19.5 °C, 2.4 m/s, 84.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāŠodien atzīmē Pūpolsvētdienu; pēc nedēļas – Lieldienas
Šodien atzīmē Pūpolsvētdienu; pēc nedēļas – Lieldienas
28/03/2010

Šodien tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kas Rietumu kristīgajā Baznīcā ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu – Kluso nedēļu. Katrs šo dienu atzīmē citādāk – kāds iet uz baznīcu, cits pagatavo svētku mielastu, cits rīta agrumā ar pūpoliem noper vēl gulošos.

Ilze Knusle-Jankevica

Šodien tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kas Rietumu
kristīgajā Baznīcā ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu –
Kluso nedēļu. Katrs šo dienu atzīmē citādāk – kāds iet uz baznīcu,
cits pagatavo svētku mielastu, cits rīta agrumā ar pūpoliem noper
vēl gulošos.

Kristietībā šo dienu sauc par Palmu svētdienu un tā savu
nosaukumu ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā baznīcās
pirms galvenās Mises tiek svētīti. Pie mums, kur palmas neaug, to
vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie zaļojošie zariņi pavasarī. Tāpēc
latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu.

Pūpoli Jelgavā ielu tirdziņā bija nopērkami jau nedēļas vidū.
Portāla http://www.jelgavasvetsnesis.lv/
uzrunātie tirgotāji atzina, ka pagaidām pūpolus diez ko labi
nepērk, bet vislielākais pieprasījums būs tieši šodien – īstajā
Pūpolsvētdienā. «Cilvēki iet uz baznīcu un nopērk pūpolus. Vispār
jau atkarīgs, kāds būs laiks – ja labs, tad pircēju būs vairāk, jo
cilvēki gribēs doties pastaigā,» tā tirgotāja Larisa. Šogad
iekritis tā, ka Lieldienas visām lielākajām konfesijām –
luterāņiem, katoļiem un pareizticīgajiem.

Runājot par cenām, jāsaka, ka tās ir dažādas – sākot no 10 un
līdz pat 70 santīmiem par buntīti, atkarībā no pūpolu garuma. Bet
daži tirgotāji izsakās, ka par cenu var vienoties uz vietas, jo
galvenais, lai tik pērk.

Jautāti, vai, tirgotājuprāt, cilvēki šogad atzīmēs šo dienu,
visi norāda, ka noteikti – Jelgavā joprojām Pūpolsvētdienas un
Lieldienu svinēšanas tradīcijas tiek turētas godā. Arī paši
tirgotāji savās mājās vāzēs saliek pūpolus, bet Pūpolsvētdienas
rītā pieceļas agrāk, lai pārējos nopērtu, vēlot labu veselību.
Larisa gan piebilst, ka savas mazmeitas neperot, vien pakutinot ar
pūpoliem, jo viņas dusmojas, ja tiek pamodinātas. Viņasprāt,
jaunieši šo dienu īpaši neatzīmējot.

Pūpolu tirgotājs Jānis gan atzīst, ka viņa ģimenē pēršana ar
pūpolu zariem ir tradīcija. «Es katrā Pūpolsvētdienas rītā cenšos
piecelties pirmais un mājiniekus nopērt, vēlot labu veselību.»

Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo –
Kluso – nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā
Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve
Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās. Kristīgajā
ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi tika svinēta 4.
gadsimtā Bizantijā.

Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus – zirņus,
pupas un miežu biezputru (ar sviesta actiņu kā saulīti viducī),
gavēņa laikam piemērota būs arī zivs un piena produkti, nevis gaļa.
Kādam mājiniekam Pūpolsvētdienas rītā jāpieceļas pirmajam un
pārējie jānoper ar pūpolu žagariņiem, skaitot pantiņu: «Apaļš kā
pūpols, apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā.» Ir arī retāk
dzirdēts Pūpolsvētdienas pantiņa variants: «Sarkans kā ābols, zaļš
kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.»

Foto: Ivars Veiliņš