Izglītība

Amatu vidusskolā šodien norisinājās Latvijas skolu jauniešu konkursa «Ēd ar baudu, saudzē dabu!» fināls. Tajā ap 20 jauniešu no dažādām Latvijas skolām sacentās salvešu locīšanā, trenēja acumēru, glāzēs lejot ūdeni, cepa maizi, veidoja ēdienkarti, ņemot vērā uzturvērtības kritērijus, noteica glikozes līmeni vairākos produktos, mēģināja atpazīt dažādas garšvielas. Jaunieši atzīst: konkurss licis arī viņiem pašiem aizdomāties par to, cik veselīga ir viņu ēdienkarte un cik saudzīgi viņi ir pret dabu.

Ritma Gaidamoviča

Amatu vidusskolā šodien norisinājās
Latvijas skolu jauniešu konkursa «Ēd ar baudu, saudzē dabu!»
fināls. Tajā ap 20 jauniešu no dažādām Latvijas skolām sacentās
salvešu locīšanā, trenēja acumēru, glāzēs lejot ūdeni, cepa maizi,
veidoja ēdienkarti, ņemot vērā uzturvērtības kritērijus, noteica
glikozes līmeni vairākos produktos, mēģināja atpazīt dažādas
garšvielas. Jaunieši atzīst: konkurss licis arī viņiem pašiem
aizdomāties par to, cik veselīga ir viņu ēdienkarte un cik saudzīgi
viņi ir pret dabu.

Mudinot skolēnus interesēties par veselīgu
uzturu, rosināt interesi par profesionālo izglītību pārtikas
nozarē, konkursu skolu jauniešiem sagatavoja Amatu vidusskola
sadarbībā ar Rīgas Dabaszinātņu skolu un LLU Pārtikas tehnoloģijas
fakultāti.

Konkursa divās pirmajās kārtās, kas risinājās
vēl pagājušā mācību gada otrajā semestrī, jauniešiem no 7. līdz 12.
klasei bija jāatbild uz jautājumiem par bioloģisko daudzveidību,
ilgtspējīgu attīstību, uzturu un tā ieguvi, kā arī jāizveido un
jāiesūta sava ēdiena recepte. Bet šodien labākie no visas Latvijas
tikās Jelgavā, lai jau finālā, veicot dažādus praktiskus uzdevumus,
cīnītos par uzvaru.

Viss sākās ar viktorīnu, kurā jauniešiem bija
jāatbild uz jautājumiem par vidi, pārtikas produktiem,
atjaunojamiem resursiem. Piemēram, kurš pārtikas produktu
iepakojums tiek ražots no atkārtoti izmantojamiem materiāliem?
Kurus pārtikā izmantojamos augus spēj apputeksnēt tikai bite? Kas
nonāk apkārtējā vidē, transportējot tomātus no Spānijas uz Latviju?
Kuras gaļas saražošanai tiek tērēts lielākais ūdens daudzums?
Viktorīnai sekoja vairāki praktisku uzdevumi: testā jāsavieno
valsts nosaukums ar tās nacionālo ēdienu. Piemēram, kam piederas
cepelīni, kam – pelēkie zirņi, kam – pildīts tītara cepetis, rīsu
ēdieni, pasta, kruasāni, un vēlāk jāsacenšas ar acumēru. Proti,
piecās glāzēs jāsalej vienāds ūdens daudzums. Tāpat skolēniem bija
jāatpazīst dažādi pārtikas produkti, jāmēģina salocīt salvetes
piecos dažādos veidos, jāatpazīst, kuri no attēlā redzamajiem
augiem, ziediem ir ēdami, kuri indīgi. Tāpat jauniešiem dažādu
ķīmisko eksperimentu rezultātā bija jānosaka glikozes līmenis
atsevišķos produktos, kā arī pašiem jāizveido pārtikas produktu
saraksts pieaugušam cilvēkam vienai ēdienreizei, lai viņš saņemtu
organismam nepieciešamās uzturvielas. Bet dienas pirmajā daļā viņi
«cīnījās» ar LLU uzdevumiem, kur skolēni testēja savu garšu, smaržu
un krāsu izjūtu.

Uzrunātie jaunieši atzīst, ka konkurss
izvērtās interesants un ikdienā neierasts, jo savā –
vispārizglītojošā skolā – neko no tā nedara. Te ir iespēja savas
zināšanas pielietot praksē. Jelgavu konkursā pārstāvēja tikai viens
finālists – Tehnoloģiju vidusskolas 9. klases skolnieks Mukus Krišs
Novads. «Uz konkursu mani pamudināja manas iepriekšējās skolas –
Vilces pamatskolas – skolotāja. Man pašam patīk ķīmija, te
iesaistīta arī bioloģija, nolēmu: kāpēc gan nepamēģināt?» tā Mikus
Krišs, atzīstot, ka līdz ar dalību konkursā lielāku uzmanību sācis
pievērst arī savai ēdienkartei, mēģinot izsvītrot no tās neveselīgo
pārtiku, piemēram, čipsus un našķus, ko tagad ēdot mazāk, tā vietā
priekšroku dodot augļiem. Bet, saudzējot vidi, viņa mājās arī tiek
šķiroti atkritumi.

Konkursa sadarbības partneri – Jelgavas
Izglītības pārvalde un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.

Foto: Krišjānis Grantiņš