9.1 °C, 2 m/s, 97.2 %

Izglītība

Skūteri cerības attaisno
20/07/2008

«Sākumā cilvēku attieksme bija, maigi izsakoties, dīvaina. Kad inspektori brauca, kājāmgājēji atskatījās, autovadītāji signalizēja… Bet nu jau, šķiet, visi ir pieraduši, ka pašvaldības policisti pārvietojas ne tikai ar automašīnām, bet arī skūteriem,» teic Jelgavas Pašvaldības policijas Satiksmes uzraudzības nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītājs Māris Velve.

Sintija Čepanone

«Sākumā cilvēku attieksme bija, maigi izsakoties, dīvaina.
Kad inspektori brauca, kājāmgājēji atskatījās, autovadītāji
signalizēja… Bet nu jau, šķiet, visi ir pieraduši, ka pašvaldības
policisti pārvietojas ne tikai ar automašīnām, bet arī skūteriem,»
teic Jelgavas Pašvaldības policijas Satiksmes uzraudzības nodaļas
priekšnieces pienākumu izpildītājs Māris Velve.

Kopš Pašvaldības policijas autoparku papildinājuši četri skūteri,
apritējis mazliet vairāk nekā mēnesis. Divi šie transportlīdzekļi
atstāti iecirkņu inspektoru ziņā, savukārt ar otriem diviem
pārvietojas satiksmes uzraudzības inspektori, gādājot, lai aizvien
mazāk ir tādu autovadītāju, kas pilsētā spēkratus novieto, kur un
kā pagadās. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» «astē iesēdās» satiksmes
uzraudzības inspektoriem Jurim Voitehovskim un Edgaram Vītolam un
jau īsi pēc pulksten astoņiem uz autovadītājiem lūkojās no
inspektoru viedokļa.

Jāpierod arī pie cilvēkiem
Diena, ko «Jelgavas Vēstnesis» pavada kopā ar viņiem, ir saulaina,
tādēļ likumsakarīgi, ka inspektori izšķiras par labu skūteram,
nevis automašīnai – ar to ir gan daudz vieglāk izlavierēt
sastrēgumos, kas pēdējā laikā aktuāli arī Jelgavā, gan ērtāk to
novietot, sastādot kārtējo protokolu.
Ik dienu satiksmi uzrauga divi inspektori – lielākoties patrulēt
viņi dodas divatā, taču, ja pilsētā ir pārāk daudz satiksmes
noteikumu neievērotāju, viņu ceļi šķiras, un katrs inspektors
aizbrauc uz savu pusi. Viņi vērtē, ka divatā strādāt tomēr ir
ērtāk, jo tādējādi iespējams ieekonomēt laiku, kas jāpavada,
fiksējot pārkāpumu. Juris un Edgars pēc rīta instruktāžas ar
skūteriem dodas ielās.
Jāpiebilst, ka E.Vītols Satiksmes uzraudzības nodaļā strādā jau
gadu pusotru, savukārt J.Voitehovskim šeit rit tikai trešais
mēnesis. Uz jautājumu, kā ir būt satiksmes uzraudzības inspektoram,
Juris noteic: «Jāpierod. Gan pie pienākumiem, gan cilvēkiem – ne
reizi vien ir gadījies, ka no rīta uz darbu atnāc labā
garastāvoklī, bet jau pēc sarunas ar pirmo autovadītāju, kurš nav
ievērojis noteikumus, oma sabojājas. Strādājot šeit, jābūt stiprai
nervu sistēmai.»

«Plāksterus» nevis līmē,
bet piestiprina
«Satiksmes uzraudzības inspektoru uzdevums nav tikai sodīt – ja ir
tāda iespēja, vispirms autovadītājs tiek brīdināts,» atklāj
M.Velve, piebilstot, ka visbiežākie šoferu pārkāpumi mūsu pilsētā
ir ceļa zīmju «Apstāties aizliegts» un «Stāvēt aizliegts»
ignorēšana, mašīnas novietošana nepietiekamā attālumā no gājēju
pārejas, pie dzeltenās līnijas, taksometriem un invalīdiem
paredzētajās stāvvietās. Apzinātas arī vietas, kur situācija
parasti ir viskritiskākā, un inspektori min Mātera, Akadēmijas,
Driksas, Pasta, Satiksmes, Katoļu ielu, arī stāvvietu pie «Vivo
centra» un bankām. Pārlielupē situācija nav tik kritiska, jo tur ir
krietni mazāk ierobežojošu ceļa zīmju.
Tirgus teritorijā automašīnu, kā vienmēr, netrūkst, un netrūkst arī
bezatbildīgo. Inspektori Laps­kalna ielā pamana kādu automašīnu,
kas novietota tieši pie dzeltenās līnijas. Tās saimnieks grasās
izkraut preci, taču policisti, norādot uz pārkāpumu, lūdz
automašīnu novietot atbilstoši noteikumiem. Inspektori viņu
brīdina, nevis soda. «Visu mūžu šeit esmu stāvējis! Vēl nesen te
nekādas dzeltenās līnijas nebija – tagad paši uzkrāsojāt, lai
varētu nokāst naudu. Jūs vispār zināt, kā man jāstrādā, lai es jūs
uzturētu?!» atskan neapmierinātā šofera pārmetumi, taču mašīnu viņš
tomēr novieto atļautā vietā. Pašvaldības policijas darbinieki
atklāj – tāda nu reiz ir ikdiena. Agresīvu satiksmes dalībnieku
netrūkst, un bieži vien tieši inspektori ir tie, uz kuriem izgāž
dusmas par visām nodarītajām «pasaules pārestībām».
Izbraucot kārtējo apli pa pilsētu, inspektori atkal piestāj tirgus
teritorijā, kur pamana tieši pirms gājēju pārejas novietotu
automašīnu. Šoreiz brīdināt nav iespējams, jo autovadītāja nav
klāt, tādēļ likumsargi sāk ierasto procedūru: viens pa rāciju
sazinās ar dežūrdaļu, lai noskaidrotu, vai mašīna nav meklēšanā,
otrs tikmēr pārkāpumu nofotografē, nepārprotami fiksējot gan
automašīnu, gan pārkāpuma būtību. «Kaut arī nekur nav noteikts, ka
jāfotografē, mēs to darām. Tas kalpo par uzskates materiālu, ja nu
gadījumā protokols tiek pārsūdzēts,» paskaidro Edgars un sāk
rakstīt protokolu. Pieredze šajā jomā bez minstināšanās ļauj
piemērot pantu: pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa tas
ir 149.10 pants, 5. daļa, 6. punkts; pēc ceļu satiksmes noteikumiem
– 135.5. punkts. Izrādās, to iegaumēt nav nemaz tik grūti, jo par
līdzīgiem pārkāpumiem protokolus nākas rakstīt ik dienas, un tie
vienkārši «iesēžas» galvā. Protams, katram inspektoram ir arī līdzi
noteikumu krājums. Tiesa gan – tas vairāk noder, lai autovadītājiem
varētu parādīt atbildi uz jautājumu: «Kur tas rakstīts?!» Policisti
gan spriež, ka šis jautājums parasti tiek uzdots atrunājoties –
šoferis apzinās, ka noteikumus pārkāpis, taču spītīgi mēģina
apgalvot pretējo. Kad protokols uzrakstīts, tas tiek aizlikts aiz
«vainīgās» mašīnas logu tīrītāja. Un tas tad arī ir tas visiem labi
zināmais «plāksteris». Izrādās, šādi protokolu sauc tāpēc, ka to,
ievietotu īpašā «kabatiņā», kurai viena puse ir ar līmi, paredzēts
automašīnas logam pielīmēt, taču to likumsargi nedara tā vienkāršā
apsvēruma dēļ, lai vēlāk nenāktos klausīties pārmetumos par
sabojātu stiklu. «Līme ir ļoti spēcīga, un šoferim būtu krietni
jāpiepūlas, lai pēc tam to nokasītu,» paskaidro inspektori.

Brīdina, nevis soda
Brīdināts tiek arī kāds šoferis, kurš savu «Audi» tikko kā
novietojis Mātera ielā pie nepārtrauktās līnijas netālu no salona
«Edīte». Kāpjot ārā no mašīnas, pie viņa piebrauc Pašvaldības
policijas inspektori un izskaidro pārkāpuma būtību. Sākumā gan
šoferis ir neizpratnē, taču tad likumsargiem atvainojas par
pieļauto kļūdu un steidz to labot. Un šajā gadījumā atkal izdodas
pārliecināties par skūteru priekšrocībām. Proti, ja tā jau šaurajā
ieliņā apstātos policijas automašīna, tas apgrūtinātu citu
transportlīdzekļu pārvietošanos, savukārt nu inspektori skūterus
novieto uz gājēju ietves.
Pēc tam satiksmes uzraudzības inspektoru maršruts ved uz autoostu.
«Pagaidām situācija te ir normāla,» redzēto komentē M.Velve, taču,
braucot otro apli, «acīs iekrīt» kāds folksvāgens, novietots tieši
zem zīmes «Apstāties aizliegts». Inspektori sāk sastādīt protokolu.
«Šāda situācija šeit un arī Jelgavā kopumā nav retums. Piemēram,
tagad, visticamāk, šoferis aizgājis no bankomāta izņemt naudu,»
stāsta inspektori. Un patiesi – pavisam drīz atnāk arī tā
īpašnieks, un likumsargi protokolu viņam nodod tieši rokās. Šoferim
iebildumu nav – savu vainu viņš atzīst, vienīgi samaksāt 10 latu
sodu piedāvā uzreiz. «Tas gan nav iespējams,» nosaka inspektors
E.Vītols, piebilstot, ka vēlmi samaksāt uzreiz izsaka ļoti daudz
autovadītāju, taču to var izdarīt vienīgi, veicot
pārskaitījumu.
Saņēmis protokolu, autovadītājs Haralds vien pasmaida. «Nav jau
pirmais. Mašīnā par līdzīgu pārkāpumu vēl nenomaksāts viens stāv,»
viņš nosaka, gan attaisnojoties, ka steidzies – braucis uz servisu
un šeit apstājies, lai no bankomāta izņemtu naudu. «Ja tā godīgi –
tāpat kā citi jaunieši, es tās aizlieguma zīmes daudz vērā neņemu,
īpaši jau Rīgā. Dažkārt izdevīgāk ir samaksāt to desmit latu sodu
nekā braukāt, līdz atrodi vietu, kur drīkst apstāties,» atklāj
Haralds, kuram autovadītāja apliecība ir divus gadus.

Protokolu skaits sarūk
Formējot protokolu Ausekļa ielā, kur BMW novietots gandrīz uz
gājēju pārejas, pie pašvaldības policistiem piestāj kāds auto un
šoferis pieklājīgi apjautājas, vai ielas pretējā pusē, kur,
iespējams, kaut kad agrāk bijusi zaļā zona, drīkst novietot mašīnu.
Inspektori atbild apstiprinoši. «Ar zaļajām zonām ir traki, jo
daudzviet pilsētā, īpaši pagalmos, to vietā ir vien izbraukāts
laukums, kuru par zaļo zonu vis nenosauksi,» tā inspektori.
Likumsargi vidēji dienā sastāda 10 – 15 protokolus. Ja ir kādi
svētki, kad Jelgavā sabrauc arī viesi, protokolu skaits par
pieciem, desmit palielinās. «Agrāk dienā rakstījām pat 50
protokolus,» atklāj Edgars. Un lielā mērā sastādīto protokolu
skaits sarucis uz to mašīnu rēķina, kas novietotas stāvvietā ar
laika limitu. «Tagad autovadītāji kļuvuši apzinīgāki un mašīnā
atstāj ja ne speciālo pulksteni, tad lapiņu ar laiku gan,» stāsta
inspektori, atklājot, ka pēdējā laikā tas tiek izdarīts
nepārprotami. Taču gadās, ka kāds policistus cenšas «apvest ap
stūri», proti, uz lapiņas norādot laiku uz priekšu – ja mašīnu
novieto pulksten 10, tad uz lapiņas norāda, ka tas izdarīts,
piemēram, 10.30 vai pat 11. «Laikam cerībā, ka mēs atbrauksim
vēlāk,» nosmej likumsargi un dodas pārbaudīt mašīnas, kas atstātas
Mātera ielā, kur atļauts stāvēt 30 minūtes. Stāvvieta ir gandrīz
aizņemta, un inspektori pārbauda katru mašīnu. Tur tiek sastādīti
divi protokoli – vienai automašīnai par to, ka laika limits
pārsniegts, otrai par to, ka laiks vispār nav norādīts. Inspektori
lēš, ka divas mašīnas – tas ir normāli. Agrāk tikai kādām divām
viss bija kārtībā.