Uzņemto attīstības kursu stabili turpina Jelgavas slimnīca, gādājot par to, lai gan stacionāri, gan ambulatori pacienti varētu saņemt augstas kvalitātes pakalpojumus. Kopš marta slimnieki var ārstēties moderni aprīkotā Neiroloģijas nodaļā, savukārt līdz nākamā gada sākumam iecerēts noslēgt Patoloģijas nodaļas, histoloģijas laboratorijas un Ambulatorās pieņemšanas nodaļas būvniecības darbus.
Sintija Čepanone
Kā būtiskāko ieguvumu slimnīcā šajā gadā SIA «Jelgavas slimnīca» valdes locekle Solvita Ābola min renovēto Neiroloģijas nodaļu, un šos darbus bija iespējams īstenot ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. «Neiroloģijas nodaļa bija izvietota telpās, kur iepriekš atradās Bērnu nodaļa, tādēļ tās īsti nebija piemērotas neiroloģijas pacientiem. Arī aprīkojums savu laiku jau bija nokalpojis, tādēļ jo īpašs prieks, ka šī nodaļa piedzīvojusi šādas pārmaiņas,» stāsta S.Ābola, atgādinot, ka izremontētās telpas atguvušas plašumu, savukārt aprīkojums kļuvis modernāks. «Slimnieku gultas ir platas un funkcionālas, pie katras gultas ierīkota trauksmes poga. Palātas ir aprīkotas ar kondicionieriem. Platākas ir arī durvis, lai pa tām brīvi varētu iebraukt ar ratiem vai ratiņkrēslu. Savukārt medicīnas darbinieki, lai pārvietotu pacientus, var izmantot pacēlājus – tas vairs nav jādara ar rokām,» uz būtiskākajiem ieguvumiem norāda iestādes vadītāja. Jāpiebilst, ka kopējā projekta summa ir 318 tūkstoši latu, no tiem 249 ir ERAF finansējums, bet pārējā daļa – valsts un pašvaldības līdzfinansējums.
Plānots, ka nākamā gada sākumā tiks atklāta arī jaunizbūvētā Patoloģijas nodaļa, histoloģijas laboratorija un Ambulatorās pieņemšanas nodaļa, kurās darbi šobrīd notiek ar ERAF atbalstu. Šīs nodaļas tiks izvietotas korpusā, kas savieno slimnīcu ar nepabeigto būvi, kurā savulaik tika plānota dzemdību nodaļa. «Morgs šobrīd atrodas pilsētas otrā galā, vecās slimnīcas apkaimē Sakņudārza ielā, un neatbilst prasībām. Pēc projekta īstenošanas tas atradīsies tepat, tāpat kā Patoloģijas un histoloģijas nodaļas, bez kurām ārstniecības process nav iedomājams,» skaidro S.Ābola, norādot, ka pašlaik apmēram 3000 kvadrātmetru plašajās telpās norit būvdarbi, korpusa otro stāvu paredzot atvēlēt dienas stacionāram.
Taču ir arī virkne sīku ikdienas darbu, bez kuriem slimnīcas attīstība nav iedomājama. «Ne mazāk būtiski ir tas, ka ar Eiropas atbalstu esam spējuši papildināt slimnīcas aprīkojumu, piemēram, nomainījuši gultas, iegādājušies papildu ratiņkrēslus. Šogad investēts arī modernā aparatūrā, tostarp iegādāts sonoskops, fibrogastroskops, divas jaunas anestēzijas iekārtas un termoskapji,» tā S.Ābola.
«Runājot par slimnīcas ikdienas darbu, pašlaik mazliet gan bažas rada fakts, ka līgums ar Veselības norēķinu centru šogad noslēgts par 7092 slimniekiem stacionārā, taču jau tagad šī gada kvotu esam pārsnieguši, slimnīcā uzņemot 7702 cilvēkus. Arī ambulatorās kvotas katru mēnesi pārsniedzam par vidēji divdesmit procentiem. Pagaidām, cerot uz valdības sapratni, gan vēl neapsveram veikt būtiskas izmaiņas pakalpojumu klāstā un apmaksā, taču, ja situācija neuzlabosies, būsim spiesti meklēt risinājumu, kā turpināt nodrošināt visus līdz šim sniegtos pakalpojumus,» stāsta S.Ābola.
18.7 °C,
2 m/s,
91.6 % 
18.7 °C,
2 m/s,
91.6 %