25.7 °C, 2.7 m/s, 73 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāŠīs vasaras tūristu iespaidi par Jelgavu
Šīs vasaras tūristu iespaidi par Jelgavu
10/07/2011

Pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš oficiāli sākusies jaunā tūrisma sezona. Tiesa, gan tūrisma jomas speciālisti, gan paši tūristi atzīst, ka Jelgava gluži nav iebraucēju galamērķis Latvijā: pie mums viņi biežāk ierodas caurbraucot – pa ceļam uz Rīgu vai Rundāli – un pilsētas apskatei atvēl diezgan maz laika, jo ārpus mūsu valsts trūkst informācijas par to, ka Jelgavā ir kas vairāk par Baltijā lielāko pili.

Ritma Gaidamoviča

Pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš oficiāli sākusies
jaunā tūrisma sezona. Tiesa, gan tūrisma jomas speciālisti, gan
paši tūristi atzīst, ka Jelgava gluži nav iebraucēju galamērķis
Latvijā: pie mums viņi biežāk ierodas caurbraucot – pa ceļam uz
Rīgu vai Rundāli – un pilsētas apskatei atvēl diezgan maz laika, jo
ārpus mūsu valsts trūkst informācijas par to, ka Jelgavā ir kas
vairāk par Baltijā lielāko pili. Joprojām tūristu biežākais
apskates objekts ir Jelgavas pils un Kurzemes hercogistes kapenes,
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, taču palēnām
savu popularitāti tūristu vidū gūst arī atjaunotais Svētās
Trīsvienības baznīcas tornis. Tomēr uzņēmējiem, kas tikai nesen
sākuši piedāvāt savus pakalpojumus tūristiem, pagaidām ar savas
vietas iekarošanu sokas grūtāk. «Jelgavas Vēstnesis» iepazīstas ar
tūristiem, kuri apmeklē mūsu pilsētu, – kāda mērķa vadīti viņi šeit
ierodas un ko saka par Jelgavu, Latviju.

Franču un vāciešu atziņa: «Labprāt apskatītu visu pilsētu, bet
tūrisma firmas to nepiedāvā»

Klaude Boutiaks kopā ar tūristu grupu no Francijas Jelgavā ieradās
ar konkrētu mērķi – apmeklēt Kurzemes un Zemgales kapenes un
Jelgavas pili, kur 18. gadsimtā uzturējies arī Francijas karalis
Luijs XVIII, jo viņi interesējas par Bīronu dzimtas vēsturi. Šajā
draugu kompānijā apvienojušies pensionāri, inženieri, pasniedzēji,
tulkotāji un citu profesiju pārstāvji, kurus vieno vēlme izzināt
vēsturi, tāpēc savu brīvo laiku viņi izmanto, braukājot pa pasauli
un pētot to. «Mēs noteikti neesam parasti tūristi, kas vēlas
apskatīt pēc iespējas vairāk skaistu vietu. Visu mūžu strādājām,
tagad tā atpūšamies. Ņemot vērā, ka mūs interesē vēsture, maršrutā
iekļautas tikai kapenes, lai gan grāmatās un bukletos esam lasījuši
arī par citiem apskates vērtiem objektiem Jelgavā. Diemžēl laika
trūkuma dēļ nevaram šeit paviesoties ilgāk,» stāsta Klaude.
Jāatzīst, ka šie tūristi ir zinoši par Jelgavu. Klaude zināja
teikt, ka mūsu pilsētas sadraudzības pilsēta ir Ruelmalmezone
Francijā un tajā diezgan bieži viesojas mūsu pilsētas jaunieši, kas
praktizējas pie vietējiem uzņēmējiem. Tāpat viņš vienā no Francijas
laikrakstiem lasījis, ka Jelgavā Francijas šefpavāram ir restorāns.
«Labprāt gribētu tajā iedzert kafiju, taču diemžēl mums ir ļoti
saspringts grafiks un tūrisma firma nepiedāvā nekādas atkāpes no
tā,» tā Klaude. To, ka saspringtā grafika dēļ viņi ir zaudētāji,
pierāda arī tas, ka viesi neapskatīja Jelgavas pils muzeju, lai gan
bija to pieteikuši, – Jelgavai bija atvēlēta tikai stunda…
Jāteic, ka arī vācu tūristi, kuri Jelgavā bija ieplānojuši apmeklēt
tikai Jelgavas pili un kapenes, palika zaudētājos. «Mēs labprāt
apskatītu arī pārējo pilsētu, ne tikai Baltijā lielāko pili, taču
diemžēl tūrisma firmas piedāvājumā šāda iespēja netika dota, tāpēc
iztiksim ar iespaidiem, ko guvām, apskatot pili,» tā vācu tūriste
Monika Lotta.    

«Jelgavas Vēstneša» atziņa: «Tūrisma firmas nav
elastīgas»

Uzrunātās tūrisma firmas atzīst, ka ir informētas par tūrisma
piedāvājumu Jelgavā, taču tik un tā piedāvā tikai jau sen
izstrādāto maršrutu ar vienu pieturu mūsu pilsētā – pili. Šis
maršruts tāpat «labi ejot», tāpēc nekas cits neesot jāizdomā, jo
cilvēki vispār labāk izvēloties Siguldu un Rundāli. Ja tūristi
pieprasīšot, varbūt ko jaunu varot gaidīt nākamajā sezonā. Tiesa,
to neapstiprina tūrisma firmas «Laimtūre» darbinieces Natālijas
atbilde – tā liek apšaubīt zināšanas par jaunajiem piedāvājumiem
pilsētā: «Jelgavā jau nav, ko skatīt, vien sarkofāgi, tāpēc arī mēs
tikai ar autobusu apbraucam apkārt pilij.»

Beļģa atziņa: «Grūtības sagādā komunikācija»

Vitas un Bena Grifitsu ģimenei no Beļģijas, plānojot atvaļinājumu,
parasti ir divi galamērķi – Latvija, kur dzīvo Vitas vecāki, vai
Londona, kur dzīvo Bena vecāki. Šovasar divas nedēļas viņi atkal
izvēlējušies viesoties Latvijā. Tiesa, vizīte uz Latviju
neaprobežojas tikai ar ciemošanos pie vecākiem Iecavā, bet gan tiek
izmantota iespēja apceļot Latviju, lai smeltos spēkus jaunam darba
cēlienam. Šoreiz izvēle kritusi uz Jelgavu, kur dzīvo Vitas
bērnības draugs. «Beļģija ir labā ģeogrāfiskā vietā, esam pa vidu
un dažās stundās varam nokļūt līdz Vācijai, Francijai, kur
aizbraucam nedēļas nogalēs, tāpēc tur pavadīt atvaļinājumu vairs
nav interesanti. Latvija vai Londona jau ir tālāks brauciens, un
katru reizi cenšamies saplānot piepildītu programmu, lai mēs arī
kaut ko redzētu, galvenokārt jau Bens,» stāsta Vita. Lai iepazītu
sievas dzimto valsti, Bens ar lielāko prieku dodas ekskursijā pa
Latviju un šoreiz jaunus iespaidus gūst Jelgavā. «Vairākas reizes
esam braukuši šai pilsētai cauri, taču tad jau tu redzi tikai
galveno ielu. Šoreiz nolēmām šeit paciemoties. Jāatzīst, apskatot
Svētās Trīsvienības baznīcas torni un pastaigājot pa pilsētu, esmu
patīkami pārsteigts par Jelgavas bagāto vēsturi, par to, ka nesen
izdevies atjaunot šo torni un tajā tiek piedāvāta interesanta un
plaša programma. Pilsēta ir sakopta, var redzēt, ka tiek
piesaistīts daudz līdzekļu infrastruktūras sakārtošanai,» tā Bens.
Ceļojot pa Latviju, Benam radušies arī savi novērojumi. Viņš
atzīst, ka, tiklīdz izbrauc no Rīgas, grūtības sagādā komunikācija.
«Proti, ir grūti, ja tu nemāki kaut nedaudz runāt latviski.
Protams, tas neattiecas uz tūrisma objektiem, jo tajos personālam
viena no prasībām ir runāt svešvalodā, bet gan vairāk uz
apkalpojošo sfēru – veikaliem, kafejnīcām un viesnīcām,» stāsta
Bens. Tieši tālab viņš astoņu gadu laikā, kopš ir kopā ar Vitu,
iemācījies sarunāties latviski. Arī viņš novērojis, ka astoņu gadu
laikā Latvijā krietni kāpušas cenas, taču tik un tā tās tomēr ir
zemākas nekā Beļģijā, tāpēc viņu atpūtai mūsu valstī nav nekādu
šķēršļu.

Rīdzinieka atziņa: «Sēklu fabrika militārajai spēlei ir
O.K.»

 
Parasti ciemiņi lūkojas pēc dažādām skaistām vēsturiskām vietām, ko
pilsētā apskatīt, taču, lai cik tas dīvaini arī būtu, par diezgan
pieprasītu objektu šobrīd Jelgavā kļuvusi bijusī sēklu fabrika.
Proti, šeit draugu kompānijas spēlē airsoft jeb militāro
simulācijas spēli. Šajā sporta veidā tiek lietotas reālu ieroču
vizuālas kopijas, kas šauj ar vieglām plastmasas lodītēm. Uz spēli
gandrīz katru nedēļu pilsētā ierodas komandas teju no visām
Latvijas malām, taču īpašnieki cer, ka drīz izdosies piesaistīt arī
ārzemniekus. Jāteic gan, ka lielākoties kompānijas neredz neko
vairāk par sēklu fabriku, jo viņu galamērķis ir tikai spēle.
«Patiesībā šeit nonācām nejauši, jo draugi vienā no atlaižu
portāliem nopirka dāvanu karti uz spēli par puscenu. Gribējām ko
ekstrēmu, un paveicās, ka tāda iespēja ir tuvu Rīgai – Jelgavā.
Tiesa, vieta nav no pievilcīgākajām, prom no centra, taču militārai
spēlei ir O.K. Spēle pietuvināta realitātei, un, manuprāt, tā ir
perspektīva, kā Jelgavai piesaistīt tūristus. Mums neinteresē
pilsētas apskates objekti, bet uz spēli gan atbraucām. Latvijā tas
ir noteikti lētāk nekā kaut kur citur pasaulē. Tiesa, vai tikai
tūristus apmierinās apstākļi,» spriež rīdzinieks Aleksandrs.

Amerikānis: «Pludmale pilsētas centrā – tik kolosāla
vieta!»

Amerikānis Lerijs Avila, kurš dzīvo Īrijā, ik pa laikam mīl paceļot
pa pasauli un iepazīt jaunas vietas, cilvēkus. Tiesa, viņš to dara
diezgan interesantā veidā, palīdzību meklējot portālā
www.couchsurfing.org, kur ir iespēja sazināties ar cilvēkiem
izvēlētajā galamērķī, kuri gatavi uzņemt ciemiņu uz dažām dienām
pie sevis un parādīt pilsētu. «Darbojos nevalstiskā organizācijā un
bieži braucu apmaiņas braucienos uz dažādām valstīm. Taču mana
taktika ir caur šo portālu konkrētā pilsētā ierasties dažas dienas
iepriekš, lai es pats iepazītos ar vietu, ne tikai atbrauktu te
pastrādāt. Jā, arī apmaiņas grupas ved ekskursijās, taču tur viss
notiek pēc plāna. Tu apskati tikai tās vietas, ko izvēlējušies
organizatori, un, manuprāt, šādi tu negūsti īstu priekšstatu. Bet,
ja padzīvo pie kāda vietējā, reāli redzi, kā šeit dzīvo, un pats
vari plānot savu laiku,» stāsta Lerijs. Viņu divas dienas uzņēmusi
jelgavniece Kristīne. «Apskatījām torni, pili, muzeju,
pastaigājāmies pa Stacijas parku, peldējos Lielupē. Super! Pludmale
pilsētas centrā ir tik kolosāla vieta,» tā Lerijs, piebilstot, ka
viens no galvenajiem plusiem šādi ceļot ir tas, ka viņš var tikties
un aprunāties par dažādām lietām ar vietējiem iedzīvotājiem. Kā
Lerijs pats saka, viņš nošauj divus zaķus ar vienu šāvienu –
ierodas pastrādāt un reizē paceļo. «Mani izdevumi – mazas dāvaniņas
un mazliet tēriņa naudas,» tā Lerijs. Kopumā Jelgavā viņš pavadīja
nedēļu.      

Lietuvietes atziņa: «Būtu labi, ja te varētu nopirkt vietējā
ražojuma saldumus»

«Viens ir skaidrs: jūs protat pelnīt uz tūristiem! Tā ir lieta, kas
mums no jums būtu jāpamācās,» tā pēc ekskursijas Jelgavā saka
lietuviete Vitālija Niliauskiene. Lietuvas pedagogu grupai ir
tradīcija: katra gada jūnija beigās – pirms garā vasaras
atvaļinājuma – skolotāji dodas ekskursijā, un ceļa izdevumus sedz
izglītības pārvalde. Līdz šim braukts uz tuvākām un tālākām vietām
savā valstī, bet šogad galamērķis ir Latvija. Viens no pieturas
punktiem – Jelgava. «Mūsu skolas skolēni bija atbraukuši uz Latviju
un mums nodeva ziņu: «Ņemiet līdzi naudu, šeit visur jāmaksā!»
Liels bija izbrīns, ka pie jums jāmaksā pat par dabas parka
apmeklējumu – Lietuvā parkos varam staigāt bez maksas. Protams, arī
mūsu muzejos ir jāmaksā, taču ieejas maksa šeit ir augstāka,
piemēram, 20 minūšu gara ekskursija pils kapenēs mums izmaksāja
1,50 latus, kamēr Lietuvā pils apmeklējums četru stundu garumā ar
interesantu programmu maksā trīs latus,» tā Jolanta Pečukomene,
piebilstot, ka viņiem ceļš izmaksājis gandrīz lētāk nekā ieejas
maksa apskates objektos. Taču ciemiņi atzīst, ka no mums var
mācīties, kā pelnīt. Vēl vienu mīnusiņu no šo dāmu puses Jelgava
saņēma, jo torņa tuvumā nav veikaliņa, kurā iespējams nopirkt
izslavētās konfektes «Gotiņa». «Jā, tornī redzējām skaistus
suvenīru stendus, taču nebija saldumu. Būtu jauki, ja te varētu
nopirkt arī Latvijā ražotos našķus,» tā Vitālija. Taču dāmas
atzinīgi novērtē to, ka Jelgava izdevusi tūrisma avīzi lietuviešu
valodā. «Tas tiešām apstiprina, ka kaimiņi mūs gaida,» tā
Jolanta.

Lietuvietes atziņa: «Krūzīte kafijas Jelgavā ir uz pusi
lētāka»

Šķiet, ka Jelgavas un tās piedāvājuma popularizēšana tūrisma
gadatirgos Lietuvā un Igaunijā devusi rezultātus, jo Jelgavā arvien
biežāk piestāj tūristi no kaimiņvalstīm. Īpaši lietuvieši. «Jelgava
ir Šauļu sadraudzības pilsēta, par kuru esam dzirdējuši daudz,
taču, kaut arī mūs šķir nepilni simts kilometri, tikai retais te ir
bijis. Pirms gadiem par savu ceļojumu galamērķi izvēlējāmies
tālākas vietas pasaulē, taču šobrīd, kad visi skaitām, cik naudas
varam atvēlēt braucienam, priekšroka tiek dota lētākajam variantam
kaut kur tepat tuvumā. Un tāda šobrīd ir Latvija, kur mūsu tautieši
ierodas arvien biežāk,» atzīst tūriste no Lietuvas Ale Braškiene,
kas kopā ar kolēģiem pa ceļam uz festivālu Tērvetē apmeklēja
Jelgavas pili. Viņa atzīst, ka par Jelgavu Šauļos dzirdamas labas
atsauksmes, un nenoliedz, ka labākā reklāma ir no mutes mutē, tāpēc
arī viņi ir šeit. Tiesa, šoreiz izdevās novērtēt tikai pili, jo
Jelgavas apskatei atvēlēts ļoti īss laiks. Ciemiņus gan apbēdināja
fakts, ka viņi netika ielaisti ekskursijā pašā pilī. Ne jau tālab,
ka to nedrīkstētu apmeklēt, – kā gids paskaidrojis tūristiem, tas
noticis viņa neizdarības dēļ, jo viņš šo ekskursiju nebija
saskaņojis ar pils muzeja vadību. «Daži draugi ir bijuši Smilšu
skulptūru festivālā, taču diemžēl tas nesakrita ar mūsu izbraukuma
datumiem, lai gan gribētu to redzēt. Iespējams, ka atbraukšu kopā
ar ģimeni savā atvaļinājumā, lai arī bērni redzētu skulptūras,» tā
Ale. Kaimiņvalsts tūristi atzīst, ka viņus šoreiz izbrīnījis kāds
fakts. Proti, viņi zina, ka daudzi latvieši brauc uz Lietuvu
iepirkties, jo tas esot lētāk, taču izrādās, ka krūzīte kafijas
kafejnīcā pie mums maksā teju uz pusi lētāk nekā Lietuvā…

Foto: Krišjānis Grantiņš