26.8 °C, 0.8 m/s, 56 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSkolēniem skaidro, kas ir blats un deficīts
Skolēniem skaidro, kas ir blats un deficīts
27/04/2010

Lielākā daļa skolēnu zina, ka 4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, taču sīkāku skaidrojumu tiem nav, jo neko vairāk par šiem Latvijas svētkiem nezina. Taču vairāku desmitu vidū ir arī tādi, kuri 4. maiju sauc par Latvijas otro dzimšanas dienu.

Ritma Gaidamoviča

Lielākā daļa skolēnu zina, ka 4. maijs ir Latvijas
Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, taču
sīkāku skaidrojumu tiem nav, jo neko vairāk par šiem Latvijas
svētkiem nezina. Taču vairāku desmitu vidū ir arī tādi, kuri 4.
maiju sauc par Latvijas otro dzimšanas dienu.

«Latviešu skolās bērniem gan audzināšanas, gan latviešu valodas,
gan vēstures un literatūras stundās tiek stāstīts par to, kas ir 4.
maijs, kas notika 1990. gada 4. maijā. Taču tam, kā Latvijā bija
pirms divdesmit gadiem, 2. pamatskolā, 5. un 6. vidusskolā šai
tēmai pieskaras tikai vēstures stundās. Tas ir maz, tieši tāpēc,
tuvojoties šiem svētkiem, nolēmām, ka šim jautājumam jāpievērš
lielāka uzmanība un bērniem jāpastāsta par 1990. gada notikumiem,»
teic Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja speciāliste darbam ar
jaunatni Jeļena Grīsle.

Tieši tāpēc šodien visās minētajās skolās ar lekciju par 1990.
gada 4. maija notikumiem uzstājās vēsturnieks Andris Tomašūns, kas
dialogā ar bērniem skaidroja, ko viņi zina par šo dienu, ko tā
viņiem nozīmē šodien. Diemžēl uz jautājumu, kas skolēniem ir 4.
maijs, vairums atzina, ka tas ir sarkanais datums kalendārā,
brīvdiena, kad nav jāiet uz skolu. Tikai dažiem tie ir svētki, lai
gan īsti nemāk noformulēt, kas tie par svētkiem. Jelgavas 2.
pamatskolas skolniecei Anastasijai Kravecai gan bija cits
viedoklis. «Tā ir kā otrā Latvijas dzimšanas diena. Pirmo mēs
svinam 18. novembrī, bet 4. maijā – otro. Tā ir diena, kad Latvijas
Republika pasludināja savu neatkarību. Vecāki man par to ir
stāstījuši. Mūsu ģimene 4. maijā parasti rīko kopīgus pasākumus,»
tā Anastasija. Bet 7. klases skolnieks Vladislavs Nikolajevs par 4.
maiju neko nezināja, tieši tāpēc, kā pats saka, atnācis uz šo
lekciju.

2. pamatskola bija pēdējā A.Tomašūna pieturvieta, jo jau no rīta
viņš uzstājās arī Jelgavas 5. vidusskolā un 6. vidusskolā. Viņš
savā lekcijā saistoši stāstīja par laiku pirms divdesmit gadiem un
rosināja jauniešus vakarā par šo tēmu aprunāties ar saviem
vecākiem, kuri to ir piedzīvojuši. «Vai zināt, kas ir pircēja
vizītkarte? Kuponi preču iegādei?» jautāja A.Tomašūns. Šķiet, šie
bija no vieglākajiem jautājumiem, jo skolēni no vecākiem bija
dzirdējuši, ka pirms divdesmit gadiem preces varēja saņemt tikai
pret taloniem. A.Tomašūnam gan nācās izskaidrot, kas ir pircēja
vizītkarte. «Tā nav vizītkarte, kur ir mans telefona numurs un kuru
dalīju, jo vēlējos iepazīties ar pēc iespējas vairāk pārdevējām.
Tas ir dokuments, kas bija jānēsā līdzi un jāuzrāda, veikalā
iepērkoties. Tieši tas apliecināja, ka tu vari iepirkties Jelgavas
veikalā – Olainē neko nedos,» tā vēsturnieks. Lekcijā izskaidrots
arī tas, ko nozīmē vārdi «blats» un «deficīts», kas bija
«perestroika», par Latvijas Tautas frontes darbību, pirmajiem
laikrakstiem, vēlēšanām, radio «Abava» un citām lietām, kas
saistītas ar notikumiem pirms 20 gadiem.

J.Grīsle atzīst, ka skolēnu interese tik tiešām esot bijusi
liela un vēsturniekam arī abās vidusskolās uzdoti dažādi jautājumi.
Īpaši pārsteidzoši vidusskolēniem likušās lietas, kas saistītas ar
kāzām. «Tagad saprotams – pats aizej uz veikalu, nopērc kleitu,
uzvalku, gredzenus, piesakies ceremonijai un var rīkot kāzas. Taču
tajā laikā bija jāpiesaka, ka tu gribi precēties, tad saņēmi
izziņu, ar kuru varēji doties pirkt gredzenu, otru izziņu kāzu
drēbēm, kleitai un uzvalkam. Jauniešiem tagad tas šķiet
neiedomājami, taču tā bija,» tā J.Grīsle.

Foto: Ivars Veiliņš