Cik liels būs cenu pieaugums, Latvijā ieviešot eiro; kādi būs ieguvumi no eiro ieviešanas; kā bankas gatavojas eiro maiņai – šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem šodien atbildes no «Swedbank» valdes locekļa Ģirta Bērziņa centās noskaidrot Jelgavas 11. un 12. klašu skolēni. Pašu skolēnu domas par to, vai Latvijā vajadzētu ieviest eiro no 2014. gada 1. janvāra, dalās. Piekritēji saka: būs vieglāk ceļot. Noliedzēji: Mazajiem uzņēmējiem, tostarp mūsu vecākiem, lieki izdevumi.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Jelgavas Valsts ģimnāzijā tikās pilsētas 11. un 12. klašu skolēni, lai ar pieaicināto ekspertu Ģ.Bērziņu runātu par plānoto eiro ieviešanu Latvijā un rastu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, kā arī piedalītos «Swedbank» sagatavotajā konkursā par eiro.
Jāteic, ka jautājumu skolēniem bija daudz, jo īpaši tiem, kuri uz eiro ieviešanu skatās skeptiski. Vispirms jau – kāpēc tas vispār vajadzīgs? Te gan Ģ.Bērziņš atgādināja, ka par šo soli Latvijas iedzīvotāji jau izlēma referendumā, kad bija jābalso par iestāšanos ES. «Latvija pievienojās ES un tai ir jāpilda uzdotie noteikumi. Viens no tiem – ieviest vienoto valūtu eiro. Tātad vēsturiski jau lēmums ir izdarīts, iestājoties ES. Tagad tas tikai jāizpilda,» tā Ģ.Bērziņš, piebilstot gan, ka Latvijā eiro ieviešana vēl nav tik garantēta 2014. gadā. «Saeima pieņēmusi likumu par eiro ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra, taču galīgo atbildi, vai tam piekritīs pārējās savienības valstis, saņemsim jūnijā,» stāsta valdes loceklis. Viņš gan uzsver, ka šī brīža ekonomiskā attīstība liecina, ka pasaules ekonomikas tirgū priekšrocība ir tām valstīm, kurām ir vienota valūta. Turklāt daudzi uzņēmumi jau tagad strādā, izmantojot eiro, un bieži vien nākas zaudēt uz to, ka nauda jāpārkonvertē uz latiem.
Skolēnus uztrauc arī jautājums, pēc kāda kursa lati tiks mainīti uz eiro? Varbūt naudu nepieciešams mainīt jau šodien? Eksperts norādīja, ka Eiropas Padomei ir tiesības noteikt kursu, izvērtējot Latvijas ekonomisko situāciju, taču pamatā visās valstīs, kur notikusi nacionālās valūtas maiņa uz eiro, kurss palicis tāds pats. «Tā ir 99 procentu varbūtība, ka eiro kurss paliks tāds pats kā šobrīd,» tā Ģ.Bērziņš, gan aicinot šobrīd ar naudas maiņu nesteigties, jo var zaudēt naudu uz maiņas komisijas maksas. «Ja notiks pāreja uz eiro, nauda tiks mainīta bez maksas. Uzkrājumi bankā jau no 1. janvāra tiks pārrēķināti kā eiro. Divas pirmās janvāra nedēļas veikalos vēl pieņems latus, bet atlikumus jau atdos eiro. Bet bankās latus pret eiro bez komisijas maksas varēs samainīt sešus mēnešus, Latvijas Bankā – gadu, pasta nodaļās – vienu mēnesi,» stāsta Ģ.Bērziņš. Ne mazāk svarīgs jauniešiem ir cenu pieaugums līdz ar eiro ieviešanu, uz ko eksperts gan atbildēja, ka cenas varētu pieaugt, ņemot vērā Igaunijas pieredzi, par 0,2 – 0,3 procentiem, kas ir ļoti niecīgs pieaugums. Viņš atgādināja: ja eiro tiks ieviests ar nākamā gada janvāri, jau trīs mēnešus pirms tam un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas veikalā cenas tiks norādītas gan latos, gan eiro, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi, vai tirgotāji nekrāpjas.
Jauniešiem, tāpat kā pārējai sabiedrībai, par to, vai vajag jau nākamgad latus nomainīt pret eiro, domas atšķiras. Vieni uzskata, ka vajag, jo būs vieglāk ceļot. Ja jau esam ES, tad arī mums vajag vienoto valūtu. Otra puse uzskata, ka lats tomēr ir mūsu atšķirības zīme un varam būt lepni, ka mums ir sava valsts, valoda, nauda. Tāpat viņi baidās par cenu kāpumu, ja algas paliks tajā pašā līmenī.
«Es uzskatu, ka vajag eiro, jo būs vieglāk ceļot, nebūs jāmaina nauda. Nedomāju, ka tirgotāji cels cenas, jo viņus stingri kontrolēs. Taču mani māc bažas, vai eiro būs no nākamā gada. Latvijā jau cik gadus runā par eiro ieviešanu, bet visu laiku tikai atliek,» tā Ralfs Cīrulis. «Uzskatu, ka eiro vēl nevajag ieviest, jo ekonomika nav tam gatava. Šobrīd izstrādāju zinātniski pētniecisko darbu par eiro ieviešanu un runāju gan ar ekonomistu, gan uzņēmējiem, kuri arī tomēr saka, lai nesteidzamies. Lielajiem uzņēmējiem gan ir vienalga, jo viņi jau šobrīd lielākoties strādā ar eiro, taču mazajiem tie būs lieki izdevumi, kaut vai nomainot kases aparātus, ieguldot cilvēku resursus, lai pārlīmētu cenu zīmes,» tā 11. klases skolniece Eva Mediņa.
Pēc lekcijas skolēnu komandas tikās konkursā, kur pildīja bankas izstrādāto krustvārdu mīklu par eiro un ar to saistītiem jautājumiem.
Foto: Ivars Veiliņš