Kaut arī šī ziema, salīdzinot ar iepriekšējām, ir aukstāka, Jelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā būtiski nav audzis to pacientu skaits, kas pēc mediķu palīdzības vēršas ar apsaldējumiem. Tiesa gan – lielākoties pacienti šādos gadījumos tiek stacionēti.
Sintija Čepanone
Kā norāda Uzņemšanas nodaļas vadītāja Mudīte Zborovska, ik dienu ar dažāda smaguma apsaldējumiem slimnīcā vēršas viens divi cilvēki. «Galvenokārt tie ir bezpajumtnieki, nereti alkohola reibumā, kuri slimnīcā tiek nogādāti ar «ātro» palīdzību, jo paši nespēj adekvāti rīkoties,» stāsta M.Zborovska. Piemēram, aizvadītajās brīvdienās ar apsaldējumiem Uzņemšanas nodaļā nogādāti trīs cilvēki, kas visi stacionēti, vakar slimnīcā nogādāts viens cilvēks, kuru savā dārza mājiņā atradis tās īpašnieks, kā arī viens ar viegliem apsaldējumiem – viņam palīdzība sniegta ambulatori. Pēc palīdzības ik dienu vēršas arī pa kādam, kas guvis vieglākus apsaldējumus un kurus nav nepieciešamība paturēt slimnīcā.
«Jāteic, ka, salīdzinot ar citām ziemām, šajā ir līdzīgs cietušo skaits. Kaut arī gaisa temperatūra jau ilgāku laiku turas krietni zem nulle grādu atzīmes un sals ir spēcīgs, gadījumu, kad pēc palīdzības vēršas ar apsaldējumiem, skaits nav būtiski audzis. Tāpat kā iepriekš, lielākoties apsaldētas ir rokas un kājas,» skaidro M.Zborovska.
Līdzīga situācija arī Latvijā. Kā informē aģentūra LETA, kopumā nedēļas nogalē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes saņēmušas 16 izsaukumus pie cilvēkiem, kuri guvuši apsaldējumus vai kuriem konstatēta ķermeņa atdzišana. Turklāt ir bijuši gadījumi, kad no aukstuma cietuši vairāki 70 līdz 79 gadus veci cilvēki, kuri uzturējušies neapkurinātās mājās.
NMP dienesta mediķi aicina apsaldējuma gadījumā pie ārsta vērsties pēc iespējas ātrāk, jo novēlota palīdzības saņemšana var radīt ļoti nopietnas sekas cilvēka veselībai.
Mediķi, ņemot vērā laika prognozes, aicina cilvēkus, ejot ārā, izvēlēties piemērotu apģērbu un apavus.
Ķermeņa apsaldējumi rodas, kad aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, audu vai muskuļu bojājumi. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus, turklāt ļoti bieži apsaldējumi tiek gūti alkohola reibumā.
Apsaldējumu gadījumā ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai cietušais jānogādā tuvākajā medicīnas iestādē. Līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, cietušais ir jānogādā siltumā un jānovelk mitrās un/vai ciešās drēbes un apavi. Cietušajam jādod dzert silts, alkoholu nesaturošs dzēriens. Apsaldētās ķermeņa daļas ir jāietin tīrā un sausā apsējā, bet apsaldētos pirkstus nedrīkst sasaitēt kopā. Tāpat apsaldētās vietas nedrīkst masēt un berzēt.