Līdz ar potenciālo studentu skaita samazināšanos un jaunajām prasībām, ko izvirza darba devēji, arvien aktuālāks kļūst jautājums par studiju programmu kvalitāti, lai vismaz lielākā daļa absolventu atrastu darbu savā specialitātē. Šobrīd augstākās izglītības sistēmā tiek iezīmēti vairāki reformu scenāriji. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iestājas par radikāliem risinājumiem, piedāvājot slēgt lielāko daļu no tām programmām, kas nav guvušas augstāko novērtējumu, kā arī būtiski pārskatīt augstākās izglītības iestāžu skaitu. Savukārt augstskolu vadība iestājas par sabalansētākām pārmaiņām. Par to, kas varētu mainīties LLU, saruna ar rektoru Juri Skujānu.
Jānis Kovaļevskis
Piecu gadu laikā studējošo skaits LLU samazinājies par 33 procentiem, un šobrīd universitātē mācās 5142 studenti. Universitātes rektors norāda, ka tas lielā mērā saistīts ar nepilna laika un maksas studentu skaita samazināšanos, savukārt budžeta finansētās studiju vietas joprojām ir pieprasītas un tiek aizpildītas.
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek piesauktas ministra Ķīļa reformas, tomēr tikai retais ir iedziļinājies, ko tās sevī ietver. Kur veidojas pretrunas starp ministra piedāvājumu un augstskolu redzējumu? Būtība ir finansējumā un tā sadalē. Mums jāsaprot, ka ar līdzšinējo finansējuma apjomu augstākajai izglītībai un zinātnei, kas ir viens no zemākajiem starp ES valstīm, mēs nevaram pretendēt uz iekļūšanu pasaules labāko augstskolu topos. Jau vairākus gadus saņemam tikai 85 procentus no reāli aprēķinātajām minimālajām vienas studiju vietas izmaksām, kas apstiprinātas Ministru kabineta noteikumos. Šādā situācijā panākt būtisku izrāvienu nav iespējams. Liela daļa no LLU piedāvātajām studiju programmām ir salīdzinoši dārgas, jo tās apgūst relatīvi neliels studentu skaits, tomēr tās prasa nozīmīgus ieguldījumus un ir tautsaimniecībā nepieciešamas. Arī uzstādījums par to, ka augstskolu izglītības programmas nav pietiekami kvalitatīvas un divas trešdaļas no augstākās izglītības iestādēm būtu jāslēdz, mums nav saprotams. Tas gan tiešā veidā netiek attiecināts uz LLU, jo lielākā daļa no mūsu universitātes realizētajām studiju programmām ir saņēmušas augstāko novērtējumu un ir vienīgās Latvijā.
Manuprāt, reģionālās augstskolas ir viens no Latvijas attīstības balstiem, kas nodrošina apriti un ekonomisko attīstību, tādēļ priekšlikumi par tik radikāliem pārkārtojumiem augstākās izglītības sistēmā prasa nopietnu izvērtējumu, kura diemžēl šobrīd nav. Jāņem vērā arī tas, ka tikai 17 no 33 augstskolām ir valsts, bet pārējās 16 – privātās, kuras bieži vien dublē to programmu piedāvājumu, kas prasa mazākus ieguldījumus un ir pieejams valsts finansētajās augstākās izglītības iestādēs. Jāatceras, ka privātās augstskolas, ja tās izpilda kaut minimālās prasības, likvidēt nevar.
Vai pieļaujat iespēju, ka arī LLU varētu tikt pievienota kādai citai augstākās izglītības iestādei? Man un visiem, kam nav vienaldzīgs Jelgavas, LLU un kopumā visas Latvijas līdzvērtīgas attīstības liktenis, jābūt gataviem darīt visu, lai tā nenotiktu, jo, kļūstot par filiāli kādai citai augstākās izglītības iestādei, jau tā noplicinātie resursi primāri tiks novirzīti centrālajai struktūrvienībai. Faktiski pie šāda scenārija Jelgavā paliktu tikai tās programmas, kuras citur netiek piedāvātas, bet liela daļa tiktu slēgtas. Ceru, ka tik tālu nenonāks, tomēr atsevišķās ministrijas vēstulēs ir bijušas norādes arī par šādu scenāriju izvērtēšanu. Tas pārvilktu svītru universitātes 150 gadu vēsturei un Jelgavai kā nozīmīgam izglītības un zinātnes centram.
Tiek meklēti arī risinājumi, kā ietekmēt universitāšu autonomiju? Jā, pēdējā laikā aktualizēts jautājums par augstskolu padomju izveidošanu, kas būtu atbildīgas par visiem tās attīstības jautājumiem. Pie šāda scenārija padome, kas darbosies pēc brīvprātības principa (bez atalgojuma – red.), reti sanākot, noteiks faktisko dienas kārtību augstākās izglītības iestādēs līdz pat to likvidēšanai. Šaubos, vai šī padome spēs izanalizēt visas augstskolas ikdienas aktualitātes un turpmākās attīstības jautājumus. Vai padomē esošie cilvēki būs spējīgi lemt par universitātes maģistrantūras un doktorantūras attīstību? Projektā iecerēts, ka šīs padomes veidos deviņi pārstāvji. Četrus jeb mazākumu deleģēs universitāte, bet pieci būs tā sauktie sabiedrības pārstāvji – pa vienam no darba devēju vidus, no Tirdzniecības un rūpniecības kameras, arodbiedrības un ministrijas deleģētie pārstāvji. Līdz šim universitātē bija Padomnieku konvents, kurā pārstāvēti praktiski visu ieinteresēto nozaru speciālisti. Viņi arī izteica savu viedokli aktuālos, ar LLU attīstību saistītos jautājumos. Padomnieku konventā pārstāvēti arī darba devēji, tādēļ neredzam iemeslu šī konventa likvidēšanai, sistēmas politizācijai un augstskolu autonomijas ierobežošanai. Drīzāk būtu jādomā par Padomnieku konventa funkciju palielināšanu, saglabājot augstskolām iespēju brīvi rīkoties.
Vai pēdējos astoņos gados, kopš esat rektora amatā, universitātes attīstība bijusi pietiekami sabalansēta? Šo gadu laikā izdevies paveikt samērā daudz, esam cienīgi uzturējuši un saglabājuši universitātes īpašumus, lai gan bija pietiekami liela interese par daudzu privatizāciju. Savā saimnieciskajā darbībā esam samērā ierobežoti, jo universitātei nav tiesību pārdot īpašumus. Gadījumā, ja kaut kas nav nepieciešams, mēs to varam bez atlīdzības nodot valstij, tādēļ mums izdevīgāk ir īpašumus izīrēt, nevis realizēt un iegūtos līdzekļus ieguldīt attīstībā. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ atteicāmies no ieceres par studentu pilsētiņas izveidi.
Galvenokārt par ES finansēto projektu līdzekļiem pēdējo gadu laikā izdevies atjaunot mācību materiāltehnisko bāzi, kas šobrīd daudzos studiju virzienos atbilst starptautiskiem standartiem. Nupat kā atklājām arī veterinārmedicīnas jauno klīniku, kas ir modernākā Baltijā. Sekojot pieprasījumam, ir izveidotas daudzas jaunas studiju programmas. Apzināmies, ka turpmāk lielāks akcents jāliek uz starptautisko sadarbību – tā ir viena no tuvāko gadu prioritātēm.
Kas, jūsuprāt, ir konkurētspējīga studiju programma? Kritēriji par to ir visai izplūduši, tomēr manā izpratnē pamatstudiju līmenī tā ir studiju programma ar atbilstošu aparatūru un tehnoloģijām, kurā tiek nodrošināts pietiekams pamatzināšanu bloks un praktiskās iemaņas, lai absolvents varētu veiksmīgi iekļauties darba tirgū gan kā darba ņēmējs, gan kā darba devējs. Tomēr jārēķinās, ka universitāte nevar sagatavot speciālistu, kurš ir specializējies kādā konkrētā šaurā, bet darba devējam nepieciešamā jomā. Tā jau ir darba devēja atbildība. Savukārt maģistrantūras un doktora studijās svarīgākais ir kvalitatīva zinātniskās izpētes principu apguve, tas ir, iemācīties jaunradi, inovatīvi risināt jautājumus. Ne mazāk nozīmīga ir zināšanu pārnese no universitātes uz ražošanu, praktisko darbību.
Kāda ir universitātes sadarbība ar darba devējiem? Mēs regulāri tiekamies ar darba devējiem un pārrunājam viņu vajadzības. Darba devēji ir pārstāvēti universitātes Padomnieku konventā. Arī fakultātēm ir cieša sadarbība ar nozaru lielākajiem uzņēmējiem. Darba devējiem ir iespēja sniegt savus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām studiju programmās. Vēl strādājot par Lauku inženieru fakultātes dekānu, aicināju lielāko būvniecības uzņēmumu vadītājus izvērtēt mūsu piedāvātās studiju programmas, un viņi atzina, ka programmās ir ietverts viss nepieciešamais. Būvniecībā un citās profesionālās ievirzes studiju programmās cenšamies pārkārtot studiju procesu tā, lai pēdējā kursā students izietu reālu praksi pie darba devēja, tā ir iespēja iedot potenciālajam darbiniekam tās iemaņas, kuras viņš nevar apgūt universitātē. Ja šis princips tiek ievērots, absolvents uzreiz pēc studijām ir pietiekami labi sagatavots, lai iekļautos darba tirgū.
Esat uzsākuši arī reformas LLU, un visskaļāk līdz šim izskanējusi iecere par Ekonomikas un Sociālo zinātņu fakultātes apvienošanu. Jā, minētajās fakultātēs bija salīdzinoši liels maksas un nepilna laika studentu skaits, kas šobrīd ir sarucis. Esam izveidojuši darba grupu, kura strādās pie fakultāšu apvienošanas projekta. Vēlos uzsvērt, ka šis process būs fakultāšu apvienošana, nevis pievienošana, tādēļ meklēsim risinājumus, kā saglabāt abu fakultāšu piedāvātās studiju programmas, kuras ekspertu komisija novērtējusi atzinīgi.
Kā viens no risinājumiem studējošo skaita palielināšanai tiek piedāvāts ārvalstu studentu piesaiste. Cik perspektīvi tas ir no LLU pozīcijām? Neapšaubu, ka tas ir virziens, kurā jāstrādā, tomēr jāsaprot, ka ne visās jomās būs iespēja piesaistīt ārvalstu studentus lielā skaitā. Te vairāk būtu jāorientējas uz maģistra studiju programmām, jo tās apgūt svešvalodās varētu būt ieinteresēti arī mūsu studenti. Mums nav ilūziju, ka varēsim uzreiz nokomplektēt pilnus kursus ar ārvalstu studentiem, tādēļ kā pirmās programmas svešvalodās piedāvāsim tās, kurām radniecīgas tiek nodrošinātas Lietuvā un Igaunijā Baltijas lauksaimniecības universitāšu sadarbības tīkla ietvaros. Ir plāni pat par kopējām studiju programmām maģistrantūrā. Tas atvieglos arī studentu un pasniedzēju apmaiņas iespējas, jo šobrīd ierobežoto resursu dēļ mums ir problēmas plaši piesaistīt Rietumeiropas vai Ziemeļvalstu augstskolu akadēmisko personālu, kuru atalgojuma likmes vairākkārt pārsniedz mūsu iespējas.
Universitāte šobrīd realizē vairākus vērienīgus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētus projektus mācību infrastruktūras attīstībai, kuru kopējais finansējums ir 12,69 miljoni latu. Nupat atklāta arī jaunā veterinārmedicīnas klīnika. Kā sokas ar pārējām projekta sadaļām? Līdz šim esam apguvuši jau vairāk nekā 50 procentus no kopējā darbu apjoma, bet lielākās grūtības mums sagādā nepieciešamais līdzfinansējums. Universitātei šī projekta realizācijai jāiegulda aptuveni miljons latu, kas jāatlicina no studentu līdzmaksājumiem par studijām un saimnieciskās darbības rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Esam pabeiguši darbus Tehniskajā un Meža fakultātē, pils telpu daļēju labiekārtošanu, gandrīz pabeigts veterinārmedicīnas klīnikas projekts, bet vēl priekšā Valdekas pils renovācijas darbi, jauna Pārtikas tehnoloģiju fakultātes mācību korpusa celtniecība Rīgas ielā 22, kā arī pils, Lauku inženieru fakultātes un 10. dienesta viesnīcas pielāgošana cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projekts jāpabeidz līdz 2014. gada nogalei.
Diemžēl mums nācās atteikties no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmā plānotā projekta par trīs universitātes ēku, tostarp Lauku inženieru fakultātes, energoefektivitātes paaugstināšanu, jo iepirkuma rezultāti neatbilda plānotajam finansējumam, bet samazināt darbu apjomu mums neļāva.
Foto: Ivars Veiliņš
0 °C,
4 m/s,
85.2 % 
0 °C,
4 m/s,
85.2 %