23.7 °C, 4.8 m/s, 52.4 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaSkolēni balso «pret» deputātu imunitātes saglabāšanu un mācību gada pagarināšanu
Skolēni balso «pret» deputātu imunitātes saglabāšanu un mācību gada pagarināšanu
26/02/2013

Kāpēc politiķiem nepieciešama tik plaša imunitāte; kāpēc politiķiem maksā dzīvokļa un transporta kompensācijas; vai, pārejot no lata uz eiro, mēs nezaudēsim daļu sava valstiskuma – atbildes uz šiem jautājumiem šodien no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas centās noskaidrot Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēni. 

Ritma Gaidamoviča

Kāpēc politiķiem nepieciešama
tik plaša imunitāte; kāpēc politiķiem maksā dzīvokļa un transporta
kompensācijas; vai, pārejot no lata uz eiro, mēs nezaudēsim daļu
sava valstiskuma – atbildes uz šiem jautājumiem šodien no Saeimas
priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas centās noskaidrot Jelgavas
Spīdolas ģimnāzijas skolēni. 

S.Āboltiņu šodien Spīdolas ģimnāzijas
vidusskolas klašu audzēkņus iepazīstināja ar Saeimas darbu, ar to,
kā jaunieši var iesaistīties svarīgu jautājumu lemšanā, un
atbildēja uz jauniešu uzdotajiem jautājumiem.

Pirms atbildēt uz jauniešu jautājumiem,
Saeimas priekšsēdētāja interaktīvi stāstīja un rādīja, kā notiek
gatavošanās sēdēm, un ļāva skolēniem neklātienē izbaudīt Saeimas
gaisotni, ar zaļām («par»), sarkanām («pret») vai baltām
(«atturos») kartītēm balsojot par trim jautājumiem. Tā skolēnu
vairākums, paceļot zaļo kartīti, pauda atbalstu idejai, ka Valsts
prezidents būtu jāievēl atklāti. Savukārt jautājums pagarināt
mācību gadu, saīsinot vasaras brīvlaiku, bet atvieglojot slodzi
mācību gada laikā, kā arī ierosinājums saglabāt deputātu imunitāti
izpelnījās krasu «pret».

«Es pat uzskatu, ka prezidents ir jāvēl
tautai, jo tā ir mūsu valsts. Un valsts galvenā vērtība ir
cilvēki,» uzskata 11. klases skolnieks Miks Irbe, kurš nobalsoja
«par» to, ka prezidents jāievēl atklāti. Viņš arī piekrīt tam, ka
deputātiem nav nepieciešama imunitāte un nav vajadzīgs pagarināt
mācību gadu. «Manuprāt, šobrīd ir ļoti labi. Deviņus mēnešus
mācāmies, trīs atpūšamies,» tā Miks.

Skolēnus interesēja gan dažādi valstiski
svarīgi jautājumi, gan arī personiski jautājumi, kas attiecas uz
Saeimas priekšsēdētāju. Piemēram, cik gara ir viņas darbdiena, kas
viņai pirmajā vietā – ģimene vai karjera, vai viņa seko līdzi
komentāriem par sevi masu medijos. Tāpat jauniešus interesēja arī
amatpersonas viedoklis par gaidāmā eiro ieviešanu. Proti, vai, latu
nomainot pret eiro, Latvija nezaudēs valstiskuma daļu. Saeimas
priekšsēdētāja atbildēja, atsaucoties uz sarunu ar Somijas
parlamenta prezidentu. «Jautāju viņam, vai šāds aspekts tika
apspriests arī Somijā, un viņš apmulsa. Svarīgākais esot nevis tas,
kā naudu sauc, bet gan tas, cik tās ir maciņā un ko varam par to
nopirkt. Turklāt gribu pateikt, ka arī uz eiro monētām tiks
saglabāti mūsu valsts simboli. Uz divu eiro monētas būs Milda un uz
visām monētām arī Latvijas ģerbonis,» tā S.Āboltiņa.

Tāpat jauniešus uztrauc jautājums par
politiķu imunitāti: ja jau mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kālab
kādam jābūt vairāk privilēģiju? Jāteic, ka šajā jautājumā
priekšsēdētājas un skolēnu domas sakrīt. S.Āboltiņa atzina, ka jau
no 2002. gada šo jautājumu tur dienaskārtībā, lai runātu par tā
atcelšanu. Tāpat izskanēja jautājums par to, vai skolēniem tāpat kā
deputātiem nevajadzētu maksāt transporta kompensāciju. S.Āboltiņa
atbildēja, ka šis jautājums risināms pašvaldībās, piešķirot atlaidi
skolēniem sabiedriskajā transportā vai arī ar īpašiem skolas
autobusiem.

Foto: Ivars Veiliņš