-7.7 °C, 1.8 m/s, 89.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāŠobrīd galvenā prioritāte ir uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti
Šobrīd galvenā prioritāte ir uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti
20/03/2010

No 26. februāra par SIA «Jelgavas ūdens» valdes locekli iecelts Edgars Līcis, kurš jau iepriekš ieņēmis a/s «Jelgavas siltumtīklu uzņēmums» pārvaldnieka, SIA «Jelgavas koģenerācija» un SIA «Fortum» valdes locekļa amatu. Par pirmajiem iespaidiem jaunajā amatā E.Līcis – intervijā «Jelgavas Vēstnesim».

Jānis Kovaļevskis
No 26. februāra par SIA «Jelgavas ūdens» valdes
locekli iecelts Edgars Līcis, kurš jau iepriekš ieņēmis a/s
«Jelgavas siltumtīklu uzņēmums» pārvaldnieka, SIA «Jelgavas
koģenerācija» un SIA «Fortum» valdes locekļa amatu. Par pirmajiem
iespaidiem jaunajā amatā E.Līcis – intervijā «Jelgavas
Vēstnesim».
Vai piedāvājums kļūt par SIA «Jelgavas ūdens» valdes
locekli jums bija pārsteigums?
Jā, protams, šādu pavērsienu savā profesionālajā karjerā
nebiju gaidījis. «Jelgavas ūdens» ir uzņēmums ar vārdu un vēsturi,
tādēļ piedāvājumu kļūt par tā vadītāju uztvēru kā jaunu
izaicinājumu savā profesionālajā darbā. Arī iepriekš esmu strādājis
līdzīga profila uzņēmumos, tādēļ darbības principi man ir
skaidri.
Vai jau ir izdevies iepazīties ar
uzņēmumu?
Esmu iepazinies ar uzņēmuma struktūru un darbiniekiem.
Jāatzīst, ka cilvēki ir motivēti un mobilizēti darbam. Ir izveidota
laba tehniskā un projektu vadības grupa. Izveidojusies veiksmīga
sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventiem,
kuri iekļāvušies uzņēmuma kolektīvā. Tomēr virkne jautājumu
attiecībā uz uzņēmuma struktūru un atbildības jomām būs jāpārskata.
Tas tik lielā mērā neattiecas uz strādājošo skaitu un darbinieku
kompetenci, cik uz atbildības robežām un kompetenču sadalījumu.
Vēlos, lai ikvienam būtu skaidrs, kas un par ko uzņēmumā
atbild.
Cik darbinieku šobrīd ir uzņēmumā un kāda ir vidējā
alga?
Uzņēmumā šobrīd strādā 118 darbinieki. Pēc 2009. gada datiem,
vidējā alga, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazināta par 16,6
procentiem un pirms nodokļu nomaksas ir 450 lati. Tas ir mazāk nekā
vidēji nozarē, tādēļ uzskatu, ka turpmāka algas samazināšana nebūtu
lietderīga. 
Kādēļ samazinātās ražošanas izmaksas, tajā skaitā
darbinieku atalgojums, nav atstājis iespaidu uz
tarifu?
Būtiska sadaļa līdzšinējā tarifā ir investīcijas. Samazinot
tarifu, mēs nevarētu finansēt plānotos ūdenssaimniecības
infrastruktūras attīstības darbus. Jau ilgākā laika periodā daļa no
uzņēmuma līdzekļiem tiek novirzīta līdzšinējo saistību dzēšanai un
projekta otrās kārtas darbu finansēšanai. Turklāt pārējās ražošanas
izmaksas nav būtiski sarukušas. Piemēram, elektroenerģijas cena
uzņēmumam pagājušajā gadā pieauga par 27,9 procentiem.
Cik moderns šobrīd ir «Jelgavas ūdens» pārvaldes
modelis, vai šajā jomā būtu nepieciešami kādi
uzlabojumi?
Uzlabojumi nepieciešami vienmēr. Pagaidām gan turpinu
iepazīties ar visām niansēm. Šobrīd darbā esmu no pulksten astoņiem
rītā līdz astoņiem vakarā, tomēr tāpat diena ir par īsu. Tādēļ no
atbildes par uzņēmuma pārvaldes modeli pagaidām atturēšos.
Kas ir tie pirmie darbi, kuriem jau esat
pievērsies?
Šī gada galvenā prioritāte ir sagatavoties ūdenssaimniecības
attīstības projekta otrajai kārtai. Maija sākumā būsim pabeiguši
visus darbus, kas saistīti ar projektēšanu. Ar lielām cerībām
gaidām, kad Vides ministrija dos zaļo gaismu un izsludinās projekta
uzsaukumu. Diemžēl jau šobrīd nobīde no sākotnēji plānotā termiņa
ir aptuveni gads. Labākajā gadījumā darbus varēsim uzsākt rudenī.
Projekta aizkavēšanās ir saistīta ar valsts līdzfinansējuma daļu,
turpinās debates par nosacījumiem, uz kādiem varēsim saņemt
Kohēzijas fonda finansējumu.
Ko tad īsti plānots paveikt projekta otrajā
kārtā?
Konceptuāli nekas nav mainījies, projektā iecerēts rekonstruēt
ūdens ņemšanas vietu Teteles ūdensgūtnē, uzbūvēt jaunu dzeramā
ūdens sagatavošanas staciju, otrā pacēluma sūkņu staciju, izbūvēt
jaunu maģistrālo ūdensvadu, kā arī turpināt ūdensvada un
kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu. Galvenais
ieguvums iedzīvotājiem būs kvalitatīvs ūdens, bez dzelzs un citiem
piemaisījumiem, kas šobrīd ir lielākā problēma saistībā ar dzeramā
ūdens kvalitāti.
Tāpat jādomā par jauna ūdens rezervuāra izbūvi Lielupes
kreisajā krastā. Tas ir saistīts ar ūdensapgādes drošību, jo
pašlaik ūdens pilsētai tiek piegādāts no viena avota, kas nopietnas
avārijas gadījumā var radīt sarežģījumu ūdensapgādē. Ūdens
rezervuāram būtu jānodrošina Lielupes kreisā krasta patērētāji
vismaz diennakti.
Kādas ir projekta kopējās izmaksas?
Pēc līdzšinējiem aprēķiniem, projekta izmaksas ar PVN varētu
sasniegt 17 miljonus latu, tomēr iespējamas korekcijas būvniecības
darbu izmaksās. Reālie skaitļi būs zināmi tikai pēc iepirkuma
veikšanas. Skaidrs gan ir tas, ka nedrīkstam atļauties pārsniegt šo
summu.
Vai tiks ņemtas vērā nepilnības, kuru dēļ pirmās
kārtas projekta ieviešanas laiks būtiski
palielinājās?
Tur bija dažādi iemesli. Arī tādi, kuri nebija atkarīgi no
uzņēmuma. Lielā mērā projekta izdošanās būs saistīta ar kvalitatīvi
sagatavoto projekta dokumentāciju un iepirkuma rezultātiem. Būs
jāstrādā ciešā sadarbībā ar citiem pilsētā realizējamajiem
projektiem, lai darbi secīgi sekotu cits citam. Tādēļ īpašu
uzmanību pievērsīsim darbu izpildes kalendārajam plānam.
Kāda šobrīd ir uzņēmuma finansiālā situācija? Nav
noslēpums, ka daudziem ir grūtības norēķināties par komunālajiem
pakalpojumiem.
Kā jau visiem, arī mums ir zināmas grūtības. Tajās pozīcijās,
kur tas bija iespējams, ir samazinātas ražošanas izmaksas, jo
patērētāji par saņemtajiem pakalpojumiem vairs nenorēķinās pilnā
apmērā. Šobrīd apmaksa ir stabilizējusies 86 – 90 procentu apmērā.
Pozitīvā tendence ir tā, ka šis apjoms nav samazinājies, salīdzinot
ar pagājušo gadu. Zināmas bažas gan ir par līdzfinansējuma
nodrošināšanu ūdenssaimniecības attīstības otrās kārtas projektam.
Lielākie «Jelgavas ūdens» parādnieki ir ēku apsaimniekotāji. Te gan
kā izņēmums jāuzteic mūsu lielākais klients Jelgavas Nekustamā
īpašuma pārvalde, kas, veicot lielu darba apjomu, atbildīgi strādā
ar iedzīvotājiem un maksājumus būtiski nekavē. Arī privātie
patērētāji par ūdeni norēķinās līdzšinējā apmērā, lielu kavējumu
nav. Uz kopējā fona diezgan būtiski samazinājies lielāko juridisko
klientu ūdens patēriņš. Esam cieši saistīti ar kopējo situāciju
valstī, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, samazinās arī ūdens
patēriņš. Kopējais ūdens patēriņa samazinājums 2009. gadā pret
iepriekšējo gadu bija 11 procenti.
Vai tiek domāts arī par to, kā palielināt
ieņēmumus?
Dažas idejas ir. Jāizmanto uzņēmuma pieredze un resursi, lai
paplašinātu piedāvāto pakalpojumu loku. Pagaidām gan, ņemot vērā
konkurenci un sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, nevēlos
iedziļināties detaļās, bet jādomā, kā efektīvāk izmantot bioloģisko
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu infrastruktūras resursus. Tāpat
plānojam turpināt darbu pie elektroniskās ūdens skaitītāju rādījumu
nolasīšanas sistēmas ieviešanas un citām tehnoloģijām, kas
efektivizētu uzņēmuma darbību un nodrošinātu labāku servisu mūsu
klientiem.
Kāda ir uzņēmuma stratēģija attiecībā uz pakalpojumiem
– vairāk cenšaties nodrošināt paši vai iepērkat kā
ārpakalpojumus?
Remonta un avārijas darbus pārsvarā veicam paši, bet plānveida
darbus konkursa kārtībā uzticam specializētajiem uzņēmumiem. Pie šī
principa pieturēsimies arī turpmāk, jo uzņēmuma, kurš nodrošina
vienu no pamatpakalpojumiem, pienākums ir reaģēt operatīvi,
likvidējot avārijas iespējami īsākā termiņā. Jāņem vērā arī tas, ka
šī joma ir pietiekami specifiska un avāriju novēršanā nepieciešama
atbilstoša pieredze un kvalifikācija.
Kāds ir uzņēmuma infrastruktūras jeb cauruļvadu
stāvoklis, avārijas joprojām nav retums?
Kopējais ūdens un kanalizācijas tīklu garums ir 348 kilometri.
Ūdens sadales tīklā tiek ekspluatētas čuguna, tērauda, armētā
dzelzsbetona un polietilēna caurules. Liela daļa no šiem tīkliem ir
novecojuši, līdz ar to avārijas ir likumsakarīgas. Lielākas vai
mazākas avārijas atkarībā no sezonas fiksējam divas līdz septiņas
reizes nedēļā. Pārsvarā tās notiek cauruļvadu savienojumos. Jau
šobrīd ir skaidrs, ka ar ūdenssaimniecības projekta otro kārtu
nebūs pietiekami, lai sakārtotu šo saimniecību, tādēļ jau tagad
tiek iezīmēti arī darbi trešajai kārtai, kurā akcents būtu jāliek
tieši uz komunikāciju tīklu nomaiņu un paplašināšanu. 
Šī ziema atklāja, ka mēdz aizsalt arī centrālie
ūdensvadi.
Pārrunājām šo jautājumu ar uzņēmuma speciālistiem, šāda
situācija patiešām sen nebija pieredzēta. Nekas dramatisks gan nav
noticis arī šoziem, jo aizsala tikai viens maģistrālais ūdensvads
4. līnijā, kur zeme bija sasalusi pat 1,4 metru dziļumā.
Aizsalšanas riskam galvenokārt pakļauti tie ūdensvadi, kuriem ir
mazs gala lietotāju skaits. Ja ūdensvadam ir normāla noslodze,
aizsalšanas risks samazinās līdz minimumam.
Jūs esat viens no tiem, kas uz darbu Jelgavā brauc no
Rīgas, kā tas ietekmē darba ritmu? 
Ņemot vērā, ka Jelgavā strādāju jau ilgāku laiku, esmu
pieradis. Dzīvoju Pārdaugavā, kuru tikpat labi varam uzskatīt par
Jelgavas piepilsētu.