25.2 °C, 4.7 m/s, 47.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSinoptiķi šovasar Ziemeļeiropā vasaru sola siltāku nekā parasti
Sinoptiķi šovasar Ziemeļeiropā vasaru sola siltāku nekā parasti
28/05/2010

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķi prognozē, ka šovasar Ziemeļeiropā vasara būs siltāka nekā parasti, savukārt nokrišņu daudzums gaidāms tuvu normai vai nedaudz zem tās.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra
(LVĢMC) sinoptiķi prognozē, ka šovasar Ziemeļeiropā vasara būs
siltāka nekā parasti, savukārt nokrišņu daudzums gaidāms tuvu
normai vai nedaudz zem tās.

Tai pat laikā LVĢMC norāda, ka, izanalizējot klimatiskos datus
Rīgai, secināms, ka karstākās vasaras nekad nav sekojušas
aukstākajām ziemām. Gluži otrādi – karstās vasaras parasti ir
bijušas pēc diezgan siltām ziemām. Savukārt pēc aukstām ziemām
lielākoties vasaras ir bijušas vien mēreni siltas.

Latvijas klimatu nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis, zemes
virsmas formas un augsnes sega. Valdošās ir mēreno platuma grādu
gaisa masas – pārsvarā no Atlantijas okeāna, retāk no kontinenta,
tādēļ Latvijā visa gada gaitā, arī vasarā, ir jūtama jūras klimata
ietekme.

Meteoroloģiskā vasara, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir
stabili vienāda un augstāka par plus 15 grādiem pēc Celsija skalas,
savu ceļu pāri Latvijai sāk jūnija pirmajā dekādē no valsts
dienvidaustrumiem, bet visvēlāk – tikai jūlija pirmajās dienās –
vasaru sāk just Kurzemes ziemeļos jūras piekrastes rajonos.

Augusta otrās dekādes beigās pirmās no vasaras atvadās Vidzemes
un Alūksnes augstienes, bet visilgāk – līdz pat septembra pirmajām
dienām – vasaras siltumu jūt Kurzemes rietumos jūras piekrastē.
Tādējādi meteoroloģiskā vasara ir īsāka par kalendāro un
astronomisko vasaru un ilgst vidēji no 60 dienām Vidzemes
centrālajā augstienē līdz 80 dienām Zemgalē un Latvijas
dienvidaustrumos.

Kalendārās vasaras – jūnija, jūlija un augusta – vidējā gaisa
temperatūra kopumā Latvijā ir plus 15,8 grādi ar teritoriālajām
svārstībām no plus 15,1 grāda Vidzemes centrālajā augstienē līdz
plus 16,3 grādiem Latvijas dienvidaustrumos.

Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltākā vasara ar
teritorijā vidējo temperatūru plus 18 grādi ir bijusi 2002. gadā,
ļoti siltas vasaras bija arī 1939. gadā un 1972. gadā, no pēdējās
desmitgades vasarām ļoti siltas vasaras bijušas arī 2006. gadā un
2001. gadā.

Savukārt visaukstākā vasara bija 1928. gada vasara – ar vidējo
temperatūru plus 12,6 grādi, kad gandrīz visus kalendāros vasaras
mēnešus saglabājās pavasarim un rudenim raksturīgas gaisa
temperatūras – plus 9 līdz plus 15 grādu robežās. Vēsas vasaras
bija arī 1923. gadā un 1962. gadā.

Absolūtās maksimālās Latvijā fiksētās temperatūras ir no plus 32
grādiem Kolkā līdz plus 36,4 grādiem Daugavpilī.

Globālās temperatūras paaugstināšanās vasaru salīdzinājumā ar
citiem gadalaikiem ir skārusi vismazāk, tomēr gadsimta gaitā arī
Latvijas vasara ir palikusi vidēji par vienu grādu siltāka, vēsta
LVĢMC.

Vasara, it sevišķi tās siltākie mēneši, diemžēl ir arī gada
gaitā ar nokrišņiem visbagātākā. Kalendārās vasaras vidējais
nokrišņu daudzums vidēji Latvijā ir 219 milimetri (mm) ar
teritoriālajām svārstībām no 180 līdz 190 mm Kurzemes Baltijas
jūras piekrastē līdz 250-260 mm Vidzemes iekšzemes rajonos.

Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē ar nokrišņiem
visbagātākā – vidēji 369 mm, kas ir 168% no normas, – ir bijusi
visaukstākā Latvijas vasara 1928. gadā. Daudz lija arī 1930. gada
un 1998. gada vasarā.

Savukārt vissausākajā 1955. gada vasarā vidējais nokrišņu
daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas – 111 mm. Otra
sausākā vasara bija 1969. gada vasara, bet trešā – 1983. gada
vasara.

Vasaras mēnešu absolūti maksimālais diennakts nokrišņu daudzums
novērots Ventspilī, kad 1973. gada 9. jūlijā sešu stundu laikā
nolija 160,2 mm. Tas ir arī līdz šim vislielākais diennakts
nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā.

LETA