Pēc rekonstrukcijas Raiņa iela ieguvusi ne vien jaunu vizuālo veidolu, bet arī kvalitatīvi atšķirīgu jaunākās paaudzes satiksmes organizācijas sistēmu, kas šobrīd satiksmes dalībniekiem rada daudzus jautājumus. Izmaiņas skārušas ne tikai luksoforu darbības principus, tādēļ, lai labāk izprastu jaunās sistēmas darbības principus, kuriem pēc rekonstrukcijas tiks pielāgota arī Lielā iela, situācijas skaidrojumu «Jelgavas Vēstnesis» uzklausīja no sistēmas ieviesējiem un apsaimniekotājiem.
• Krustojumi aprīkoti ar bezvadu sensoriem, kuri apkopo informāciju par automašīnu plūsmu katrā kustības joslā. Pamatojoties uz šo informāciju, «ImFlow» jeb reālā laika transporta vadības sistēma ar īpaša algoritma palīdzību piedāvā optimālāko luksoforu darbības signālplānu. • Luksoforu gaismas aprīkotas ar fotoelementu, kas tumšajā diennakts laikā samazina signālapgaismojuma intensitāti par 50 procentiem, tādējādi ar pārāk spožu gaismu nežilbinot autovadītājus un ietaupot elektroenerģiju. • Gājēju luksofori aprīkoti ar sekunžu skaitītājiem, kuri informē par zaļās gaismas signāla izsaukuma gaidīšanas laiku un darbības ilgumu. • Uz ielas izvietoti jauna parauga afišu stabi, kuri aprīkoti ar informatīvo sistēmu. • Ir uzstādītas jaunākās paaudzes videonovērošanas kameras, kas varēs fiksēt negadījumus un satiksmes noteikumu pārkāpumus. • Ietvju segums un satiksmes organizācija pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – izbūvēti vides pieejamības elementi trotuāros, luksoforu aktivizēšanas ierīce aprīkota ar Braila rakstu, skaņas signālu luksoforiem iespējams ieslēgt, nospiežot un turot aktivizācijas pogu ilgāk par trim sekundēm, līdz ar to skaņa bez nepieciešamības netraucē citiem satiksmes dalībniekiem. • Speciāli apstrādāts bruģakmens, kas samazina slīdamību un ir vizuāli pievilcīgāks. • Aprīkojot operatīvo transportu ar speciāliem sensoriem, satiksmes vadības sistēma tam nodrošinās «zaļo koridoru». • Izbūvētas jauna parauga lietusūdens notekas ar pilsētas simboliku. • Pie Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes izbūvēts stāvlaukums, kas aprīkots ar attālinātās kontroles iekārtām. Tās informēs POIC par automašīnām, kuras būs pārkāpušas atļauto stāvēšanas laiku.
Donats Klimavičs, korporācijas «Trafficpeek» pārstāvis Baltijas valstīs: «Satiksmes organizācija Rietumeiropā un daudzās citās pasaules pilsētās ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Vienmēr pastāv izvēle būvēt arvien jaunus ceļus vai tomēr nosvērties par labu ieguldījumiem jaunākās paaudzes tehnoloģijās, ar kuru palīdzību varam maksimāli efektīvi izmantot jau esošo infrastruktūru. Šobrīd pasaulē satiksmes organizācijā tiek izmantotas trīs pieejas. Populārākais joprojām ir fiksētais luksoforu darbības režīms, kas tika ieviests vēl tālajos 60. gados. Pēc šī principa darbojas lielākā daļa luksoforobjektu arī Jelgavā. Savukārt 90. gados arvien plašāk sāka ieviest adaptīvo satiksmes organizācijas režīmu, kas ar sensoru palīdzību fiksē satiksmes plūsmu un atbilstoši situācijai pielāgo kādu no iepriekš ieprogrammētajiem režīmiem. Šāda veida satiksmes organizācijas modelis Jelgavā praksē sevi labi apliecinājis Dobeles šosejas un 4. un 5. līnijas krustojumos. Savukārt jaunākās paaudzes reālā laika transporta vadības sistēma («ImFlow») jau pati spēj modelēt luksoforobjektu pārslēgšanās režīmus pēc faktiskās situācijas uz ceļa, nepieciešamības gadījumā nodrošinot priekšrocības automašīnām vai gājējiem. «ImFlow» ir pavisam jauns produkts, kas pirmo reizi tika prezentēts šogad nozares izstādē Amsterdamā, kur saņēma augstāko novērtējumu. Tagad šo inovatīvo sistēmu, kura līdz šim ieviesta tikai četrās Eiropas pilsētās, var novērtēt arī Jelgavā – Raiņa iela pēc rekonstrukcijas ir pirmā iela pilsētā, kur tā uzstādīta. Sistēmas unikalitāte slēpjas apstāklī, ka tās apsaimniekotājs, Jelgavas gadījumā – pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība», bez papildu ieguldījumiem ar vienas pogas palīdzību var veikt nepieciešamās izmaiņas sistēmā atkarībā no reālajām vajadzībām. Tieši šāda veida satiksmes vadības sistēma ir izmantota Raiņa ielā. Arī Lielās ielas rekonstrukcijas projekta gaitā paredzēts izmantot «ImFlow» programmatūru, kas dos iespēju izveidot vienotu satiksmes organizācijas sistēmu pilsētas centrālajā daļā, kura spēs operatīvi reaģēt uz mainīgo satiksmes plūsmu.
Raiņa ielā uzstādītā «ImFlow» sistēma tās darbības zonā atbilstoši satiksmes plūsmai piedāvā optimālākos signālplānus, lai pēc iespējas vairāk automašīnu un gājēju varētu šķērsot ielu. Proti, ja vienā virzienā ir intensīvāka satiksme, sistēma nodrošinās ilgāku zaļās gaismas signālu. Ielas segumā iebūvētie bezvadu sensori fiksē katru automašīnu, kura šķērso krustojumu, un sistēma jau laikus prognozē satiksmes intensitāti nākamajā krustojumā, tādā veidā nodrošinot raitāku pārvietošanos visiem satiksmes dalībniekiem.
Protams, ideālā gadījumā arī pārējos svarīgākos pilsētas satiksmes mezglus – Pasta, Akadēmijas un Rīgas ielu – būtu vēlams integrēt vienotā sistēmā, tomēr tā nav nekāda traģēdija, jo šobrīd nevaru nosaukt nevienu pasaules pilsētu, kurā satiksmes vadība būtu apvienota vienotā sistēmā. Uzsvars parasti tiek likts uz noslogotākajām satiksmes artērijām pilsētas centrā, kur ieguldītās investīcijas sniedz vislielāko atdevi. Pārējās vietās nepieciešams veikt satiksmes monitoringu un izmantot satiksmes organizācijas adaptīvos plānus.»
Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns: «Saistībā ar satiksmes ierobežojumiem Lielās ielas rekonstrukcijas laikā pārvietošanās pilsētā kļuvusi sarežģītāka, tādēļ ļoti svarīgi sekot līdzi zīmēm un precīzi ievērot satiksmes noteikumus. Lai uzlabotu satiksmes organizāciju Akadēmijas un Rīgas ielā, kur šobrīd veidojas sastrēgumi, esam izstrādājuši jauna parauga ceļa zīmes, kurās aicināsim autovadītājus ievērot tā saukto «rāvējslēdža» principu. Šīs zīmes pēc saskaņošanas Ceļu satiksmes drošības direkcijā tiks izvietotas uz Driksas tilta un Akadēmijas ielā, aicinot autovadītājus tilta šķērsošanas joslu ieņemt pamīšus no divām braukšanas joslām, izvairoties no konfliktsituācijām. Tas noteikti paātrinās satiksmes plūsmu un ļaus komfortablāk justies tiem autovadītājiem, kuriem nav iespējas ieņemt rindu labajā brauktuves joslā.
Jau pašlaik esam novērojuši, ka jaunā satiksmes vadības sistēma Raiņa ielā dod rezultātu un pat sarežģītākās vietās satiksme norit samērā raiti, tādēļ arī Lielajā ielā tiks izbūvēta inteliģentās satiksmes vadības sistēmas infrastruktūra.
Piekrītu, ka nepieciešams laiks, lai visi satiksmes dalībnieki novērtētu jaunās sistēmas priekšrocības, jo pie katra jauninājuma jāpierod, tomēr tas neattaisno rupjus satiksmes noteikumu pārkāpumus. Tieši pēdējā laikā autovadītāji un gājēji sākuši biežāk šķērsot krustojumus pie sarkanās gaismas. Ņemot vērā, ka rekonstruētie krustojumi ir aprīkoti ar novērošanas kamerām, mēs jau šobrīd varam fiksēt šos pārkāpumus, tādēļ domāsim arī par to, kā juridiski korekti sodīt pārkāpējus.
Plānojot ielu rekonstrukciju, mūsu prioritāte ir satiksmes drošība, tieši tādēļ arī Raiņa ielā tika izbūvētas speciālas joslas kreisajam pagriezienam ar papildsekcijām, kas dod iespēju izdarīt kreiso pagriezienu, neapdraudot pārējos satiksmes dalībniekus. Šīs papildsekcijas darbojas uz sensoru principa, un zaļā signāla gaidīšanas laiks ir atkarīgs no kopējās satiksmes plūsmas – jo vairāk automašīnu šķērso krustojumu taisni, jo ilgāk jāgaida kreisā pagrieziena signāls. Savukārt gājējiem jārēķinās, ka turpmāk Raiņa ielas šķērsošanai jānospiež poga pie luksoforobjekta. Gaidīšanas laiks būs atkarīgs no satiksmes intensitātes katrā konkrētā krustojumā. Jaunā sistēma mums dod iespējas nepieciešamības gadījumā salīdzinoši vienkārši nodrošināt priekšrocības gājējiem, autobraucējiem vai operatīvajam transportam. Tāpat satiksmes vadības centrs saņems brīdinājuma signālu, ja kāda automašīna avārijas vai citu iemeslu dēļ pārāk ilgi uzkavēsies krustojumā.
Kopējā situācija ar satiksmes organizāciju uzlabosies jau oktobra beigās, kad pēc rekonstrukcijas darbiem satiksmei tiks atvērts Čakstes bulvāris, bet līdz ar ziemas pārtraukumu Lielās ielas rekonstrukcijā braukt varēs arī pa Lielo ielu posmā no Akadēmijas līdz Pasta ielai. Esam vienojušies ar būvniekiem, ka šajā posmā tiks uzklāta asfalta apakškārta.»
Sagatavoja Jānis Kovaļevskis, foto Ivars Veiliņš
15.7 °C,
1.3 m/s,
92.6 % 
15.7 °C,
1.3 m/s,
92.6 %