-1.4 °C, 1.8 m/s, 89.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSlimnīcā ik dienu palīdzību sniedz vienam diviem cilvēkiem, kas guvuši apsaldējumus
Slimnīcā ik dienu palīdzību sniedz vienam diviem cilvēkiem, kas guvuši apsaldējumus
26/01/2010

Kaut arī šī ziema, salīdzinot ar iepriekšējām, ir aukstāka, Jelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā būtiski nav audzis to pacientu skaits, kas pēc mediķu palīdzības vēršas ar apsaldējumiem. Tiesa gan – lielākoties pacienti šādos gadījumos tiek stacionēti.

Sintija Čepanone

Kaut arī šī ziema, salīdzinot ar
iepriekšējām, ir aukstāka, Jelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas
nodaļā būtiski nav audzis to pacientu skaits, kas pēc mediķu
palīdzības vēršas ar apsaldējumiem. Tiesa gan – lielākoties
pacienti šādos gadījumos tiek stacionēti.

 

Kā norāda Uzņemšanas nodaļas vadītāja
Mudīte Zborovska, ik dienu ar dažāda smaguma apsaldējumiem slimnīcā
vēršas viens divi cilvēki. «Galvenokārt tie ir bezpajumtnieki,
nereti alkohola reibumā, kuri slimnīcā tiek nogādāti ar «ātro»
palīdzību, jo paši nespēj adekvāti rīkoties,» stāsta M.Zborovska.
Piemēram, aizvadītajās brīvdienās ar apsaldējumiem Uzņemšanas
nodaļā nogādāti trīs cilvēki, kas visi stacionēti, vakar slimnīcā
nogādāts viens cilvēks, kuru savā dārza mājiņā atradis tās
īpašnieks, kā arī viens ar viegliem apsaldējumiem – viņam palīdzība
sniegta ambulatori. Pēc palīdzības ik dienu vēršas arī pa kādam,
kas guvis vieglākus apsaldējumus un kurus nav nepieciešamība
paturēt slimnīcā.

«Jāteic, ka, salīdzinot ar citām ziemām,
šajā ir līdzīgs cietušo skaits. Kaut arī gaisa temperatūra jau
ilgāku laiku turas krietni zem nulle grādu atzīmes un sals ir
spēcīgs, gadījumu, kad pēc palīdzības vēršas ar apsaldējumiem,
skaits nav būtiski audzis. Tāpat kā iepriekš, lielākoties
apsaldētas ir rokas un kājas,» skaidro M.Zborovska.

Līdzīga situācija arī Latvijā. Kā
informē aģentūra LETA, kopumā nedēļas nogalē Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta brigādes saņēmušas 16 izsaukumus
pie cilvēkiem, kuri guvuši apsaldējumus vai kuriem konstatēta
ķermeņa atdzišana. Turklāt ir bijuši gadījumi, kad no aukstuma
cietuši vairāki 70 līdz 79 gadus veci cilvēki, kuri uzturējušies
neapkurinātās mājās.

NMP dienesta mediķi aicina
apsaldējuma gadījumā pie ārsta vērsties pēc iespējas ātrāk, jo
novēlota palīdzības saņemšana var radīt ļoti nopietnas sekas
cilvēka veselībai.

Mediķi, ņemot vērā laika prognozes,
aicina cilvēkus, ejot ārā, izvēlēties piemērotu apģērbu un
apavus.

Ķermeņa apsaldējumi rodas, kad
aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, audu vai muskuļu bojājumi.
Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus,
zodu, arī roku un kāju pirkstus, turklāt ļoti bieži apsaldējumi
tiek gūti alkohola reibumā.

Apsaldējumu gadījumā ir jāizsauc
neatliekamā medicīniskā palīdzība vai cietušais jānogādā tuvākajā
medicīnas iestādē. Līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt
ārsts, cietušais ir jānogādā siltumā un jānovelk mitrās un/vai
ciešās drēbes un apavi. Cietušajam jādod dzert silts, alkoholu
nesaturošs dzēriens. Apsaldētās ķermeņa daļas ir jāietin tīrā un
sausā apsējā, bet apsaldētos pirkstus nedrīkst sasaitēt kopā. Tāpat
apsaldētās vietas nedrīkst masēt un berzēt.