21.8 °C, 3.4 m/s, 74.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSešu gadu laikā Jelgavu par savu dzīves vietu izvēlējies 8631 cilvēks
Sešu gadu laikā Jelgavu par savu dzīves vietu izvēlējies 8631 cilvēks
05/07/2012

Saskaņā ar tautas skaitīšanas galīgajiem rezultātiem uz 2011. gada 1. martu Jelgavā bija 59 511 iedzīvotāji. Pēdējos gados izteiktāka kļūst migrācija – iedzīvotāji pārvietojas gan valsts robežās, gan izbrauc no Latvijas. Jelgavā iekšējās migrācijas rezultātā sešu gadu laikā (no 2005. līdz 2010. gadam) iebraucis 8631 iedzīvotājs, bet izbraukuši 9192 iedzīvotāji.

Ilze Knusle-Jankevica

Saskaņā ar tautas skaitīšanas galīgajiem rezultātiem uz
2011. gada 1. martu Jelgavā bija 59 511 iedzīvotāji. Pēdējos
gados izteiktāka kļūst migrācija – iedzīvotāji pārvietojas gan
valsts robežās, gan izbrauc no Latvijas. Jelgavā iekšējās
migrācijas rezultātā sešu gadu laikā (no 2005. līdz 2010. gadam)
iebraucis 8631 iedzīvotājs, bet izbraukuši 9192
iedzīvotāji.

Kā skaidro Centrālās statistikas pārvaldes preses sekretārs Aldis
Brokāns, šobrīd pārvaldes mājas lapā publicēti tie dati, ko
pasūtījusi valsts, un, lai gan līdz augustam informācija varētu
tikt papildināta, viņš uzsver: par Jelgavu pieejami tikai dati par
iedzīvotāju skaitu, dzimuma un vecuma struktūru, ģimenes stāvokli
un skaita izmaiņām iekšējās migrācijas ietekmē.

Galīgie tautas skaitīšanas dati liecina, ka uz 2011. gada 1.
martu Jelgavā bija 59 511 iedzīvotāji. Iekšējās migrācijas
ietekmē sešu gadu laikā (no 2005. līdz 2010. gadam) Jelgavā
iebraucis 8631 cilvēks. Vislielākā pārvietošanās bijusi Zemgales
reģiona robežās, bet vēl vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju uz
Jelgavu pārcēlušies no Pierīgas, vairāk nekā divi tūkstoši – no
Rīgas. Lielākais iedzīvotāju pieplūdums Jelgavā vērojams 2005. un
2006. gadā, kad iebraucēju skaits gadā pārsniedza 1800.

Savukārt izbraukuši no Jelgavas pa šiem gadiem ir 9192
iedzīvotāji, kuri galvenokārt pārcēlušies uz dzīvi citur Zemgalē,
Rīgā un Pierīgas reģionā. Lielākais izbraukušo skaits bijis 2005.
un 2007. gadā, kad tas pārsniedza 1700.

Analizējot iedzīvotāju struktūru, redzams, ka Jelgavā sieviešu
īpatsvars ir lielāks – mūsu pilsētā dzīvo 32 380 sievietes un
27 131 vīrietis. Darbspējas vecumā (no 15 līdz 61 gadam) ir 38
654 iedzīvotāji, no kuriem 18 641 ir vīrietis, bet 20 013
– sievietes. Jelgavā dzīvojošo bērnu un jauniešu skaits (līdz 14
gadiem) uz 2011. gada 1. martu Jelgavā bija 8948 – 4495 zēni un
4453 meitenes. Savukārt pensijas vecumu (62 un vairāk) uz tautas
skaitīšanas brīdi bija sasnieguši 11 909 cilvēki: 3995 vīrieši un
7914 sievietes. Jāpiebilst, ka 90 gadu vecumu pārsnieguši 187
cilvēki – 36 vīrieši un 151 sieviete.

Statistikas dati uzrāda kādu interesantu tendenci: sieviešu
īpatsvars Jelgavā ir vecuma grupā līdz četriem gadiem (šajā vecuma
grupā meitenes bija tikai par 17 vairāk) un sākot no 35 gadiem,
savukārt vecuma grupās no 5 līdz 34 vairāk ir vīriešu.

Statistikas pārvaldes publicētie dati ļauj analizēt arī
iedzīvotājus pēc ģimenes stāvokļa. Uz tautas skaitīšanas dienu
neprecējušies bija 24 962 cilvēki (vīriešu un sieviešu skaits
ir līdzīgs), precējušies – 22 221 (precētu sieviešu ir par 487
vairāk nekā vīriešu), 7791 jelgavnieks šķīries (sievietes laulību
šķīrušas 1,75 reizes vairāk) un 4537 atraitņi (sieviešu šajā
kategorijā ir par 3299 vairāk nekā vīriešu; vīrieši ir 619).

Lai gan tautas skaitīšanas anketā bija arī jautājumi par
izglītību, mājokli, tautību, šie dati pieejami tikai par valsti
kopumā. Ar tiem var iepazīties mājas lapās www.csb.gov.lv sadaļā
«tautas skaitīšana».