17.2 °C, 3 m/s, 82 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSituāciju glābj īres tirgus. Bet par kādu cenu?
Situāciju glābj īres tirgus. Bet par kādu cenu?
14/11/2009

Bankas skandina, ka grūtībās nonākušajiem klientiem nāk pretim un piedāvā dažādus risinājumus, bet reāli šie risinājumi reti kad ir izdevīgi abām pusēm. Kredītņēmēji šajā situācijā ir ķīlnieka lomā – kredītu atmaksāt nevar, īpašumu pārdot nav izdevīgi, banka piedāvā atlikt pamatsummas maksājumu, bet ilgtermiņā uz procentiem nopelna divtik. Rezultātā pieaug tādu gadījumu skaits, kad īpašums nonāk bankas rokās. Speciālisti uzskata – tirgu glābs tieši tas, ka bankas šos īpašumus izīrēs.

Ilze Knusle-Jankevica

Bankas skandina, ka grūtībās nonākušajiem klientiem nāk
pretim un piedāvā dažādus risinājumus, bet reāli šie risinājumi
reti kad ir izdevīgi abām pusēm. Kredītņēmēji šajā situācijā ir
ķīlnieka lomā – kredītu atmaksāt nevar, īpašumu pārdot nav
izdevīgi, banka piedāvā atlikt pamatsummas maksājumu, bet
ilgtermiņā uz procentiem nopelna divtik. Rezultātā pieaug tādu
gadījumu skaits, kad īpašums nonāk bankas rokās. Speciālisti
uzskata – tirgu glābs tieši tas, ka bankas šos īpašumus
izīrēs.

Viens no variantiem, ko bankas iesāk ar atsavināto īpašumu, – to
izīrē. Piemēram, Hipotēku un zemes banka no grūtībās nonākuša
klienta dzīvokli atpērk un pēc tam bijušajam īpašniekam to izīrē.
Jelgavā šādu iespēju izmanto seši bankas klienti. Bankas Jelgavas
filiāles vadītāja vietnieks Gints Bucis uzsver, ka ieguvēji ir abas
puses – banka ik mēnesi saņem noteiktu summu, savukārt klientam nav
jāmeklē jauna mājvieta, samazinās ikmēneša maksājumu nasta, turklāt
paliek iespēja pēc laika mājokli izpirkt. «Īres maksa, ko prasām
klientiem, ir simboliska un nekādā gadījumā nepārsniedz tirgus
cenu. Katrā situācijā īres maksa tiek noteikta individuāli, bet
šobrīd vidējā maksa varētu būt 20 – 40 lati atkarībā no mājokļa
stāvokļa, atrašanās vietas,» skaidro G.Bucis. Galvenais, par īri
jāmaksā, lai īpašumu varētu apsaimniekot. Šāda politika bankai ir
tāpēc, lai cilvēkam paliktu līdzekļi, par ko maksāt atlikušo
kredītu, ja mājoklis pārdots par mazāku summu nekā aizņēmuma summa,
nosegt komunālos maksājumus un iegādāties pirmās nepieciešamības
preces.
Tomēr ne vienmēr bankas klientam piedāvā tieši šo risinājumu. Liene
savulaik paņēma bankā (ne Hipotēku un zemes bankā) kredītu un
iegādājās Jelgavā trīsistabu dzīvokli. Vienīgais risinājums, ko
banka ir piedāvājusi, – kredīta pārstrukturizācija. Variants
apmainīt esošo dzīvokli pret mazāku teju gadu ilgajā pārrunu
procesā ar banku nav pieminēts ne reizi. Liene atzīst, ka šādam
solim būtu gatava, bet ne pārdot mājokli. «Pēc kredīta
restrukturizācijas summa, ko esmu bankai parādā, ir 72 tūkstoši
eiro jeb apmēram 50 tūkstoši latu. Tā kā vienubrīd apsvēru iespēju
dzīvokli pārdot, bija nepieciešams vērtējums. Mana īpašuma vērtība
ir kritusies katastrofāli! Šobrīd īpašums, kuru savulaik nopirku
par vairāk nekā 50 tūkstošiem latu, ir vērts 12 000,» stāsta
Liene. Nu doma par pārdošanu atmesta, jo viņa nav gatava būt
parādniece visu mūžu. «Saprotu, ka esmu ķīlniece – īpašumu pārdot
nav izdevīgi, samaksāt kredītu pat pēc pārstrukturizācijas kļūst
arvien grūtāk, turklāt kredīta pārstrukturizācijas rezultātā esmu
krietni pārmaksājusi,» secina sieviete. Viņa apzinās, ka ir
aizņēmusies, saprot, ka bankai ir likumiskas tiesības prasīt
atpakaļ naudu, tomēr Lienei nav skaidrs, kāpēc kredītņēmēji
likumīgi ir tik neaizsargāti. Tagad viņa ir nolēmusi cīnīties par
to, lai ģimenei ir jumts virs galvas, bet skaidrs ir viens – bez
juristu palīdzības izredzes ir niecīgas.
Uz banku ieinteresētību īpašumu atgūšanā norāda arī «Latio»
nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālists Viktors Svirkovskis. Tā
domāt vedina atsevišķu banku rīcība procentu likmju noteikšanā –
nereti bankas palielina procentu likmes, jo klients esot nedrošs,
viņa maksātspēja ir apdraudēta. Viņaprāt, tā sauktais nedrošais
klients pēc procentu likmes dubultošanas noteikti nekļūst drošāks,
un šāda rīcība, iespējams, ir tikai iegansts, lai vēlāk atsavinātu
īpašumu.
Nekustamā īpašuma tirgus speciālisti atzīst – šobrīd situāciju cik
necik glābj tas, ka ir ļoti aktīvs īres tirgus. Un, viņuprāt, tieši
tajā bankas iepludinās īpašumus, ko atsavinājušas. «Atdzīvošanās
sāksies, tieši pateicoties īres tirgum, jo tajā ieplūdīs banku
atsavinātie īpašumi. Kaut arī bankas vēlas nogaidīt, kamēr pieaugs
cenas, tām neatmaksājas turēt īpašumus «zem pūra», tāpēc domāju, ka
šie īpašumi tiks iepludināti vispirms īres tirgū, bet pārdoti tikai
tad, kad tam būs piemērots brīdis,» pārliecināts «Arco Real Estate»
nekustamo īpašumu vērtētājs Uģis Skrupskis.