22.1 °C, 1.2 m/s, 57.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāŠodien Aucē notiek Latvijas Pašvaldību savienības 24. kongress
Šodien Aucē notiek Latvijas Pašvaldību savienības 24. kongress
09/08/2013

Šodien Auces novada kultūras centrā notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 24. kongress, kurā vēlēs vadību un lems par rezolūcijām, aģentūru LETA informēja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko. LPS kongresā piedalīsies arī Jelgavas pilsētas domes vadība, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

Šodien Auces novada kultūras centrā
notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 24. kongress, kurā
vēlēs vadību un lems par rezolūcijām, aģentūru LETA informēja LPS
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko. LPS
kongresā piedalīsies arī Jelgavas pilsētas domes vadība, informē
pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

Kongresa moto ir «Jauni izaicinājumi».
Kongresā notiks arī LPS priekšsēža, viņa vietnieku, valdes un
revīzijas komisijas vēlēšanas. Kongresā piedalīsies Saeimas
priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis. Par pašvaldību darbu atbildīgais vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uz LPS kongresu nav
aicināts.

Par pašvaldībām aktuālām tēmām kongresam ir
sagatavotas vairākas rezolūcijas, kuras skatīs kongresa laikā, –
par auto ceļiem un sabiedrisko transportu, par vidēja termiņa
budžetu, par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu, par
pašvaldību tiesībām un spēju rīkoties ar savu īpašumu un veikt
uzņēmējdarbību iedzīvotāju interesēs, kā arī rezolūcija par
pašvaldību autonomijas deklarāciju. Pēc kongresa pieņemtās
rezolūcijas LPS nosūtīs Saeimai un Ministru kabinetam, lai vērstu
uzmanību un rosinātu risināt problēmjautājumus.

LPS kongresa moto simbolizē šobrīd krasi
mainīgo situāciju no krīzes uz izaugsmes periodu, tādēļ pašvaldības
un valsts vairs nevar rīkoties kā līdz šim, skaidro LPS pārstāve.
Pašvaldību attiecībām ar valdību jāpariet no krīzes laika
attiecībām uz izaugsmi virzītām darbībām un lēmumiem, kā arī
jāizlabo krīzes laikā pieļautās kļūdas.

Rezolūcijā «Par ceļiem un sabiedrisko
transportu», lai apturētu ceļu sabrukumu, LPS kongress atbalsta
Latvijas centienus panākt Eiropas Komisijas piekrišanu vairāk nekā
trešdaļas no ES daudzgadu budžeta Latvijā izmantošanai autoceļu
infrastruktūras attīstībai. LPS aicina Ministru kabinetu 2014.gada
un 2015.gada valsts budžetā nodrošināt finansējumu pašvaldību
ceļiem un ielām, kas saglabātu pasūtījumus ceļu nozarei, kamēr tiks
pārtraukta finansēšana no ES fondiem jaunā plānošanas perioda
ievadā.

Lai atgrieztos pie ilgtspējīgiem risinājumiem
ceļu un sabiedriskā transporta nozarēs, LPS kongress aicina
politiskās partijas, kas startēs 2014. gada Saeimas vēlēšanās,
atjaunot ceļu fondu, kurā jānovirza vismaz 80 procenti no akcīzes
nodokļa par naftas produktiem, noteikt ceļu fonda sadalījumu 60
procentu apmērā pašvaldību ielām un ceļiem, bet 40 procentu apmērā
valsts ceļu uzturēšanai un renovācijai. LPS aicina nodot
starppilsētu sabiedriskā transporta regulēšanu reģionālajām
pašvaldībām, bet līdz to izveidošanai – plānošanas reģioniem.

Rezolūcijā «Par vidēja termiņa budžetiem» LPS
kongress aicina Saeimu un valdību īstenot tādu fiskālās disciplīnas
stratēģiju, kas balstās uz ekonomikas izaugsmi un valsts parāda
samazinājumu, nevis uz stagnāciju, cīnoties ar budžeta deficītu,
taču audzējot valsts parādu. LPS aicina ar 2014. gadu pāriet uz
divdaļīgu budžeta gatavošanas procedūru, kad gada pirmajā pusē
notiek vienošanās ar LPS par pašvaldību daļu un koriģēts trīs gadu
budžeta ietvars, bet gada otrajā pusē tiek pieņemts budžets
kārtējam gadam likuma ietvaros.

Lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju plānot
savu fiskālo disciplīnu un savu attīstību, LPS likumā aicina
noteikt, ka pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un
nekustamā īpašuma nodokļa daļa kopējos valsts nodokļu ieņēmumos
(ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) trīs gadu laikā
sasniedz 21 procentu, atteikties no centieniem samazināt darbaspēka
nodokļu slogu uz pašvaldību rēķina un no plāna samazināt pašvaldību
ieņēmumus, ievedot jaunu veselības nodokli. Mainīt pašreizējo
kārtību, nosakot, ka vēlēšanu cikls, vidēja termiņa plānošanas
cikls un vidēja termiņa budžeta cikls ir pieci gadi. LPS aicina
pašvaldības arī patstāvīgi iesaistīties fiskālās disciplīnas
plānošanā, apvienojot katras pašvaldības ilgtermiņa stabilitāti ar
mērķtiecīgu ilgtermiņa attīstību, ieviest savus vidēja termiņa
budžetus, sasaistot attīstības programmas ar plānotajām
finansēm.

«Pašvaldību autonomijas deklarācijā» LPS
kongress aicina Latvijas sabiedrību apzināties, ka Latvijas
valstiskums būs apdraudēts, ja tā pamatā nebūs stabilas pašvaldību
demokrātijas. Pilnvērtīgas pašvaldību demokrātijas pamatā ir
politiskā autonomija, kura nodrošina ievēlēto deputātu spēju
pārstāvēt teritorijas iedzīvotāju intereses, aizsargājot pret
politiskām vajāšanām un nepamatotiem rīcības ierobežojumiem,
administratīvā autonomija, kura nodrošina izvēlēties vietējiem
apstākļiem piemērotākās pārvaldes struktūras. Finanšu autonomija
nodrošina pašvaldību funkcijām finansējumu vismaz proporcionāli
valsts kopējām finanšu iespējām un iespēju patstāvīgi lemt par
finansējuma sadalījumu starp pašvaldības darbības nozarēm. Īpašuma
autonomija ļauj patstāvīgi izvēlēties piemērotākās formas, kā
rīkoties ar teritorijas iedzīvotāju kolektīvo pašvaldības īpašumu
un tiesības to izmantot uzņēmējdarbībai pašvaldības iedzīvotājiem
visizdevīgākajā veidā.

Rezolūcijā «Par pašvaldību darbinieku
motivācijas sistēmu» LPS kongress aicina Saeimu un valdību
respektēt Latvijai saistošo pašvaldību administratīvās autonomijas
principu un izslēgt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma normas, kas to attiecina uz
pašvaldībām. LPS prasa atjaunot likumā «Par pašvaldībām» kārtību,
ka pašvaldības darbinieku atalgojumus nosaka dome. LPS kongress
aicina pašvaldības izstrādāt savas personāla motivācijas sistēmas,
kas ievēro vietējos apstākļus un maksimāli uzlabo pašvaldības darba
produktivitāti. Pašvaldību spēju un prasmi patstāvīgi, pēc savas
iniciatīvas dzīvot taupīgi vislabāk apliecina tas, ka pirms krīzes
patstāvīgi noteiktais pašvaldības darbinieku atalgojums bija par
20% zemāks nekā valsts pārvaldē.

Rezolūcijā «Par pašvaldību tiesībām un spēju
rīkoties ar pašvaldības īpašumu un veikt uzņēmējdarbību iedzīvotāju
interesēs» LPS kongress pieprasa Saeimai un valdībai atcelt likumos
ierobežojumus pašvaldībai rīkoties ar savu īpašumu, atstājot kā
vienīgo kritēriju rīcību savu iedzīvotāju interesēs. LPS prasa
atzīt likumos, ka pašvaldība var brīvi dibināt kapitālsabiedrības,
ja tas nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, kā arī jomās,
kurās ir tirgus nepilnība vai jāpārvalda stratēģiski nozīmīgs
pašvaldības īpašums. LPS vēlas, lai pašvaldība patstāvīgi pārvalda
savu īpašumu un uzņēmumus, pieļaujama tikai šīs pārvaldīšanas
likumības kontrole, bet par pārvaldīšanas lietderību pašvaldības
dome atskaitās vēlētājiem. LPS prasa atcelt ierobežojumus publiskās
un privātās partnerības projektiem pašvaldībās, ļaujot pilnā mērā
izmantot šo līdzekli teritorijas attīstības interesēs.

LPS kongresā arī pasniegs Latvijas Pašvaldību
savienības Atzinības rakstus cilvēkiem ar nopelniem demokrātiskas
un tiesiskas Latvijas valsts un Latvijas Pašvaldību savienības
attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās
valstij un pašvaldībām nozīmīgās jomās. Šogad LPS valde ar
Atzinības rakstu nolēmusi apbalvot bijušo Valkas novada domes
priekšsēdētāju Kārli Albergu, bijušo Ozolnieku novada domes
priekšsēdētāju Māri Aināru, bijušo Cēsu novada domes priekšsēdētāju
Gintu Šķenderu, bijušo Rugāju novada domes priekšsēdētāju Ritu
Krēmeri, bijušo Bauskas novada domes priekšsēdētāju Valdi Veipu,
bijušo Siguldas pilsētas domes deputātu Aivaru Janelsīti un bijušo
LPS padomnieku Pauli Baronu.

Kongresā būs pārstāvēti LPS biedri – 117
Latvijas pašvaldības. LPS biedrus kongresā pārstāv pašvaldības
domes priekšsēdētājs un domes pilnvaroti deputāti. Kongresa
dalībnieku skaits ir atkarīgs no pašvaldības iedzīvotāju skaita:
pašvaldību līdz 5000 iedzīvotājiem pārstāv viens pārstāvis,
pašvaldību no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju pārstāv divi pārstāvji,
pašvaldību ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju pārstāv trīs
pārstāvji.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir
biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu
un novadu pašvaldības. LPS dibināta 1991. gada 15. decembrī.
Saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 96.pantu LPS ir tiesīga
pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.

Kopš 2010. gada 18. decembra Latvijas
Republikā ir 119 pašvaldības: 9 republikas pilsētu un 110 novadu
domes. 117 pašvaldības ir LPS biedri.

LETA