23.6 °C, 1.9 m/s, 85.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSkujāns: «Nepieļausim LLU pievienošanu citai augstskolai»
Skujāns: «Nepieļausim LLU pievienošanu citai augstskolai»
10/11/2012

Līdz ar potenciālo studentu skaita samazināšanos un jaunajām prasībām, ko izvirza darba devēji, arvien aktuālāks kļūst jautājums par studiju programmu kvalitāti, lai vismaz lielākā daļa absolventu atrastu darbu savā specialitātē. Šobrīd augstākās izglītības sistēmā tiek iezīmēti vairāki reformu scenāriji. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iestājas par radikāliem risinājumiem, piedāvājot slēgt lielāko daļu no tām programmām, kas nav guvušas augstāko novērtējumu, kā arī būtiski pārskatīt augstākās izglītības iestāžu skaitu. Savukārt augstskolu vadība iestājas par sabalansētākām pārmaiņām. Par to, kas varētu mainīties LLU, saruna ar rektoru Juri Skujānu.

Jānis Kovaļevskis

Līdz ar potenciālo studentu skaita samazināšanos un
jaunajām prasībām, ko izvirza darba devēji, arvien aktuālāks kļūst
jautājums par studiju programmu kvalitāti, lai vismaz lielākā daļa
absolventu atrastu darbu savā specialitātē. Šobrīd augstākās
izglītības sistēmā tiek iezīmēti vairāki reformu scenāriji.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iestājas par
radikāliem risinājumiem, piedāvājot slēgt lielāko daļu no tām
programmām, kas nav guvušas augstāko novērtējumu, kā arī būtiski
pārskatīt augstākās izglītības iestāžu skaitu. Savukārt augstskolu
vadība iestājas par sabalansētākām pārmaiņām. Par to, kas varētu
mainīties LLU, saruna ar rektoru Juri Skujānu.

Piecu gadu laikā studējošo skaits LLU samazinājies par 33
procentiem, un šobrīd universitātē mācās 5142 studenti.
Universitātes rektors norāda, ka tas lielā mērā saistīts ar nepilna
laika un maksas studentu skaita samazināšanos, savukārt budžeta
finansētās studiju vietas joprojām ir pieprasītas un tiek
aizpildītas.

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek piesauktas ministra Ķīļa
reformas, tomēr tikai retais ir iedziļinājies, ko tās sevī ietver.
Kur veidojas pretrunas starp ministra piedāvājumu un augstskolu
redzējumu?

Būtība ir finansējumā un tā sadalē. Mums jāsaprot, ka ar līdzšinējo
finansējuma apjomu augstākajai izglītībai un zinātnei, kas ir viens
no zemākajiem starp ES valstīm, mēs nevaram pretendēt uz iekļūšanu
pasaules labāko augstskolu topos. Jau vairākus gadus saņemam tikai
85 procentus no reāli aprēķinātajām minimālajām vienas studiju
vietas izmaksām, kas apstiprinātas Ministru kabineta noteikumos.
Šādā situācijā panākt būtisku izrāvienu nav iespējams. Liela daļa
no LLU piedāvātajām studiju programmām ir salīdzinoši dārgas, jo
tās apgūst relatīvi neliels studentu skaits, tomēr tās prasa
nozīmīgus ieguldījumus un ir tautsaimniecībā nepieciešamas. Arī
uzstādījums par to, ka augstskolu izglītības programmas nav
pietiekami kvalitatīvas un divas trešdaļas no augstākās izglītības
iestādēm būtu jāslēdz, mums nav saprotams. Tas gan tiešā veidā
netiek attiecināts uz LLU, jo lielākā daļa no mūsu universitātes
realizētajām studiju programmām ir saņēmušas augstāko novērtējumu
un ir vienīgās Latvijā.

Manuprāt, reģionālās augstskolas ir viens no Latvijas attīstības
balstiem, kas nodrošina apriti un ekonomisko attīstību, tādēļ
priekšlikumi par tik radikāliem pārkārtojumiem augstākās izglītības
sistēmā prasa nopietnu izvērtējumu, kura diemžēl šobrīd nav. Jāņem
vērā arī tas, ka tikai 17 no 33 augstskolām ir valsts, bet pārējās
16 – privātās, kuras bieži vien dublē to programmu piedāvājumu, kas
prasa mazākus ieguldījumus un ir pieejams valsts finansētajās
augstākās izglītības iestādēs. Jāatceras, ka privātās augstskolas,
ja tās izpilda kaut minimālās prasības, likvidēt nevar.

Vai pieļaujat iespēju, ka arī LLU varētu tikt pievienota
kādai citai augstākās izglītības iestādei?

Man un visiem, kam nav vienaldzīgs Jelgavas, LLU un kopumā visas
Latvijas līdzvērtīgas attīstības liktenis, jābūt gataviem darīt
visu, lai tā nenotiktu, jo, kļūstot par filiāli kādai citai
augstākās izglītības iestādei, jau tā noplicinātie resursi primāri
tiks novirzīti centrālajai struktūrvienībai. Faktiski pie šāda
scenārija Jelgavā paliktu tikai tās programmas, kuras citur netiek
piedāvātas, bet liela daļa tiktu slēgtas. Ceru, ka tik tālu
nenonāks, tomēr atsevišķās ministrijas vēstulēs ir bijušas norādes
arī par šādu scenāriju izvērtēšanu. Tas pārvilktu svītru
universitātes 150 gadu vēsturei un Jelgavai kā nozīmīgam izglītības
un zinātnes centram.

Tiek meklēti arī risinājumi, kā ietekmēt universitāšu
autonomiju?

Jā, pēdējā laikā aktualizēts jautājums par augstskolu padomju
izveidošanu, kas būtu atbildīgas par visiem tās attīstības
jautājumiem. Pie šāda scenārija padome, kas darbosies pēc
brīvprātības principa (bez atalgojuma – red.), reti sanākot,
noteiks faktisko dienas kārtību augstākās izglītības iestādēs līdz
pat to likvidēšanai. Šaubos, vai šī padome spēs izanalizēt visas
augstskolas ikdienas aktualitātes un turpmākās attīstības
jautājumus. Vai padomē esošie cilvēki būs spējīgi lemt par
universitātes maģistrantūras un doktorantūras attīstību? Projektā
iecerēts, ka šīs padomes veidos deviņi pārstāvji. Četrus jeb
mazākumu deleģēs universitāte, bet pieci būs tā sauktie sabiedrības
pārstāvji – pa vienam no darba devēju vidus, no Tirdzniecības un
rūpniecības kameras, arodbiedrības un ministrijas deleģētie
pārstāvji. Līdz šim universitātē bija Padomnieku konvents, kurā
pārstāvēti praktiski visu ieinteresēto nozaru speciālisti. Viņi arī
izteica savu viedokli aktuālos, ar LLU attīstību saistītos
jautājumos. Padomnieku konventā pārstāvēti arī darba devēji, tādēļ
neredzam iemeslu šī konventa likvidēšanai, sistēmas politizācijai
un augstskolu autonomijas ierobežošanai. Drīzāk būtu jādomā par
Padomnieku konventa funkciju palielināšanu, saglabājot augstskolām
iespēju brīvi rīkoties.

Vai pēdējos astoņos gados, kopš esat rektora amatā,
universitātes attīstība bijusi pietiekami sabalansēta?

Šo gadu laikā izdevies paveikt samērā daudz, esam cienīgi
uzturējuši un saglabājuši universitātes īpašumus, lai gan bija
pietiekami liela interese par daudzu privatizāciju. Savā
saimnieciskajā darbībā esam samērā ierobežoti, jo universitātei nav
tiesību pārdot īpašumus. Gadījumā, ja kaut kas nav nepieciešams,
mēs to varam bez atlīdzības nodot valstij, tādēļ mums izdevīgāk ir
īpašumus izīrēt, nevis realizēt un iegūtos līdzekļus ieguldīt
attīstībā. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ
atteicāmies no ieceres par studentu pilsētiņas izveidi.

Galvenokārt par ES finansēto projektu līdzekļiem pēdējo gadu
laikā izdevies atjaunot mācību materiāltehnisko bāzi, kas šobrīd
daudzos studiju virzienos atbilst starptautiskiem standartiem.
Nupat kā atklājām arī veterinārmedicīnas jauno klīniku, kas ir
modernākā Baltijā. Sekojot pieprasījumam, ir izveidotas daudzas
jaunas studiju programmas. Apzināmies, ka turpmāk lielāks akcents
jāliek uz starptautisko sadarbību – tā ir viena no tuvāko gadu
prioritātēm.

Kas, jūsuprāt, ir konkurētspējīga studiju
programma?

Kritēriji par to ir visai izplūduši, tomēr manā izpratnē
pamatstudiju līmenī tā ir studiju programma ar atbilstošu aparatūru
un tehnoloģijām, kurā tiek nodrošināts pietiekams pamatzināšanu
bloks un praktiskās iemaņas, lai absolvents varētu veiksmīgi
iekļauties darba tirgū gan kā darba ņēmējs, gan kā darba devējs.
Tomēr jārēķinās, ka universitāte nevar sagatavot speciālistu, kurš
ir specializējies kādā konkrētā šaurā, bet darba devējam
nepieciešamā jomā. Tā jau ir darba devēja atbildība. Savukārt
maģistrantūras un doktora studijās svarīgākais ir kvalitatīva
zinātniskās izpētes principu apguve, tas ir, iemācīties jaunradi,
inovatīvi risināt jautājumus. Ne mazāk nozīmīga ir zināšanu pārnese
no universitātes uz ražošanu, praktisko darbību.

Kāda ir universitātes sadarbība ar darba
devējiem?

Mēs regulāri tiekamies ar darba devējiem un pārrunājam viņu
vajadzības. Darba devēji ir pārstāvēti universitātes Padomnieku
konventā. Arī fakultātēm ir cieša sadarbība ar nozaru lielākajiem
uzņēmējiem. Darba devējiem ir iespēja sniegt savus priekšlikumus
par nepieciešamajām izmaiņām studiju programmās. Vēl strādājot par
Lauku inženieru fakultātes dekānu, aicināju lielāko būvniecības
uzņēmumu vadītājus izvērtēt mūsu piedāvātās studiju programmas, un
viņi atzina, ka programmās ir ietverts viss nepieciešamais.
Būvniecībā un citās profesionālās ievirzes studiju programmās
cenšamies pārkārtot studiju procesu tā, lai pēdējā kursā students
izietu reālu praksi pie darba devēja, tā ir iespēja iedot
potenciālajam darbiniekam tās iemaņas, kuras viņš nevar apgūt
universitātē. Ja šis princips tiek ievērots, absolvents uzreiz pēc
studijām ir pietiekami labi sagatavots, lai iekļautos darba
tirgū.

Esat uzsākuši arī reformas LLU, un visskaļāk līdz šim
izskanējusi iecere par Ekonomikas un Sociālo zinātņu fakultātes
apvienošanu.

Jā, minētajās fakultātēs bija salīdzinoši liels maksas un nepilna
laika studentu skaits, kas šobrīd ir sarucis. Esam izveidojuši
darba grupu, kura strādās pie fakultāšu apvienošanas projekta.
Vēlos uzsvērt, ka šis process būs fakultāšu apvienošana, nevis
pievienošana, tādēļ meklēsim risinājumus, kā saglabāt abu fakultāšu
piedāvātās studiju programmas, kuras ekspertu komisija novērtējusi
atzinīgi.

Kā viens no risinājumiem studējošo skaita palielināšanai
tiek piedāvāts ārvalstu studentu piesaiste. Cik perspektīvi tas ir
no LLU pozīcijām?

Neapšaubu, ka tas ir virziens, kurā jāstrādā, tomēr jāsaprot, ka ne
visās jomās būs iespēja piesaistīt ārvalstu studentus lielā skaitā.
Te vairāk būtu jāorientējas uz maģistra studiju programmām, jo tās
apgūt svešvalodās varētu būt ieinteresēti arī mūsu studenti. Mums
nav ilūziju, ka varēsim uzreiz nokomplektēt pilnus kursus ar
ārvalstu studentiem, tādēļ kā pirmās programmas svešvalodās
piedāvāsim tās, kurām radniecīgas tiek nodrošinātas Lietuvā un
Igaunijā Baltijas lauksaimniecības universitāšu sadarbības tīkla
ietvaros. Ir plāni pat par kopējām studiju programmām
maģistrantūrā. Tas atvieglos arī studentu un pasniedzēju apmaiņas
iespējas, jo šobrīd ierobežoto resursu dēļ mums ir problēmas plaši
piesaistīt Rietumeiropas vai Ziemeļvalstu augstskolu akadēmisko
personālu, kuru atalgojuma likmes vairākkārt pārsniedz mūsu
iespējas.

Universitāte šobrīd realizē vairākus vērienīgus Eiropas
Reģionālās attīstības fonda finansētus projektus mācību
infrastruktūras attīstībai, kuru kopējais finansējums ir 12,69
miljoni latu. Nupat atklāta arī jaunā veterinārmedicīnas klīnika.
Kā sokas ar pārējām projekta sadaļām?

Līdz šim esam apguvuši jau vairāk nekā 50 procentus no kopējā darbu
apjoma, bet lielākās grūtības mums sagādā nepieciešamais
līdzfinansējums. Universitātei šī projekta realizācijai jāiegulda
aptuveni miljons latu, kas jāatlicina no studentu līdzmaksājumiem
par studijām un saimnieciskās darbības rezultātā iegūtajiem
līdzekļiem. Esam pabeiguši darbus Tehniskajā un Meža fakultātē,
pils telpu daļēju labiekārtošanu, gandrīz pabeigts
veterinārmedicīnas klīnikas projekts, bet vēl priekšā Valdekas pils
renovācijas darbi, jauna Pārtikas tehnoloģiju fakultātes mācību
korpusa celtniecība Rīgas ielā 22, kā arī pils, Lauku inženieru
fakultātes un 10. dienesta viesnīcas pielāgošana cilvēkiem ar
kustību traucējumiem. Projekts jāpabeidz līdz 2014. gada
nogalei.

Diemžēl mums nācās atteikties no Klimata pārmaiņu finanšu
instrumenta programmā plānotā projekta par trīs universitātes ēku,
tostarp Lauku inženieru fakultātes, energoefektivitātes
paaugstināšanu, jo iepirkuma rezultāti neatbilda plānotajam
finansējumam, bet samazināt darbu apjomu mums neļāva.

Foto: Ivars Veiliņš