Pilsētā

Visticamāk, tikai retais, automašīnā vai kājām ikdienā pārvietojoties pa pilsētu un gaidot pie sarkanā signāla luksoforā, aizdomājas par to, kā viņa ikdienas maršrutā gadu gaitā mainījusies transporta plūsma, kā to ietekmējuši iedzīvotāju ieradumi un kāda situācija, īpaši jau pilsētas centrā, būtu šobrīd, ja pašvaldība ar mērķi paātrināt auto plūsmu un padarīt drošāku gājēju pārvietošanos līdz ar ielu rekonstrukciju pēdējo gadu laikā nebūtu ieviesusi tā saukto inteliģento satiksmes vadības sistēmu.

Salīdzinot ar situāciju pirms gadiem desmit, piecpadsmit,
automašīnu skaits, kas vidēji diennaktī šķērso Lielās ielas un Jāņa
Čakstes bulvāra krustojumu, audzis vairāk nekā trīs reizes – ja
agrāk caur šo krustojumu izbrauca ap 10 000 transportlīdzekļu
diennaktī, tad šobrīd krustojumu šķērsojošo automašīnu skaits
nereti pietuvojas jau 40 000. «Satiksme ir dzīvs, nepārtraukti
mainīgs organisms ne tikai gada, sezonas, mēneša vai dienas laikā.
Lai kurā diennakts stundā un kurp mēs dotos, no katras mūsu
pārvietošanās veidojas satiksmes intensitāte un plūsmas,» mūsu
ieradumu ietekmi uz satiksmes organizāciju pilsētā akcentē
pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» satiksmes organizācijas
plānotāja Dzidra Staša. 

Par to, ka tieši pēdējos gados pilsētā būtiski palielinājusies
satiksmes intensitāte, šķiet, nevienam nav šaubu, un to apliecina
arī statistika – CSDD uzskaitē esošo transportlīdzekļu skaits
Jelgavā pēdējo piecu gadu griezumā audzis par nedaudz vairāk kā 600
automašīnām, taču, salīdzinot 2015. ar 2014. gadu, kāpums gada
laikā vien ir par 521 transportlīdzekli. Tas arī ir viens no
faktoriem, kādēļ, regulāri sekojot līdzi aktuālajām satiksmes
plūsmas izmaiņām, tiek ieviestas korekcijas pilsētas satiksmes
organizācijā. «Sarkanā krusta» indikatora uzstādīšana Satiksmes,
Aspazijas ielas krustojumā ar Dobeles šoseju un kreisā pagrieziena
manevra aizliegums Jāņa Čakstes bulvāra un Lielās ielas krustojumā
virzienā no centra ir pēdējā laika redzamākās izmaiņas satiksmes
organizācijā pilsētā, un tās ieviestas, lai atvieglotu un padarītu
drošu pārvietošanos arī aizvien intensīvākas satiksmes
apstākļos.

Lai nodrošinātu raitāko un drošāko iespējamo satiksmes organizāciju
pilsētā, mūsu «ieradumi» tiek uzskaitīti, un šie dati tiek ņemti
vērā, izstrādājot luksoforu darbības režīmus jeb signālplānus ne
tikai konkrētā krustojumā, bet visas pilsētas satiksmes
infrastruktūras kontekstā. «Agrāk satiksmes skaitīšanu veica uz
vietas cilvēki, kas fiksēja satiksmes dalībniekus un pārvietošanās
virzienus konkrētā vietā un laikā. Piemēram, pie viena krustojuma,
lai veiktu pilnīgu satiksmes plūsmu uzskaiti, bija nepieciešami ne
mazāk par četriem cilvēkiem,» stāsta Dz.Staša.

Jāatzīst, ka šobrīd šāds risinājums tiek pielietots tikai
atsevišķās situācijās, lai galvenokārt fiksētu gājēju un
riteņbraucēju, kas pārvietojas pa ietvi, skaitu, jo automašīnu
intensitātes mērījumiem vairumā gadījumu tiek izmantoti modernāki
risinājumi. Teiksim, vienkāršākais no tiem ir krustojumu nofilmēt
un transporta plūsmas skaitīšanu, skatoties ierakstu, veikt jebkurā
citā laikā. Tāpat transportlīdzekļu skaita monitoringu krustojumos,
kas aprīkoti ar videonovērošanas kamerām, var veikt pēc
videonovērošanas kameru ierakstiem. Taču vislielākās priekšrocības
arī šajā ziņā neapšaubāmi sniedz bezvadu sensori, kas iebūvēti
pēdējos gados renovēto ielu brauktuvēs un līdztekus citām funkcijām
nodrošina arī transporta skaitīšanu. Proti, transporta vadības
sistēma, kas ieviesta visos kopš 2012. gada rekonstruētajos
regulētajos krustojumos, datubāzē apkopo precīzus datus par
transportlīdzekļu skaitu jebkurā laika posmā, uz sistēmas
priekšrocībām norāda satiksmes organizācijas plānotāja, skaidrojot,
ka šie dati ļauj izsekot līdzi transporta skaita izmaiņām gan pa
stundām, gan vairāku gadu griezumā un ir ļoti nozīmīgi, lai,
reaģējot uz transporta plūsmas tendencēm, plānotu izmaiņas
satiksmes organizācijā.   

Jāpiebilst, ka Jelgavā ir 51 regulēts krustojums un 17 no tiem
aprīkoti  ar reālā laika transporta vadības sistēmu, kas
apkopo informāciju par automašīnu plūsmām katrā brauktuves joslā.
Dz.Staša precizē, ka ar brauktuvē iebūvēto sensoru palīdzību
transports tiek skaitīts regulētajos krustojumos, kuru
rekonstrukcija veikta pēc 2011. gada: Lielās ielas posmā no Jāņa
Čakstes bulvāra līdz Dambja ielai, Raiņa ielā, Lietuvas šosejā,
Pasta ielas krustojumos ar Raiņa, Zirgu ielu un regulētajā gājēju
pārejā pie Stacijas ielas, Zemgales prospekta krustojumā ar Sporta
ielu un pie regulētās gājēju pārejas pirms krustojuma ar Palīdzības
ielu, kā arī Zirgu un Mātera ielas krustojumā.

Tāpat reālā laika transporta vadības sistēma ar īpaša algoritma
palīdzību paredz iespēju modelēt optimālāko luksoforu darbības
signālplānu atbilstoši reālajai satiksmes intensitātei un plūsmām,
un īpaši efektīvi tas ir augstas satiksmes intensitātes apstākļos.
Taču jāņem vērā, ka satiksmes organizācija jebkurā gadījumā ir
kompromiss starp visiem virzieniem. «Šobrīd uz reālā laika
transportu sistēma strādā Lielajā ielā, kas ir noslogotākā pilsētā,
taču to, būtiski mainoties satiksmes intensitātei, var ieslēgt arī
Raiņa ielā un krustojumos, kas iekļaujas satiksmes termināla
apkalpošanai nepieciešamo ielu infrastruktūrā: Zirgu ielas
krustojumā ar Pasta ielu, Mātera ielu, kā arī Zemgales prospekta un
Sporta ielas krustojumā,» tā Dz.Staša. 

Transporta intensitātes izmaiņas vislabāk raksturo reāli skaitļi,
tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» piedāvā iepazīties ar mūsu pilsētas
centrālo ielu no mazliet neierasta rakursa, ļaujot savus, citu
jelgavnieku un pilsētas viesu braukšanas ieradumus izvērtēt un
secinājumus izdarīt katram pašam. 

Šogad 22. jūnijā Lielās ielas un Jāņa Čakstes
bulvāra krustojumu diennaktī šķērsoja 41 602 transportlīdzekļi
– tā ir līdz šim lielākā fiksētā 
satiksmes intensitāte pilsētā diennakts laikā vienā krustojumā.