10.9 °C, 2.4 m/s, 85.7 %

Dažādi

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsDažādiŠodien – noslēguma ceremonija, svētdien – mājās
Šodien – noslēguma ceremonija, svētdien – mājās
18/10/2018

Šodien Argentīnā, Buenosairesā, noslēdzas 3. Jauniešu olimpiskās spēles, un 21. oktobrī Latvijas delegācijas sastāvā mājās atgriezīsies Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas (JSPS) peldētājs Didzis Rudavs un trenere Astra Ozoliņa. «Mana galvenā atziņa pēc Jauniešu olimpiskajām spēlēm ir: lai sasniegtu augstu rezultātu, ļoti daudz un gudri jātrenējas,» saka Didzis, kurš 50 metros brasā izcīnīja 11. vietu, bet 100 metros brasā – 25. vietu. Un mērķi Didzim ir – viņš cer nākamgad startēt II Eiropas spēlēs un nokļūt arī līdz pieaugušo olimpiskajām spēlēm, kuras 2020. gadā norisināsies Tokijā.

Latvijas delegācija Buenosairesā ieradās 3. oktobrī, un līdz
savām sacensībām Didzis ievēroja striktu režīmu – cēlās pulksten
6.40, tad brokastis, treniņš, pusdienas, atpūta, otrs treniņš,
vakariņas, atpūta. Viņa galvenais starts bija 11. oktobrī – 50
metru kvalifikācijā Didzim startā sarāva krampī kāju, tomēr ar
rezultātu 28,98 sekundes viņam izdevās iekļūt pusfinālā. Pusfināla
peldējums notika tās pašas dienas vakarā. Šoreiz Didzis nopeldēja
nedaudz ātrāk kā kvalifikācijā – 28,89 sekundēs –, tomēr starp
astoņiem finālistiem netika un sacensības noslēdza ar 11. vietu 36
sportistu konkurencē. Tas ir ļoti labs sasniegums, tomēr sportistam
palikusi neapmierinātības sajūta – viņa mērķis bija iekļūt finālā,
un, atkārtojot personīgo rekordu, kas ir 28,19 sekundes, viņam tas
būtu izdevies.

Konkrētas atbildes nav

«Grūti pateikt, kas tieši neizdevās, bet domāju, ka tas bija
apstākļu kopums. Fiziski Didzis bija gatavs un nopeldēja labi, lai
gan mērķi bija augstāki. Tomēr savu nospēlēja mazā sacensību
pieredze, īpaši tik lielas auditorijas priekšā. Tāpat nav viegli
sadzīvot ar trim citiem sportistiem. Arī ēdināšana bija pašvaka –
garas rindas, ēdiens bez garšas, gaļa cieta. Es pirmajās dienās
vispār neēdu, bet sportisti nevarēja neēst. Mums gan nebija
iespējas nosvērties, bet šķiet, ka Didzis pat zaudēja svaru, kas
sprinta distancē nav labi, jo ir vajadzīgs spēks un enerģija. Un
vēl Didzis teica, ka nav jutis ūdeni. Grūti izskaidrot, no kā tas
atkarīgs – no ūdens temperatūras, ķīmiskā sastāva, baseina vai kā
cita –, bet ir būtiski, kā sportists jūtas ūdenī. Ja labi, tad
parasti krīt daudzi rekordi. Piemēram, kad ar mūsu peldētāju
Guntaru Deičmanu 2004. gadā bijām olimpiskajās spēlēs Atēnās,
baseinā ūdens bija ļoti silts un rekordi netika laboti. Arī
Buenosairesā rekordi nekrita,» stāsta trenere.

Iespējams, savu lomu nospēlēja tas, ka sportists dienu pirms
spēļu atklāšanas uzzināja, ka ir iekļauts arī 100 metru disciplīnā,
lai gan bija noskaņojies tikai savai stiprākajai – 50 metru sprinta
– distancei.

Kaut arī ar savu startu Didzis nav apmierināts, viņam ir citi
lieli mērķi – startēt II Eiropas spēlēs 2019. gadā (I Eiropas
spēlēs piedalījās JSPS peldētājs Deniss Komars) un tikt līdz
lielajām olimpiskajām spēlēm. «Manuprāt, ja ir mērķis un pietiekami
liels gribasspēks, Latvijas sportisti spēj konkurēt pasaulē,» tā
Didzis, vērtējot, ka galvenais ir peldot būt drošam un
agresīvam.

Pārsteidz nepabeigtības sajūta

Jelgavniekus nepatīkami pārsteidzis tas, ka Buenosairesa nebija
gatava tik lielam pasaules mēroga notikumam, jo olimpiskajā ciematā
no ierašanās brīža vēl divas nedēļas turpinājās dažādi būvniecības
un labiekārtošanas darbi. «Katru dienu, kad braucu uz baseinu,
varēja redzēt mazos traktorus, cilvēkus, kuri rok, līdzina zemi un
klāj zālienu,» stāsta sportists.

Kopumā par sadzīves – viņš dzīvoja istabiņā kopā ar otru
Latvijas peldētāju Jāni Vitautu Siliņu un diviem BMX braucējiem –
un treniņu apstākļiem viņš nesūdzas, lai gan ir daži aspekti, kas
Didzi neapmierina. Piemēram, ēdiens bijis pārāk vienveidīgs – rīsi,
kartupeļu biezenis, pasta, filejas – un ne pārāk kvalitatīvs,
ģērbtuves mazas, baseinā maz vietu skatītājiem un sportistiem.

Kilometriem garas rindas

Olimpiskais ciemats ir nožogots un atrodas Buenosairesas nomalē.
Sportisti uz treniņu bāzēm vesti ar speciāliem autobusiem. Baseins
no apmešanās vietas bijis apmēram 20 minūšu gājiena attālumā.
Vietējie iedzīvotāji sportistus uzņēmuši draudzīgi, māja,
sveicināja un cerēja tikt pie speciālajām piespraudēm, kas bija
katram sportistam – viņi tās var samainīt ar citu valstu
sportistiem vai izdalīt līdzjutējiem. «Skatītāju bija ļoti daudz,
arī veselas skolēnu grupas. Uz ciematu stāvēja kilometriem garas
rindas, tad vēl rindas pēc biļetēm uz katra sporta veida
sacensībām. Arī baseins dienās, kad startēja Didzis, bija pilns, un
publika sportistus ļoti atbalstīja. Mēs tomēr neesam pie tā
pieraduši – pie mums tribīnēs galvenokārt ir tikai vecāki, kuri
seko līdzi savam bērnam, un nav tāda spiediena no publikas. Tas nav
viegli,» stāsta A.Ozoliņa.

Viņa spriež, ka sajūtu līmenī un pašiem sportistiem nav
atšķirības starp pieaugušo un šīm olimpiskajām spēlēm – abās
pasaules spēcīgākie cenšas parādīt savu labāko sniegumu. Atšķiras
tikai organizatoru pieeja un atbildības sajūta, kā arī vairākos
sporta veidos spēlēs iekļautās disciplīnas. Peldētājiem lielajās
olimpiskajās spēlēs nav 50 metru uz muguras, 50 metru tauriņstila
un 50 metru brasa distances, kas šobrīd ir Didža
pamatdisciplīna.

Skolā – pārtraukums

Arī pēc saviem startiem Didzis turpināja trenēties, izmantojot
iespēju piekļūt baseinam un trenažieru zālei. Lielākoties viņš
uzturējās olimpiskajā ciematā un līdz pilsētai aizbrauca vien dažas
reizes. «Noteikti ir arī skaistas vietas, bet man par pilsētu nav
tas labākais priekšstats. Pie galvenā pieminekļa – Brīvības
monumenta, kas ir kā simbols valsts neatkarībai un kur jābūt
vislielākajai tīrībai, – ir diezgan piesārņots un uz zemes guļ
bezpajumtnieki. Es pat pilsētā neuzņēmu nevienu foto, jo tā šķita
nabadzīga un nesmuka,» stāsta peldētājs. Viņš atklāj, ka vidējā
gaisa temperatūra Buenosairesā ir plus 23 grādi, ir mitrs un
mākoņains.

Didzis šobrīd mācās Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 11.
klasē, bet uz Buenosairesu mācību grāmatas viņš līdzi neņēma. Lai
gan skolā būs neliels robs, Didzis varēja uzlabot angļu valodas
prasmes un ģeogrāfijas zināšanas. «Cik man sanāca parunāt ar citu
valstu sportistiem, galvenokārt Amerikas un vietējiem, viņi neko
nezina par Latviju. Tad es viņiem pastāstīju par valsti un pilsētu,
kurā dzīvoju,» piebilst sportists.

Šodien Didzis piedalīsies spēļu noslēguma ceremonijā. Tai varēs
sekot līdz tiešraidē, kas sāksies pulksten 20.32 pēc
Latvijas laika. Latvijā mūsu valsts delegācija atgriezīsies 21.
oktobrī.

Foto: no A.Ozoliņas arhīva