Līdzīgas problēmas
ir novērojamas arī citās pilsētas vietās. Piemēram, 8. oktobrī
pulksten 15.13 Lielās un Mātera ielas krustojumā sadursmē nonāca
divas automašīnas. Policija notikuma vietā ieradās pēc pusstundas,
bet satiksme pilnībā tika atjaunota pulksten 16.33.

G.Reinsons uzsver – ja situācijās, kad tas ir iespējams,
autovadītāji izvēlētos aizpildīt saskaņoto paziņojumu, nevis sauktu
policiju, tas būtiski atvieglotu kopējo situāciju, jo tādā gadījumā
ir nepieciešams mazāks laika patēriņš – apmēram 15 minūtes, kā
rezultātā neveidotos sastrēgumi. Viņš gan piebilst, ka uz tiltiem,
ņemot vērā satiksmes intensitāti, nereti avārijās ir iesaistītas
vairāk nekā divas automašīnas, un šādā gadījumā saskaņoto
paziņojumu sastādīt nav iespējams. «Ceļu satiksmes drošība ir
atkarīga no mums visiem, tāpēc autovadītājam visa uzmanība būtu
jāvelta tam, kas notiek uz ielas. Mobilo ierīču lietošana, vadot
automašīnu, ir tikpat bīstama, cik braukšana reibumā – blakus
darbības, kas neattiecas uz automašīnas vadību, nopietni apdraud
gan pašu autovadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus,» tā
G.Reinsons.

Lai gan pilsētā tiek veikta videonovērošana, policija to nevar
izmantot ar mērķi ātrāk atbrīvot brauktuvi pēc negadījuma. «Mums ir
strikta kārtība, kā jārīkojas negadījuma vietā, kādi mērījumi
jāveic, kādi apstākļi jāfiksē. To nevar īstenot, pamatojoties tikai
uz videoierakstu. Turklāt tas arī nebūtu korekti attiecībā pret
negadījumā iesaistītajiem,» skaidro Valsts policijas Zemgales
reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas
priekšnieks Aivars Putniņš. Viņš piebilst – citos gadījumos, kad
videoieraksti var palīdzēt noskaidrot negadījuma apstākļus,
policija ar POIC sadarbojas.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja
(LTAB) datiem Latvijā 65 procentos negadījumu šoferi aizpilda
saskaņoto paziņojumu. «Jelgavā ar katru gadu sastādīto saskaņoto
paziņojumu skaits pieaug,» norāda LTAB sabiedrisko attiecību
konsultants Gints Lazdiņš.

No «aizmirsu» līdz «negribu piesaukt
nelaimi»

Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana tiek mācīta jau topošajiem
šoferiem autoskolā, tomēr joprojām ir daļa autovadītāju, kuri pret
to izturas skeptiski un neatkarīgi no negadījuma smaguma pakāpes
sauc policiju. Kāpēc? «Biežākais iemesls ir fakts, ka attiecīgajām
personām nav līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapas. Būtiski ir
pieminēt, ka tās bez maksas ir pieejamas apdrošināšanas kompānijās,
benzīntankos un Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodaļās, un
pāris papīru iemešana mašīnā taču neko nemaksā,» uzsver A.Putniņš,
piebilstot, ka reizēm policists strādā kā pastnieks, aizvedot uz
negadījuma vietu veidlapu.

«Reizēm cilvēki atsakās sastādīt saskaņoto paziņojumu, jo
šaubās, ka apdrošinātājs segs zaudējumus. Dažreiz tāds ir uzņēmuma
princips, ja negadījums noticis ar firmas automašīnu,» turpina
A.Putniņš. Savukārt LTAB pārstāvis G.Lazdiņš papildina, ka pirms
pāris gadiem veiktā aptaujā autovadītāji pat norādījuši, ka
veidlapu nevadā līdzi, lai «nepiesauktu nelaimi». Arvien vairāk
autovadītāju OCTA iegādājas internetā, un tādā gadījumā šoferim
varētu ieteikt polisi izdrukātā veidā glabāt automašīnā vai
nofotografēt ar tālruni, jo saskaņotajā paziņojumā ir jānorāda
apdrošināšanas polises dati. Tāpat vajadzētu ņemt vērā cilvēcisko
faktoru – reakcija pēc negadījuma nav prognozējama.

LTAB šī gada pirmajā pusgadā saņēmis 129 sūdzības, no kurām 79
bijušas par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem. «Statistika, kā
arī LTAB līdzšinējā pieredze mudina domāt, ka apdrošinātāju lēmumi
nav un nevar kalpot par pamatu autovadītāju neuzticībai
saskaņotajam paziņojumam,» uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis
Abāšins. Nozīmīgākais ir saskaņoto paziņojumu aizpildīt skaidri,
saprotami un bez labojumiem. Iesniegumam var pievienot negadījuma
vietā uzņemtās fotogrāfijas.

Biežāk «saskrienas» veikalu stāvlaukumos

LATB statistika liecina, ka Jelgavā «melnie punkti», kur notiek
visvairāk avāriju, ir stāvlaukumi pie tirdzniecības centriem
«Valdeka», «RAF centrs», «Vivo centrs», stāvlaukums pie «Elvi»
Rūpniecības ielā, teritorija pie «Makdonalda», stacijas aplis un tā
pievedceļi, Rīgas ielas un Kalnciema ceļa krustojums, pie pils, 4.
sākumskolas un tehnikuma apkaime, Driksas un Liel­upes tilti, kā
arī Jāņa Čakstes bulvāris.

A.Putniņš uzsver, ka visbiežāk autovadītāji saskaņoto paziņojumu
izvēlas aizpildīt, ja negadījums noticis lielveikala stāvlaukumā.
Tomēr te ir būtiska nianse – ja, piemēram, stāvlaukumā kādas
automašīnas šoferis vai pasažieris atver durvis un sabojā blakus
stāvošu mašīnu, tas nav uzskatāms par ceļu satiksmes negadījumu, un
saskaņoto paziņojumu šādā gadījumā rakstīt nevar. «Saskaņā ar
definīciju ceļu satiksmes negadījums ir noticis tad, ja viens no
transportlīdzekļiem atradies kustībā,» skaidro policijas
pārstāvis.

Vainīgo nesoda

Vēl viena saskaņotā paziņojuma priekšrocība ir fakts, ka, to
sastādot, vainīgais netiek administratīvi sodīts. Ja pēc negadījuma
abām pusēm izdodas vienoties par notikušā apstākļiem un noformēt
saskaņoto paziņojumu, cietušajam savs eksemplārs jānogādā
apdrošināšanas kompānijai, kas apdrošinājusi vainīgā
transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību (OCTA).
Apdrošinātājs izvērtēs notikušā apstākļus un aprēķinās nodarītos
zaudējumus un izmaksājamās atlīdzības apmērus. Tomēr autovadītājs
par veikto ceļu satiksmes pārkāpumu sodu nesaņems. «Kad negadījuma
vietā ierodas policija, tā izvērtē, ko ir pārkāpis katrs
autovadītājs – viens varbūt nav respektējis ceļazīmi un apstājies
«zem zīmes», bet otrs, braucot atpakaļgaitā, ir neuzmanīgs un
uzbrauc virsū. Šādā gadījumā abiem tiek sastādīts administratīvā
pārkāpuma protokols un piemērots attiecīgs sods, tostarp soda
punkti. Tāpat policisti var pārbaudīt autovadītāja dokumentus, vai
mašīnām ir derīga tehniskā apskate, apdrošināšana, vai
autovadītājam ir tiesības, noskaidrojot, vai viņš nav alkohola
reibumā,» stāsta A.Putniņš. Viņš uzsver – ja policists notikuma
vietā konstatē kaut vienu pārkāpumu, ar saskaņoto paziņojumu cauri
tikt vairs nevar.

Ja autovadītājs izmanto papildu apdrošināšanas pakalpojumu
«Tiešo zaudējumu regulēšana», viņš saskaņoto paziņojumu var
iesniegt savam apdrošinātājam, kurš tālāk skaidros, cik un kam
jāizmaksā zaudētie finansiālie līdzekļi.

Ja nav OCTA apdrošināšanas

«Ja negadījums ir izraisīts ar neapdrošinātu spēkratu,
cietušajam radītie zaudējumi tiks segti no Garantijas fonda, taču
vēlāk summa regresa kārtībā tiks piedzīta no negadījuma izraisītāja
– neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja,» skaidro
J.Abāšins, papildinot – arī šādā situācijā iespējams sastādīt
saskaņoto paziņojumu. Cietušajam saskaņotā paziņojuma eksemplārs
jāiesniedz vienā no kompānijām, kam ir līgums ar Garantijas fondu:
«Baltijas Apdrošināšanas namā», «BTA», «Ergo», «Gjensidige» vai
«If».

2017. gadā Latvijā 1,08 procenti no visiem ceļu satiksmes
negadījumiem tika izraisīti ar transportlīdzekli, kam nav bijusi
OCTA, bet Jelgavā tas noticis 1,11 procentos gadījumu.

Veidlapa būs pieejama aplikācijā

Lai saskaņotais paziņojums būtu vēl pieejamāks, šobrīd tiek
izstrādāta elektroniskā versija. «Tas būs pieejams mobilajā
aplikācijā «LTAB OCTA» – šī bezmaksas aplikācija jau darbojas, un
tajā var, piemēram, pārbaudīt OCTA polises darbības termiņu,
noskaidrot automašīnas negadījumu vēsturi. Novembrī kā papildu
opcija būs pieejama arī saskaņotā paziņojuma veidlapa,» stāsta
J.Abāšins. Autorizēties varēs ar e-parakstu, vēlāk arī ar «Smart
ID». Informācija no LTAB datubāzes paziņojumā «ielēks» automātiski,
un autovadītājiem pašiem būs jāaizpilda sadaļa par negadījuma
apstākļiem. Tāpat varēs pievienot fotogrāfijas. Mobilā aplikācija
pieejama gan «Android», gan «iOS» mobilo ierīču lietotājiem.

Šobrīd vietnē www.e-accident.eu/lv jau ir pieejama elektroniska
saskaņotā paziņojuma versija, tomēr LATB norāda, ka tā nenodrošina
likumā  paredzēto lietotāju identifikāciju, tāpēc
apdrošinātājs var atteikties pieņemt šeit aizpildīto saskaņoto
paziņojumu.

Foto: Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija