19.1 °C, 1.2 m/s, 96.4 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaSkolēni pēta, kāda Latvija izskatās ārvalstu medijos, un skolēnu un studentu naudas tērēšanas paradumus
Skolēni pēta, kāda Latvija izskatās ārvalstu medijos, un skolēnu un studentu naudas tērēšanas paradumus
08/03/2013

Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) notiek jau 16. Jelgavas skolēnu Zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konference, kurā tiks aizstāvēti 69 darbi. Skolēni, piemēram, izpētījuši, ka pilsētas skolēnu un studentu tēriņu nauda nedēļā ir vidēji desmit lati un tos skolēni tērē pārtikai, izklaidei un transportam, studenti – pārtikai, alkoholam, izklaidei; ka galvenās importpreces no Gruzijas uz Latviju ir rieksti, vīns, garšvielas un neapstrādāts metāls; ka Latvijā ir uzņēmīgu cilvēku deficīts.

Ritma Gaidamoviča

Šodien Zemgales reģiona
Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) notiek jau 16. Jelgavas
skolēnu Zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konference, kurā tiks
aizstāvēti 69 darbi. Skolēni, piemēram, izpētījuši, ka pilsētas
skolēnu un studentu tēriņu nauda nedēļā ir vidēji desmit lati un
tos skolēni tērē pārtikai, izklaidei un transportam, studenti –
pārtikai, alkoholam, izklaidei; ka galvenās importpreces no
Gruzijas uz Latviju ir rieksti, vīns, garšvielas un neapstrādāts
metāls; ka Latvijā ir uzņēmīgu cilvēku
deficīts.

ZPD konferencē šodien spēkiem mērojas 97
pilsētas skolēni, kuri izstrādājuši kopumā 69 darbus 12 sekcijās.
Lielākā konkurence bija Ekonomikas un zemes zinātnes sekcijā –
desmit darbi.

Viena no darbu vērtētājām LLU profesore
Anita Aizsila atzīst, ka ar katru gadu skolēnu darbu kvalitāte
tikai uzlabojas un tiek pētītas patiešām interesantas tēmas. «Mani
īpaši priecē fakts, ka skolēni izmanto arvien daudzveidīgākas
pētīšanas metodes. Proti, nav tikai aptaujas, bet arī intervijas,
dziļāki pētījumi, analīze,» tā A.Aizsila, gan uzsverot, ka,
iespējams, tas ir arī LLU pasniedzēju nopelns. Proti, pirmo gadu
pilsētas skolēniem, rakstot ZPD, bija iespēja arī iet uz
konsultācijām pie LLU mācībspēkiem. A.Aizsila zina teikt, ka šo
iespēju skolēni labprāt arī izmantojuši. Viņas ieteikums gan
skolēniem nākotnē būtu izstrādāt vairāk eksperimentālus pētījumus,
tādējādi piedodot lielāku artavu. «Tāpat gribētos kvalitatīvākus
pētījuma aprēķinus. Proti, ne tikai nosaukt kaut kādus mistiskus
procentus, bet arī konkrētus skaitļus,» tā A.Aizsila.

Skolēni šogad pētījuši tādas tēmas kā
«Latvija populārajos medijos angļu valodā pēdējo piecu gadu laikā»;
«Jelgavas cietuma teritorijas perspektīvas»; «Ģimenes budžeta
plānošanas palīgrīki Latvijā»; «Elektroenerģijas taupīšana sadzīvē
– dzīvesveids».

Skolēni šogad savos darbos pētījuši, kā
Latvija tiek atspoguļota populārajos ārzemju medijos, Jelgavas
cietuma teritorijas perspektīvas, to, kā ģimenes plāno budžetu un
kas var tām palīdzēt to darīt, par elektroenerģijas taupīšanu, par
uzņēmējdarbības attīstīšanu Spīdolas ģimnāzijā, Jelgavas 1.
ģimnāzijas un LLU studentu naudas tērēšanas paradumus,
elektrovelosipēdu izmantošanu ziemā.

Pedagoģijas sekcijā Spīdolas ģimnāzijas
skolnieces Diāna Greiškāne, Dārta Galiņa un Elīza Barkāne pētījušas
uzņēmējspēju attīstīšanu savā skolā komerczinību klasēs. Viņu
secinājumi: absolventi ļoti atzinīgi vērtē šo novirzienu, kas
palīdz iestāties biznesa augstskolās un uzsākt savu biznesu. Tikai
viens procents no 150 šī novirziena absolventiem ir bezdarbnieki.
Viņas secinājušas, ka Latvijā trūkst uzņēmīgu cilvēku – darba
ņēmēju ir vairāk nekā darba devēju –, tāpēc rosina ne tikai
uzņēmējdarbības spējas attīstīt komercklasēs, bet arī pārējo
novirzienu mācību skolēniem piedāvāt pulciņu, kurā apgūt
uzņēmējdarbību, bet vizuālajā mākslā mācīt arī reklāmas veidošanas
pamatus, zīmola izstrādi, lai skolēniem labāk veiktos tālākajā
dzīvē.

Valsts ģimnāzijas skolēns Emīls
Rotgalvis analizējis dažādus rakstus un sižetus par Latviju ārzemju
medijos. Viņa secinājums: Latvija tajos parādās dažādās ar
ekonomiku saistītās tēmās, tiesa, vairāk ar negatīvu vēstījumu.
Latvieši visbiežāk par šīm ziņām ārvalstu medijos uzzina no
vietējiem ziņu portāliem.

1. ģimnāzijas audzēkne Linda Ničipare
pētījusi savas skolas un LLU Ekonomikas un Tehniskās fakultātes
studentu naudas tērēšanas paradumus. Viņa savā pētījumā atklājusi,
ka 80 procentos gadījumu gan skolēniem, gan studentiem naudu dod
vecāki un vairākumā gadījumu viņi nedēļā saņem vidēji desmit latus,
45 procenti studentu – vairāk. Galvenais secinājums: skolēni vairāk
šo naudu tērē pārtikai, izklaidēm un transportam, studenti –
pārtikai, cigaretēm un alkoholam, tad izklaidei.

Plānots, ka labāko darbu autori tiks
nosaukti pēcpusdienā, un viņi saņems «ceļazīmi» dalībai Zemgales
reģiona ZPD konferencē, kas notiks 21. martā ZRKAC.

Jāteic, ka šajā ZPD konferencē netiks
aizstāvēti darbi par pašvaldības un to iestāžu piedāvātajām tēmām.
Tiem organizēts atsevišķs konkurss «Izzini Jelgavu», kas notiks
aprīlī.

Foto: Ivars Veiliņš