«Ekskursijas uz uzņēmumiem skolēniem ir vērtīgas. Tā viņi klātienē uzzina par to, ko ražo mūsu pilsētā, un redzētais varbūt iedrošina nākotnē pašiem uzsākt uzņēmējdarbību. Taču problēma ir noturēt skolēnu uzmanību, jo bieži vien viņi visu palaiž «gar ausīm». Secinājums: motivāciju var rast, tikai uzdodot uzdevumu, par ko skolēns var nopelnīt atzīmi,» pēc zinātniski pētniecisko darbu konkursam «Izzini Jelgavu!» pieteiktā darba «Skolēnu mācību ekskursijas uz Jelgavas uzņēmumiem kā mācību darba forma» izstrādes secina viens no autoriem Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolnieks Romāns Galaiko.
Ritma Gaidamoviča
Viņš kopā ar klasesbiedru Elvi Barkauski pētījis, cik efektīva mācību darba forma ir ekskursijas uz uzņēmumiem un ko tās dod skolēniem. Abi puiši mācās komercnovirziena klasē, interesējas par uzņēmējdarbību un labprāt paši nākotnē gribētu kļūt par uzņēmējiem. Tieši tāpēc radusies interese idejas un ierosmi smelties jau pie pieredzējušiem pilsētas uzņēmumiem, par kuriem iepriekš nemaz nebija dzirdējuši. «Tas, ka Jelgava ir ražošanas pilsēta, ir skaidrs, taču ar konkrētu uzņēmumu zināšanu arī mums pašiem «klibo». Ja godīgi, mēs nezinājām, ka Jelgavā ražo ceļa zīmes un SIA «Signum» jau ir sena vēsture. Par «Latvijas keramiku», redzot uzrakstu garāmbraucot, bija radies priekšstats, ka tur pārdod keramikas traukus, bet īstenībā mums Jelgavā ir tik liela ražotne,» stāsta Romāns.
Mācību ekskursiju eksperimentā puiši iesaistīja skolasbiedrus – 9. komercklases skolēnus, lai pārbaudītu, cik noderīgas ir ekskursijas uz uzņēmumiem.
Pēc darba izstrādes autoriem radušās vairākas atziņas: mācību ekskursija ir viena no visefektīvākajām mācību darba organizācijas formām, jo tieši tā sniedz priekšstatu par ekonomiskajiem procesiem dzīvē, kā arī motivē skolēnus pievērsties uzņēmējdarbībai. Tāpat tā ir iespēja klātienē iepazīt pilsētas uzņēmumus. «Pēc «Latvijas piena» apmeklējuma sapratu, ka nekad neveidošu uzņēmumu pārtikas nozarē, jo ir tik grūti tikt iekšā tirgū, ja vien produkts nav izcili inovatīvs,» tā Romāns.
Vispirms paši darba autori apmeklēja uzņēmumus «Signum», «Amo Plant», «Latvijas keramika», «Latvijas piens» un «Jelgavas tipogrāfija», lai saprastu, par ko uzņēmuma pārstāvji stāsta, un vēlāk izstrādājuši īpašas darba lapas ar jautājumiem, uz kuriem atbildes var rast, tikai uzmanīgi klausoties uzņēmumā stāstītajā. «Nav noslēpums, ka šodien skolēnu uzmanību noturēt ir ļoti grūti un bieži vien viņi ekskursijā it kā klausās, taču patiesībā dara sev saistošākas lietas – spēlē spēles telefonā, sarakstās ar draugiem, sarunājas. Un tad no tā visa nav jēgas,» atzīst puiši. Tieši tāpēc viņi izdomājuši, ka ekskursijas dalībniekus to uztvert nopietni motivētu īpašas darba lapas, kur pēc ekskursijas jāatbild uz konkrētiem jautājumiem. Piemēram, kurā gadā uzņēmums sācis darbu, uz kurām valstīm un ko eksportē, ko ražo. «Mūsuprāt, darba lapas palīdz sistematizēt mācību ekskursiju, tādējādi padarot to efektīvāku un uzskatāmāku. Tās motivē skolēnus uzmanīgi sekot līdzi,» tā Elvis.
Jāteic, ka puišu ideja par darba lapām iepatikusies un tās gatavi izmantot arī Karjeras dienu organizatori, kuri ik gadu rīko skolēnu ekskursijas uz dažādiem pilsētas uzņēmumiem. Puiši ir apņēmības pilni izveidot jautājumu lapas arī par citiem uzņēmumiem, tāpēc aicina uz sadarbību uzņēmējus.
Vēl skolēni rosina uzņēmējus izveidot kopīgu Jelgavas uzņēmumu katalogu, lai tas būtu viegli pieejams skolotājiem un viņi spētu vēl sekmīgāk organizēt mācību darbu.
Konkursa žūrijas pārstāve Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības un skolvadības jautājumos Lilija Stepanova vērtē, ka puiši izveidojuši noderīgu rīku ekskursiju noderīguma izvērtēšanā. «Vērtīgākais noteikti ir jauniešu sagatavotās darba lapas, kas skolēniem jāaizpilda pēc ekskursijas. Tās motivē ne tikai aiziet uz uzņēmumu, bet arī klausīties un dzirdēt to, ko viņiem stāsta, līdz ar to veidojas atgriezeniskā saite. Domāju, ka skolēni šīs darba lapas droši var piedāvāt arī citām pilsētas skolām, kas tās var izmantot darbā,» uzskata L.Stepanova.
Foto: Ivars Veiliņš