Šodien ir Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 152. dzimšanas diena. Noliekot ziedus pie pirmā Valsts prezidenta pieminekļa, arī vairāki desmiti jelgavnieku un pilsētas vadība apliecināja viņam cieņu. Bet pēc tam J.Čakstes dzimtajās mājās «Auči» LLU Lauku inženieru fakultātes (LIF) 3. kursa studentei Janai Uzānei tiks pasniegta 2011./2012. studiju gada J.Čakstes vārdiskās stipendijas apliecība.
Ritma Gaidamoviča
Izrādot cieņu J.Čakstem gan kā mūsu novadniekam un pirmajam Valsts prezidentam, ziedus pie pieminekļa nolika pilsētas mērs Andris Rāviņš, viņa vietnieki Aigars Rublis un Vilis Ļevčenoks, pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne, pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki, Jelgavas Latviešu biedrības biedri un jelgavnieki.
«Mēs godinām cilvēku, kurš dzimis īstenā zemnieku ģimenē, spēku un gudrību smēlies Zemgalē. Mēs atskatāmies uz svarīgiem notikumiem, padarītiem darbiem, ar kuriem varam lepoties. Šķiet, šādi notikumi bija arī tie, kas stiprināja Jāni Čaksti un audzināja viņu par īstenu Latvijas prezidentu,» klātesošos uzrunāja pilsētas mērs A.Rāviņš, piebilstot, ka šobrīd mūsu valstī ir nozīmīgs brīdis, jo pēc dažām dienām ir Saeimas vēlēšanas, kad tautai jāiet pie vēlēšanu urnām izdarīt savu izvēli. «Stāvot pie pirmā Valsts prezidenta pieminekļa, zinot, cik daudz atbildīgu lēmumu viņš ir pieņēmis, gribas, lai mēs ieklausāmies tajā, ko reiz teicis Jānis Čakste, un rīkotos atbildīgi,» tā Jelgavas domes priekšsēdētājs.
Ziedus pie pieminekļa šodien nolika arī jaunatne – Jelgavas Bērnu sociālā aprūpes centra bērni un Amatu vidusskolas audzēkņi. «Mēs bērnos cenšamies audzināt patriotisma jūtas. Vairāk gan pievēršam uzmanību Lāčplēša dienai, 18. novembrim, taču arī pirmā prezidenta dzimšanas dienu nevar aizmirst,» tā centra direktores vietniece Ina Ivanova.
Pulksten 16 svinīgs pasākums valsts pirmā prezidenta J.Čakstes dzimtajās mājās sācies «Aučos», kur LLU LIF 3. kursa studentei J.Uzānei tiek pasniegta 2011./2012. studiju gada J.Čakstes vārdiskās stipendijas apliecība. LLU Sabiedrisko attiecību daļa informē, ka viņai stipendija pasniegta par pētījumu «Stiprās un aktīvās J.Čakstes dzimtas sievietes», kurā J.Uzāne plaši un vispusīgi analizējusi pirmā prezidenta dzimtas sieviešu likteņus, dzīves gājumu un nodarbošanos. Tāpat autore pētījusi sazaroto J.Čakstes ciltskoku šodien, tostarp dzimtas locekļus, kas mūsdienās dzīvo ārzemēs Otrā pasaules kara laikā spiestās emigrācijas dēļ.
J.Uzāne secinājusi, ka liela loma J.Čakstes ideju atbalstīšanā bijusi dzīvesbiedrei Justīnei: «Šī spēcīgā sieviete spēja grūtos brīžos parūpēties par tuviniekiem, ieaudzināt saviem bērniem patriotismu, mīlestību un cieņu pret saviem senčiem, tēvzemi un latviešu tradīcijām.» Prezidenta sievas darbs bijis par pamatu nākošo paaudžu aktivitātei un centībai saglabāt ģimenes vienotību, uzskata autore, norādot, ka dzimtas sievietes vieno organizatoriskas spējas, perfekcionisms, gribasspēks, tieksme rūpēties par tuviniekiem un daudzpusīgums.
Lai arī Čakstu dzimtas sievietes nodarbojas ar mecenātismu, labdarību, atbalstu latviešiem, starpvalstu attiecību uzlabošanu un citām cēlām darbības jomām, J.Uzāne uzsver, ka dzimtā nav pieņemts lielīties ar saviem panākumiem: «Arī pats prezidents neatbalstīja lielu aģitāciju, tāpēc mūsdienās dzimtas locekļi cenšas to ievērot un neveido plašas kampaņas Jāņa Čakstes ideju publiskošanā.»
Foto: Ivars Veiliņš