Pieaugot iedzīvotāju kopējai labklājībai, katru gadu palielinās gan pilsētā reģistrēto transportlīdzekļu skaits, gan satiksmes intensitāte ielās – saskaņā ar Jelgavas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» datiem 16. oktobrī centrālo, Lielās ielas un Jāņa Čakstes bulvāra, krustojumu šķērsoja 39 685 automašīnas, lai gan tilti pār Driksu un Lielupi savulaik tika projektēti, rēķinoties ar to, ka dienā tos šķērsos aptuveni 20 tūkstoši automašīnu. Šādas satiksmes intensitātes situācijā pat neliels negadījums rada neērtības pārējiem satiksmes dalībniekiem, jo īpaši, ja tas noticis uz tilta. Policijai vienas avārijas «apkalpošanai» vidēji nepieciešama stunda, bet laiku iespējams ietaupīt, sastādot saskaņoto paziņojumu, kas gan pieļaujams tikai noteiktās situācijās – ja avārijā iesaistītas tikai divas automašīnas, tās var turpināt ceļu, nav cietušo, un ja nav bojāts trešajai personai piederošs īpašums. Svarīgākais aspekts, sastādot saskaņoto paziņojumu – puses var savstarpēji vienoties par negadījuma apstākļiem, un kādam no vadītājiem līdzi ir paņemta nepieciešamā veidlapa.
Jelgavā ir novērota tendence, ka vasarā pilsētā satiksmes intensitāte ir mazāka, bet, atsākoties mācību gadam, tā palielinās par apmēram 5–7 procentiem. Savukārt pīķa stundā – no pulksten 7.30 līdz pulksten 8.30 – intensitāte pieaug pat par 30 procentiem, salīdzinot ar situāciju vasarā un mācību gada laikā, stāsta «Pilsētsaimniecības» vadītājs Māris Mielavs. Šādas intensitātes veiksmīga satiksmes plūsma ir atkarīga no ikviena autovadītāja, jo, notiekot kādai «ķibelei» uz ceļa, to jūt daudz lielāka pilsētas daļa, nekā sākumā varētu šķist. «Iespēju robežās pašvaldība var pielāgot luksoforu signālplānus, sakārtot ceļus, uzlabot apgaismojumu pilsētas ielās, bet satiksmes plūsma un drošība lielā mērā ir atkarīga arī no autovadītāju braukšanas iemaņām un paradumiem,» norāda
M.Mielavs. Šī iemesla dēļ ikviens satiksmes dalībnieks – arī gājēji un velosipēdisti – aicināts aizdomāties, kā viņš uzvedas uz ielas un vai izturas cieņpilni pret citiem.
Tilti – «jutīgākā» vieta
Raugoties no satiksmes plūsmas aspekta, vājākais Jelgavas punkts ir tilti pār Driksu un Lielupi. «Pat pati mazākā problēma vienā braukšanas joslā ietekmē lielu daļu autovadītāju,» skaidro M.Mielavs, uzsverot – ja uz tilta notiek avārija, satiksme būtiski palēninās, un veidojas sastrēgumi, kas maksimumstundās var būt pat vairāku kilometru garumā.
Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrā (POIC) norāda – piemēram, 4. septembra rītā pulksten 7.40 uz tilta Rīgas virzienā notika četru automašīnu sadursme. Policija ieradās pēc 15 minūtēm un notikuma vietā strādāja 20 minūtes, neizkustinot automašīnas. Pulksten 8.14 brauktuve tika atbrīvota, bet pa to laiku sastrēgums jau bija izveidojies līdz Dambja ielai. Tikai pulksten 8.44 kustība normalizējās. «Mācību gada sākumā policija strādāja pastiprinātā režīmā un negadījuma vietā ieradās ļoti ātri, taču reizēm tam var būt nepieciešams ilgāks laiks,» situāciju vērtē POIC vadītājs Gints Reinsons. Piemēram, 17. oktobrī pulksten 17.11 uz Lielupes tilta sadūrās trīs automašīnas. Lai gan policija ieradās ļoti ātri, līdz pat Pērnavas ielai izveidojās sastrēgums. Satiksme sāka normalizēties tikai pēc stundas. Līdzīgas problēmas ir novērojamas arī citās pilsētas vietās. Piemēram, 8. oktobrī pulksten 15.13 Lielās un Mātera ielas krustojumā sadursmē nonāca divas automašīnas. Policija notikuma vietā ieradās pēc pusstundas, bet satiksme pilnībā tika atjaunota pulksten 16.33.
G.Reinsons uzsver – ja situācijās, kad tas ir iespējams, autovadītāji izvēlētos aizpildīt saskaņoto paziņojumu, nevis sauktu policiju, tas būtiski atvieglotu kopējo situāciju, jo tādā gadījumā ir nepieciešams mazāks laika patēriņš – apmēram 15 minūtes, kā rezultātā neveidotos sastrēgumi. Viņš gan piebilst, ka uz tiltiem, ņemot vērā satiksmes intensitāti, nereti avārijās ir iesaistītas vairāk nekā divas automašīnas, un šādā gadījumā saskaņoto paziņojumu sastādīt nav iespējams. «Ceļu satiksmes drošība ir atkarīga no mums visiem, tāpēc autovadītājam visa uzmanība būtu jāvelta tam, kas notiek uz ielas. Mobilo ierīču lietošana, vadot automašīnu, ir tikpat bīstama, cik braukšana reibumā – blakus darbības, kas neattiecas uz automašīnas vadību, nopietni apdraud gan pašu autovadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus,» tā G.Reinsons.
Lai gan pilsētā tiek veikta videonovērošana, policija to nevar izmantot ar mērķi ātrāk atbrīvot brauktuvi pēc negadījuma. «Mums ir strikta kārtība, kā jārīkojas negadījuma vietā, kādi mērījumi jāveic, kādi apstākļi jāfiksē. To nevar īstenot, pamatojoties tikai uz videoierakstu. Turklāt tas arī nebūtu korekti attiecībā pret negadījumā iesaistītajiem,» skaidro Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš. Viņš piebilst – citos gadījumos, kad videoieraksti var palīdzēt noskaidrot negadījuma apstākļus, policija ar POIC sadarbojas.
Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem Latvijā 65 procentos negadījumu šoferi aizpilda saskaņoto paziņojumu. «Jelgavā ar katru gadu sastādīto saskaņoto paziņojumu skaits pieaug,» norāda LTAB sabiedrisko attiecību konsultants Gints Lazdiņš.
No «aizmirsu» līdz «negribu piesaukt nelaimi»
Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana tiek mācīta jau topošajiem šoferiem autoskolā, tomēr joprojām ir daļa autovadītāju, kuri pret to izturas skeptiski un neatkarīgi no negadījuma smaguma pakāpes sauc policiju. Kāpēc? «Biežākais iemesls ir fakts, ka attiecīgajām personām nav līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapas. Būtiski ir pieminēt, ka tās bez maksas ir pieejamas apdrošināšanas kompānijās, benzīntankos un Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodaļās, un pāris papīru iemešana mašīnā taču neko nemaksā,» uzsver A.Putniņš, piebilstot, ka reizēm policists strādā kā pastnieks, aizvedot uz negadījuma vietu veidlapu.
«Reizēm cilvēki atsakās sastādīt saskaņoto paziņojumu, jo šaubās, ka apdrošinātājs segs zaudējumus. Dažreiz tāds ir uzņēmuma princips, ja negadījums noticis ar firmas automašīnu,» turpina A.Putniņš. Savukārt LTAB pārstāvis G.Lazdiņš papildina, ka pirms pāris gadiem veiktā aptaujā autovadītāji pat norādījuši, ka veidlapu nevadā līdzi, lai «nepiesauktu nelaimi». Arvien vairāk autovadītāju OCTA iegādājas internetā, un tādā gadījumā šoferim varētu ieteikt polisi izdrukātā veidā glabāt automašīnā vai nofotografēt ar tālruni, jo saskaņotajā paziņojumā ir jānorāda apdrošināšanas polises dati. Tāpat vajadzētu ņemt vērā cilvēcisko faktoru – reakcija pēc negadījuma nav prognozējama.
LTAB šī gada pirmajā pusgadā saņēmis 129 sūdzības, no kurām 79 bijušas par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem. «Statistika, kā arī LTAB līdzšinējā pieredze mudina domāt, ka apdrošinātāju lēmumi nav un nevar kalpot par pamatu autovadītāju neuzticībai saskaņotajam paziņojumam,» uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Nozīmīgākais ir saskaņoto paziņojumu aizpildīt skaidri, saprotami un bez labojumiem. Iesniegumam var pievienot negadījuma vietā uzņemtās fotogrāfijas.
Biežāk «saskrienas» veikalu stāvlaukumos
LATB statistika liecina, ka Jelgavā «melnie punkti», kur notiek visvairāk avāriju, ir stāvlaukumi pie tirdzniecības centriem «Valdeka», «RAF centrs», «Vivo centrs», stāvlaukums pie «Elvi» Rūpniecības ielā, teritorija pie «Makdonalda», stacijas aplis un tā pievedceļi, Rīgas ielas un Kalnciema ceļa krustojums, pie pils, 4. sākumskolas un tehnikuma apkaime, Driksas un Lielupes tilti, kā arī Jāņa Čakstes bulvāris.
A.Putniņš uzsver, ka visbiežāk autovadītāji saskaņoto paziņojumu izvēlas aizpildīt, ja negadījums noticis lielveikala stāvlaukumā. Tomēr te ir būtiska nianse – ja, piemēram, stāvlaukumā kādas automašīnas šoferis vai pasažieris atver durvis un sabojā blakus stāvošu mašīnu, tas nav uzskatāms par ceļu satiksmes negadījumu, un saskaņoto paziņojumu šādā gadījumā rakstīt nevar. «Saskaņā ar definīciju ceļu satiksmes negadījums ir noticis tad, ja viens no transportlīdzekļiem atradies kustībā,» skaidro policijas pārstāvis.
Vainīgo nesoda
Vēl viena saskaņotā paziņojuma priekšrocība ir fakts, ka, to sastādot, vainīgais netiek administratīvi sodīts. Ja pēc negadījuma abām pusēm izdodas vienoties par notikušā apstākļiem un noformēt saskaņoto paziņojumu, cietušajam savs eksemplārs jānogādā apdrošināšanas kompānijai, kas apdrošinājusi vainīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību (OCTA). Apdrošinātājs izvērtēs notikušā apstākļus un aprēķinās nodarītos zaudējumus un izmaksājamās atlīdzības apmērus. Tomēr autovadītājs par veikto ceļu satiksmes pārkāpumu sodu nesaņems. «Kad negadījuma vietā ierodas policija, tā izvērtē, ko ir pārkāpis katrs autovadītājs – viens varbūt nav respektējis ceļazīmi un apstājies «zem zīmes», bet otrs, braucot atpakaļgaitā, ir neuzmanīgs un uzbrauc virsū. Šādā gadījumā abiem tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots attiecīgs sods, tostarp soda punkti. Tāpat policisti var pārbaudīt autovadītāja dokumentus, vai mašīnām ir derīga tehniskā apskate, apdrošināšana, vai autovadītājam ir tiesības, noskaidrojot, vai viņš nav alkohola reibumā,» stāsta A.Putniņš. Viņš uzsver – ja policists notikuma vietā konstatē kaut vienu pārkāpumu, ar saskaņoto paziņojumu cauri tikt vairs nevar.
Ja autovadītājs izmanto papildu apdrošināšanas pakalpojumu «Tiešo zaudējumu regulēšana», viņš saskaņoto paziņojumu var iesniegt savam apdrošinātājam, kurš tālāk skaidros, cik un kam jāizmaksā zaudētie finansiālie līdzekļi.
Ja nav OCTA apdrošināšanas
«Ja negadījums ir izraisīts ar neapdrošinātu spēkratu, cietušajam radītie zaudējumi tiks segti no Garantijas fonda, taču vēlāk summa regresa kārtībā tiks piedzīta no negadījuma izraisītāja – neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja,» skaidro J.Abāšins, papildinot – arī šādā situācijā iespējams sastādīt saskaņoto paziņojumu. Cietušajam saskaņotā paziņojuma eksemplārs jāiesniedz vienā no kompānijām, kam ir līgums ar Garantijas fondu: «Baltijas Apdrošināšanas namā», «BTA», «Ergo», «Gjensidige» vai «If».
2017. gadā Latvijā 1,08 procenti no visiem ceļu satiksmes negadījumiem tika izraisīti ar transportlīdzekli, kam nav bijusi OCTA, bet Jelgavā tas noticis 1,11 procentos gadījumu.
Veidlapa būs pieejama aplikācijā
Lai saskaņotais paziņojums būtu vēl pieejamāks, šobrīd tiek izstrādāta elektroniskā versija. «Tas būs pieejams mobilajā aplikācijā «LTAB OCTA» – šī bezmaksas aplikācija jau darbojas, un tajā var, piemēram, pārbaudīt OCTA polises darbības termiņu, noskaidrot automašīnas negadījumu vēsturi. Novembrī kā papildu opcija būs pieejama arī saskaņotā paziņojuma veidlapa,» stāsta J.Abāšins. Autorizēties varēs ar e-parakstu, vēlāk arī ar «Smart ID». Informācija no LTAB datubāzes paziņojumā «ielēks» automātiski, un autovadītājiem pašiem būs jāaizpilda sadaļa par negadījuma apstākļiem. Tāpat varēs pievienot fotogrāfijas. Mobilā aplikācija pieejama gan «Android», gan «iOS» mobilo ierīču lietotājiem.
Šobrīd vietnē www.e-accident.eu/lv jau ir pieejama elektroniska saskaņotā paziņojuma versija, tomēr LATB norāda, ka tā nenodrošina likumā paredzēto lietotāju identifikāciju, tāpēc apdrošinātājs var atteikties pieņemt šeit aizpildīto saskaņoto paziņojumu.
Foto: Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 % 
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 %