Lai gan «Latvijas gāze» paziņojusi, ka septembrī siltumapgādes uzņēmumiem dabasgāzes tarifi samazināsies vidēji par 12 procentiem, turklāt prognozē, ka šāds tarifs saglabāsies līdz gada beigām, patērētājiem par siltumu šosezon tik un tā nāksies maksāt vairāk nekā pagājušajā apkures sezonā. «Neskatoties uz šo samazinājumu, vidējā dabasgāzes cena šajā apkures sezonā tik un tā būs lielāka nekā pērn. Līdz ar to par apkuri būs jāmaksā vairāk, tomēr maksa par apkuri nekāps tik strauji, kā iepriekš tika prognozēts,» situāciju skaidro Jelgavas siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga.
Ilze Knusle-Jankevica
AS «Latvijas gāze» preses sekretārs Vinsents Makaris stāsta, ka tarifa samazinājums ir saistīts ar akcīzes nodokļa atcelšanu no 1. septembra, kas tarifus samazina par sešiem procentiem, kā arī labvēlīgu valūtu attiecību.
Lai gan gada pēdējos mēnešos dabasgāzes cena samazinās, A.Bataraga norāda, ka kopumā maksa par gāzi šajā apkures sezonā ir augstāka nekā pērn. Ja pagājušajā apkures sezonā vidējā dabasgāzes cena bija 115 lati par 1000 kubikmetriem, tad nu saskaņā ar «Latvijas gāzes» prognozēm tā būs 180 lati par 1000 kubikmetriem. Pie šādas gāzes cenas Jelgavas reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais siltuma tarifs ir 41,97 Ls/MWh bez PVN, kas ir par 18,6 procentiem augstāks nekā pagājušajā apkures sezonā, kad siltumenerģijas tarifs bija 35,40 Ls/MWh (bez PVN). Tomēr siltumenerģijas gala tarifs ir atkarīgs no tā, kāda PVN likme tiks piemērota.
«Šobrīd notiek plašas diskusijas par jautājumu, kādu PVN likmi piemērot maksai par siltumu. Pašlaik iedzīvotājiem tiek piemērota samazinātā likme, kas ir desmit procenti,» skaidro A.Bataraga. Viņa cer, ka samazinātā likme netiks atcelta, pretējā gadījumā iedzīvotāji par siltumu maksās vēl vairāk.
«Fortum Jelgava» pārstāve izteic pieņēmumu, ka dabasgāzes cena pēc Jaunā gada varētu mainīties, proti, samazināties. «Ja valdībai veiksies sarunas ar «Gazprom», gāzes cenas nākamgad varētu kristies, bet pagaidām vēl neviens nav izteicis prognozes, cik liels šis kritums varētu būt,» norāda A.Bataraga. Protams, siltumapgādes uzņēmums ir ieinteresēts, lai cena netiktu sadārdzināta, jo jau pēc pagājušās sezonas daudzi patērētāji bija palikuši parādā – kopējā parāda summa sasniedza 1,13 miljonus latu. Uz 1. augustu parāda summa bija samazinājusies par vairāk nekā 25 procentiem un bija 840 000 latu. «Ceram, ka līdz apkures sezonas sākumam daļa parāda vēl tiks dzēsta, tāpēc ar katru parādnieku strādājam individuāli,» piebilst A.Bataraga. Viņa norāda, ka, pēc iespējas ilgāk novilcinot apkures pieslēgšanu, diez vai tiks sasniegts plānotais ietaupījums, jo siltums, kas būs jāpatērē, lai izsalušo ēku piesildītu, galu galā būs lielāks.