22.5 °C, 2.9 m/s, 53.1 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraSestdien 4. vidusskolā svinēs Lienas Celmas jubileju
Sestdien 4. vidusskolā svinēs Lienas Celmas jubileju
22/10/2014

Pērn oktobrī savu 60 gadu jubileju svinēja 4. vidusskolas direktors Agris Celms, un šis laiks sakrita ar mūzikas novirziena 35 gadu jubileju. Taču A.Celma sievas Lienas Celmas, ieguldītais darbs pie mūzikas novirziena izveides un attīstības ir ne mazāks, un viņai dzīves apaļā jubileja aprit šogad. Kaut arī L.Celmai nebūt nepatīk gozēties prožektoru gaismā, ģimene un kolēģi stingri pateikuši: «Krāšņs un skaists koncerts būs arī šogad!»

Ligita Vaita

Pērn oktobrī savu 60 gadu jubileju
svinēja 4. vidusskolas direktors Agris Celms, un šis laiks sakrita
ar mūzikas novirziena 35 gadu jubileju. Taču A.Celma sievas Lienas
Celmas, ieguldītais darbs pie mūzikas novirziena izveides un
attīstības ir ne mazāks, un viņai dzīves apaļā jubileja aprit
šogad. Kaut arī L.Celmai nebūt nepatīk gozēties prožektoru gaismā,
ģimene un kolēģi stingri pateikuši: «Krāšņs un skaists koncerts būs
arī šogad!»

25. oktobrī mūzikas novirzienam būs iemesls
satikties vēlreiz, jo šoreiz uz tā attīstību varēs atskatīties
L.Celmas acīm. Taču, lai 4. vidusskolas kori mirdzētu tā, kā esam
pieraduši, ieguldīts milzīgs darbs. «Darbs, darbs un vēlreiz darbs.
Pirmajos gados strādājot arī ar parastajām klasēm, pārliecinājos,
ka mūziku var iemācīt ikvienam! Tikai tas prasa milzīgu pacietību
un darbu,» secina L.Celma.

 

«Mūzikas skolotājam jābūt spilgtam,
kaut uzkrāsojot spilgtas lūpas»

Tie, kas skolotāju Celmu pazīst, zina, ka viņa
katru iznākšanu publikā uztver ļoti nopietni un tai rūpīgi
gatavojas, pat, ja labprātāk ielīstu kādā stūrī un nevienam acīs
nerādītos. «Es vienmēr esmu teikusi, ka mūzikas skolotājam jābūt
spilgtam. Pat, ja nav spēka vai saprotam, ka kādā brīdī tik labi
neizskatāmies, jāuzkrāso spilgtas lūpas,» smej L.Celma. Tāpat viņa
vienmēr sapurina arī savus kolēģus un skolēnus.

Taču pati viņa uzsver, ka nekad viens visu
nevar izdarīt, tāpēc svarīgākais, kas viņa ir izveidojusi ap sevi
spēcīgu komandu. «Ik pa laikam kādam no mums uznāk nogurums.
Turklāt skolotāja darbā ātri vien iezogas rutīna, ar ko mēs
pastāvīgi cīnāmies. Tāpēc, ja jūtam, ka kāds kļūst noguris un vēlas
it kā «paiet malā», vadību pārņem otrs. Sevišķi «Spīgo» meitenes to
noteikti jūt – mēs ar Līgu esam lieliska komanda,» tā L.Celma.

 

«Diriģente džinsos, kas tup kora
priekšā»

Tagad Celmu ģimene jau ir gana atpazīstama un
vien retais var šaubīties par viņu metodes pareizumu, taču sākums
nebūt nav bijis viegls un mūziķu saimē sākotnēji viņi ir gana
kritizēti. «Ienākot tajā vidē, man viss šķita tik stagnātisks. Bet
es taču gribēju novatorismu! Biju redzējusi ārvalstīs spožus korus,
kas uz skatuves bija brīvi un oriģināli, un arī es gribēju sev tādu
kori!» stāsta L.Celma, atklājot, ka vienmēr rūpējusies, lai kora
tērpos ir kāda odziņa, lai koris uz skatuves jūtas atraisīts un
kustās, nevis ir statisks. Agrāk tas šķita kas neiedomājams, par ko
viņa kā diriģente daudz kritizēta.

Šķirstot fotoattēlus, L.Celma atceras vēl kādu
amizantu gadījumu no ksena koncerta. «Šeit ir bilde, kur es kā
diriģente esmu džinsos, turklāt tupu kora priekšā. Bet es nevarēju
citādāk iedomāties – ja maniem bērniem korī tajā brīdī ir tāda
kustība, es viņus iedrošināju, darot līdzi. Par šo gadījumu visa
mūzikas pasaule «vārījās»,» smejas diriģente.

Taču par vēl kādu ienesumu kormūzikā viņa
īpaši lepojas. «Mēs ar Celmu bijām pirmie, kas kora pavadījumam
pievienojām basģitāru un bungas. Tagad tas šķiet normāli un
ierasti, vai ne?» tā diriģente. Taču L.Celma uzsver, viņa nekad nav
baidījusies eksperimentēt, jo gribējusi, lai viņas koris ir
oriģināls.

 

Dzimšanas dienā – balle
pirmdienā

Par pašu dzimšanas dienu L.Celma runā
nelabprāt, jo tas bijis emocionāli piesātināts laiks, kurā
vienlaikus viņai jāveic gana daudz pienākumu.«Mana dzimšanas diena
ir 4. augustā, un es tajā laikā dzīvoju laukos Ilūkstē. Rūpīgi
gatavojos meitas Dainas kāzām, kas notika Hāgā Nīderlandē, kurp arī
lidojām, taču atkāzas drīz vien bija paredzētas Latvijā. Nekādu
dzimšanas dienu šajā laikā svinēt negribēju,» stāsta L.Celma. Taču
viņas vīrs ar kolēģiem nolēmis, ka tā nedrīkst, tāpēc uz laukiem
aizvedis visu mūzikas novirzienu jeb pedagogu kodolu, uz kā «turas»
viss 4. vidusskolas mūzikas novirziens.

Jāpiebilst, ka 4. augusts šogad «iekritis»
pirmdienā, taču par spīti tam, svinības lauku garā norisinājās
nedēļas pirmajā darba dienā.

«Pēc tā visa nosolījos – nekādus koncertus,
taču galvenokārt uzstāja Līga, un es esmu samierinājusies. Koncerts
būs un cenšamies, lai tas būtu īpaši skaists un emocionāls,» tā
L.Celma, īpaši uzsverot, ka šo nevēlas akcentēt kā savu jubileju,
bet gan drīzāk turpinājumu mūzikas novirziena jubilejas
svinībām.

 

«Katrai dziesmai ir sava
vēsture»

Kaut arī lielākā iniciatore koncertam bija
meita Līga, pie repertuāra rūpīgi domāts visiem kopā. «Katrai
repertuārā iekļautajai dziesmai ir sava vēsture. Piemēram, koncerta
atklāšanas dziesmu «Labrīt, puķe!» 1995. gadā A.Celms veltīja man,
un, pateicoties šai dziesmai, mēs Dziesmu svētkos uzvarējām. Man
pirmoreiz bija labākais koris valstī!» lepojas L.Celma.

Tāpat meiteņu kora izpildījumā tiek
atdzīvinātas «Ziedu impresijas», ko sākotnēji Līga Celma-Kursiete
kopā ar dzejnieku Kārli Vērdiņu uzrakstīja savam žetonvakaram.
«Tolaik gan «Ziedu impresijas» bija vienbalsīgs cikls, taču ar
Celma palīdzību tas tika aranžēts un izveidots par gana sarežģītu
darbu,» skaidro L.Celma.

Jubilejas koncerts būs kā atskats uz visa
mūzikas novirziena attīstību, taču šoreiz vairāk L.Celmas
redzējumā, atdzīvinot arī citu komponistu mūziku, ne tikai A.Celma
radīto. Jāpiebilst, ka koncerta īpašai viesis būs dziedātājs Andris
Ērglis, kam uzticēts solo Raimonda Paula dziesmā «Pērļu
zvejnieks».

 

«Esmu realizējusi visu
iecerēto»

«Jāteic, ka šobrīd jūtos, it kā ar šo koncertu
ir jānoslēdzas kādam lielam nozīmīgam posmam manā dzīvē. Pēc
panākumiem Pasaules koru olimpiādē un arī divām Skolēnu Dziesmu
svētku balvām 2005. un 2010. gadā, jūtos pilnībā gandarīta. Esmu
izveidojusi spēcīgāko mūzikas novirzienu valstī. To nav paveikusi
neviena skola!» lepna ir L.Celma.

Skolotāja teic, ka, sākot strādāt Jelgavā,
vēlējusies dzīves laikā izveidot spēcīgāko mūzikas novirzienu
valstī, radīt oriģinālu un novatorisku meiteņu kori, kā arī just,
ka bērni skolā dzied un muzicē ar prieku. «Jau ātri vien sapratu,
ka man mūzikas novirziens ir jāveido tik spēcīgs, lai meitām, ja
kāda no viņām gribētu to pārņemt, būtu kur strādāt. To es esmu
īstenojusi!» rezumē L.Celma.

 

Trešā diska tapšanā iesaistījies
Maestro

Tomēr skaidrs, ka ar jubilejas koncertu nedz
mūzikas novirziena, nedz «Spīgo» plāni neapstājas. «Esam
iecerējušies izdot trešo disku. Jau pašlaik ierakstītas vairākas
dziesmas kopā ar Maestro Raimondu Paulu no cikla «Upju dziesmas».
Nākamgad ceram to pabeigt. Nu, un, protams, Skolēnu Dziesmu svētki
nākamgad! Mums ir divas lielās balvas, uz mums jau citādāk skatās,
un no mums gaida. Tā ir liela atbildība,» tā «Spīgo» ilggadējā
diriģente.

 

Uz mūzikas novirziena nu jau 36 aizvadītiem
gadiem Lienas Celmas acīm varēs atskatīties 25. oktobrī pulksten
17. Ieejas biļetes pret ziedojumu jau iepriekš apmaināmas 4.
vidusskolas kancelejā no pulksten 8.15 līdz 15, bet 121. kabinetā
no pulksten 15 līdz 18.

Foto: Krišjānis Grantiņš