Jelgavas domes sēdē šodien tiks izskatīts lēmumprojekts par pašvaldības aģentūras «Zemgales INFO» maksas pakalpojumiem, kas nodrošinātu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmējiem un ikvienam iedzīvotājam iespēju laikrakstā «Jelgavas Vēstnesis» par samaksu publicēt arī savu informāciju.
www.jelgavasvestnesis.lv
Pirms šīsdienas domes sēdes Jelgavas mērs Andris Rāviņš, paužot savu viedokli, norāda, ka pašvaldības iniciatīva atsākt sniegt maksas pakalpojumus izraisījusi paniku vietējo mediju vidū, kuru izdoma sliecas pat tik tālu, ka šāda rīcība tiek pielīdzināta vēlmei iznīdēt reģionālo presi. «Tā vietā, lai domātu, kā uzlabot saturu un piesaistīt potenciālo lasītāju uzmanību, tiek meklēti vainīgie, lai attaisnotu savas neveiksmes, par kurām liecina kaut vai tas, ka laikraksta «Zemgales Ziņas» abonentu skaits pēdējā gada laikā vien ir krities par 14 procentiem, bet pēdējo četru gadu laikā – pat par 40 procentiem. Šāda tendence apliecina, ka tradicionālā drukātā prese vairs ne tuvu nav pieprasītākais informācijas avots iedzīvotāju vidū. Šobrīd arī pasaulē vērojama tendence pāriet uz bezmaksas laikrakstiem un elektroniskajiem izdevumiem. Ņemot vērā, ka interneta lietotāju skaits Jelgavas pilsētā vēl nav sasniedzis tādu līmeni, lai atteiktos no drukātajiem izdevumiem, pašvaldība 2007. gadā pieņēma lēmumu informēt iedzīvotājus par norisēm pilsētā ar bezmaksas laikraksta starpniecību. Šo gadu laikā «Jelgavas Vēstnesis» ir kļuvis par nozīmīgāko informācijas avotu pilsētā, un loģiski, ka arī uzņēmēji šajā izdevumā vēlas publicēt savu informāciju, uzskatot, ka reklāma citos pilsētas medijos nesasniedz adresātu,» uzsver A.Rāviņš.
Tā kā aģentūras «Zemgales INFO» galvenais uzdevums nav pelnīt, bet gan informēt pilsētas iedzīvotājus, Jelgavas mērs uzskata, ka nav pamata bažām, par būtisku reklāmas apjoma pieaugumu laikrakstā. «Šādā veidā vienkārši tiktu nodrošinātas līdzvērtīgas tiesības visiem pilsētas iedzīvotājiem. Ar reklāmas starpniecību tiks veicināta saimnieciskā darbība pilsētā, kas perspektīvā papildinās arī pašvaldības budžetu nodokļu veidā. Ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji,» tā A.Rāviņš, turpinot, ka «jāņem vērā arī tas, ka liela daļa pašvaldību arī pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aicinājuma atteikties no maksas reklāmas laikrakstos to turpina piemērot. Komercreklāmas tiek publicētas Gulbenes, Iecavas, Rojas, Garkalnes un citu pašvaldību izdevumos».
«Šāda prakse ir ne tikai pašvaldībām, bet arī valsts institūcijām, piemēram, Tūrisma attīstības valsts aģentūrai, kuras maksas pakalpojumos iekļauts punkts par tūrisma informācijas ievietošanu aģentūras izdotajos informācijas materiālos un portālā www.latviatourism.lv. Šīs aģentūras maksas pakalpojumi ir apstiprināti ar Ministru kabineta lēmumu, kuru parakstījis premjers Valdis Dombrovskis. Sniedzot maksas pakalpojumus gan valsts, gan pašvaldības iestādēm, ir iespējams samazināt dotācijas apmēru no budžeta līdzekļiem, kas ir īpaši būtiski šajā ekonomiski sarežģītajā laikā.
Nav saprotams, kādēļ ažiotāža ap maksas pakalpojumiem pašvaldību laikrakstos tiek celta tikai Jelgavas gadījumā, ja jau šāda un no normatīvo aktu viedokļa līdzīga prakse ir daudzās citās jomās. Šīm pretrunām acīmredzot uzmanību pievērsis arī premjers V.Dombrovskis, uzsverot, ka šai jomai nepieciešams atsevišķs regulējums, kuru uzdots izstrādāt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālistiem sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, kura šajā jautājumā atbalsta Jelgavas pašvaldības pozīciju un arī iepriekš aicināja pašvaldības nepakļauties ministrijas uzstādījumam. Kamēr nav pieņemts jauns regulējums attiecībā uz sludinājumiem pašvaldību laikrakstos, uzskatu, ka Jelgavas pašvaldības iniciatīva par maksas pakalpojumu sniegšanu nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,» tā A.Rāviņš.
Dace Zvirbule, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos:
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) žurnāls «Logs» tiek izdots par nodokļu maksātāju naudu – pašvaldību līdzekļiem, un arī tajā ir noteikti maksas izcenojumi reklāmai. Uzņēmumi par konkrētu samaksu šajā izdevumā var publicēt savu reklāmu. Reklāmas cena – 150 lati plus PVN par vienu žurnāla lapaspusi, un tas pēc būtības ne ar ko neatšķiras no pašvaldības izdota laikraksta.
«Mēs Jelgavas pašvaldību noteikti atbalstām vēlmē piedāvāt iedzīvotājiem publicēt maksas pakalpojumus pašvaldības izdotajā laikrakstā «Jelgavas Vēstnesis». Turklāt LPS vienmēr ir bijis stingrs viedoklis šajā jautājumā: pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir tiesības pašām noteikt to pakalpojumu loku, kas nepieciešams vietējiem iedzīvotājiem, un ministrijai te nav nekāda pamata iejaukties. Jā, ministrija var izteikt savu viedokli, ko tā arī izdarījusi, bet tas ir un paliek tikai viedoklis. Esmu pasekojusi līdzi tam, kā šo situāciju interpretē laikraksts «Zemgales Ziņas» un «Diena», un arī šajās publikācijās, ja atsijā tās ķengas, patiesībā ir skaidri un gaiši norādīts, ka neviens likums neaizliedz pašvaldībai savā laikrakstā publicēt maksas sludinājumus un reklāmu. Ir pilnīgi skaidrs, ka visai šai ažiotāžai, ko cenšas sacelt «Zemgales Ziņas», nav nekāda sakara ar vietējo iedzīvotāju aizstāvību, kā viņi varbūt to vēlas pasniegt. Patiesībā tā ir vienīgi viena uzņēmuma – šajā gadījumā «Zemgales Ziņu» – cīņa par savu tirgu. Šādā veidā viņi tikai klaji parāda, kā izmantot savu stāvokli, lai mēģinātu panākt sev vēlamu rezultātu. Taču pašvaldībai nav jāatbalsta šāds viens uzņēmums – tai ir jādomā par kopēju atbalstu uzņēmējiem. Un, ja iespēja publicēt reklāmu lielākajā laikrakstā, kāds šobrīd ir «Jelgavas Vēstnesis», dod lielāku atdevi uzņēmumam, tad to nevar neņemt vērā. Jebkurā gadījumā – es nesaskatu šeit nekādas pretrunas, jo uzņēmējs, kurš vēlēsies publicēt savu reklāmu kādā no vietējiem izdevumiem, vienkārši varēs izvēlēties – tas ir tirgus, un tajā nevienu nevar piespiest.
Arī LPS jau gadiem izdod savu žurnālu «Logs», kurā tāpat ir iespējams ievietot maksas reklāmu. «Logs» tiek izdots par pašvaldību līdzekļiem, tātad nodokļu maksātāju naudu, identiski tam, kā vietējo pašvaldību laikraksti. Un arī mūsu gadījumā ienākumiem par reklāmu «Logā» ir viens vienīgs mērķis – samazināt žurnāla izdošanas izmaksas. Šāds mērķis – samazināt pašvaldības dotāciju – ir arī to pilsētu un novadu laikrakstiem, kas pieņem lēmumu publicēt maksas reklāmu. Tātad arī no šī aspekta tiek parādīts, ka pašvaldība domā, kā ieekonomēt savus līdzekļus. Un tad, ja saliek kopā šos divus mērķus – dot iespēju uzņēmējiem un iedzīvotājiem publicēt savus sludinājumus, vienlaicīgi ietaupot pašvaldības naudu –, manuprāt, jebkuram ir skaidrs, ka ieguvēji ir visi.»
Beata Logina, pašvaldības laikraksta «Iecavas Ziņas» galvenā redaktore:
«Iecavas Ziņas» iznāk reizi nedēļā, un katrā avīzes numurā ir gandrīz lapaspuse ar maksas reklāmām, kurās uzņēmumi reklamē mazlietotas riepas, piedāvā datoru remontu, aicina uz autovadītāju kursiem, lēti pārdod plastikāta logus un durvis…
«Mūsu laikrakstā maksas pakalpojumi ir bijuši vienmēr, un arī pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija vērsa uzmanību uz to, ka tā it kā neesot pašvaldības funkcija, mēs neuzskatījām, ka mums būtu jāpārtrauc sniegt maksas pakalpojumus. Šī ministrijas aktivitāte bija saistīta tikai ar saņemtajiem iebildumiem par sludinājumiem «Jelgavas Vēstnesī» – līdz tam tas arī ministrijai nešķita nekāds pārkāpums. Jā, mēs saņēmām ministrijas vēstuli, bet tajā nebija neviena likuma panta, kas skaidri norādītu: pašvaldības laikrakstā maksas reklāma nedrīkst būt. Tāpēc šo ministrijas aktivitāti arī uztvērām tikai un vienīgi kā viņu viedokli. Viņiem ir savs viedoklis, mums savs, un mēs turpinām darbu. Pēc tam, kad ministrijai sniedzām savu redzējumu, tā pārtrauca saraksti, un tas jau vien par kaut ko liecina. Vai tad ne? Ja jau ministrija zinātu, ka likums tiek pārkāpts, tā aizliegtu pašvaldības avīzei maksas pakalpojumu sniegšanu, bet tas nenotika – tātad tas ir tikai ministrijas redzējums un nekas vairāk: tam nav likuma spēka, un tas nav saistošs pašvaldībai.
Arī šobrīd mūsu iknedēļas pašvaldības avīzē sludinājumu un reklāmu var ievietot jebkura fiziska un juridiska persona – sludinājums maksā attiecīgi 2,42 latus un 4,84 latus. Savukārt vienkāršs reklāmas laukums – 30 santīmus par kvadrātcentimetru. Un cilvēki to novērtē, izmanto. Līdz pat šā gada vidum arī darba sludinājumus publicējām par maksu, bet tagad ir pieņemts lēmums tos avīzē ievietot bez maksas. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka šādā veidā – sniedzot iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem ievietot sludinājumus un reklāmu pašvaldības avīzē – pašvaldība vietējiem cilvēkiem sniedz atbalstu.
Šobrīd gan mēs neievietojam reklāmas banerus pašvaldības mājas lapā, taču arī tiem mums ir domes noteikti izcenojumi – tātad praktiski mēs to varētu darīt.
Vēl pavisam nesen pašvaldību seminārā kārtējo reizi jautājām, vai ir kas mainījies saistībā ar maksas reklāmu pašvaldības laikrakstos, taču mums tā arī neviens nevarēja apstiprināt, ka būtu notikušas kādas izmaiņas un mūsu darbības būtu nelikumīgas. Jāatzīst godīgi, ka Latvijā nav pat tādas statistikas, cik un kādos pašvaldības laikrakstos tiek praktizēta maksas pakalpojumu sniegšana, taču pieļauju, ka to nav maz.»
Elīna Bauze-Krastiņa, laikraksta «Garkalnes Novada Vēstis» veidotāja:
«Garkalnes Novada Vēstis» iznāk reizi mēnesī, un šobrīd pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu visu vietējo uzņēmumu reklāmu laikrakstā publicēt bez maksas – tas nozīmē, ka jebkurš Garkalnes uzņēmējs var reklamēt, ko vien vēlas, un turklāt bez maksas.
«Mūsu pašvaldības laikraksts iznāk reizi mēnesī, un agrāk arī mēs šajā avīzē piedāvājām ievietot maksas reklāmu gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Taču tad tika atsūtīta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstule, kurā mūs lūdza pārtraukt maksas pakalpojumu sniegšanu, un mēs to arī pieņēmām. Patiesībā mēs pat neiedziļinājāmies ministrijas vēstulē, jo, ziniet, tie ienākumi no reklāmām nebija tik lieli, lai no tiem nespētu atteikties. Var pat teikt, ka šobrīd jūtamies atviegloti, ka vairs nav jāķēpājas ar maksas iekasēšanu. Tomēr tas nenozīmē, ka reklāmas mūsu avīzē nav – tā ir, un mēs to publicējam bez maksas, bez visādu papīru kārtošanas. Tas nozīmē, ka jebkurš Garkalnes uzņēmums ir tiesīgs vērsties pie mums ar savu reklāmu, kuru mēs bez maksas publicēsim. Uzskatām, ka šādā veidā pašvaldība tikai apliecina savu atbalstu vietējiem uzņēmumiem.
Jūs sakāt, ka pamanījāt mūsu avīzē un arī domes mājas lapā alkohola reklāmu, bet tas taču ir mūsu uzņēmums! Es neredzu neko nosodāmu tajā, ja mēs reklamējam savu viesnīcu «Baltvila», kas piedāvā muzikālu ceļojumu ar vīna degustāciju. Vēl jo vairāk, ja esam ievērojuši likumu un norādījuši, ka pārmērīga alkohola lietošana var kaitēt veselībai. Arī viesnīca taču ir vietējais uzņēmums, kas tiesīgs saņemt pašvaldības atbalstu. Līdzīgi kā jebkurš cits, kas var vērsties pie mums un ievietot savu reklāmu kā mūsu avīzē, tā arī mājas lapā.»
Jana Igaviņa, Gulbenes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste laikraksta «Gulbenes Novada Ziņas» veidotāja:
Gulbenes novada dome tikai šā gada aprīlī pieņēma lēmumu pašvaldības laikrakstā «Gulbenes Novada Ziņas» atļaut publicēt maksas reklāmu. Un šobrīd ik mēnesi avīzē var lasīt gan vietējo iedzīvotāju sludinājumus, gan uzņēmumu reklāmu, kas ievietota par maksu.
«Kā aprīlī dome šo lēmumu pieņēma, tā līdz pat šim brīdim mēs arī publicējam savā pašvaldības laikrakstā maksas reklāmu. Arī pie mums tas sākums bija ne bez kņadas, taču līdz šim arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nekādu iebildumu nav bijis. Iespējams, ka Jelgava ir lielāka pilsēta, tajā valda vairāk politikas, tāpēc kāds grib uzlikt lielāku spiedienu. Bet tā nevajadzētu būt. Ja jau vienai pašvaldībai iebildumi netika celti, tad rodas jautājums, kāpēc tie tiek celti citai?
Arī vietējie reģionālie mediji norima – pirms tam bija bļaušana gan par reklāmas cenas dempingošanu, gan pašvaldības funkciju pārkāpšanu, taču, saprotot, ka realitātē katrs uzņēmējs tāpat izvēlas sev ērtāko veidu un nav jau tā, ka reklāmas no reģionālā laikraksta mēs pilnībā pārņemtu, situācija nu ir stabilizējusies un katrs turpina mierīgi darīt savu darbu.
Protams, mūsu kā pašvaldības mērķis līdz ar maksas reklāmas ieviešanu nebija pelnīt – tikai nedaudz atslogot to izdevumu daļu, ko prasa avīzes izdošana. Uz aprēķinu bāzes pieprasītākajā – pēdējā – avīzes lapaspusē pie mums reklāma maksā 30 santīmus par kvadrātcentimetru juridiskām personām un 20 santīmus par kvadrātcentimetru fiziskām personām. Tā patiesībā ir simboliska maksa, ko mūsu iedzīvotāji var atļauties. Ja, piemēram, reģionālajā medijā reklāmas laukums maksā ap 15 latiem, tad pie mums – trīs četri lati, un cilvēkam tas ir ļoti būtiski. Tāpēc es uzskatu, ka šādā veidā mēs tikai atbalstām savus cilvēkus, radot viņiem iespējas. Ja vēl tā filozofiski uz to paskatās, tad katra šāda avīze pēc gadiem būs arī vēstures liecība par to, kā dzīvoja, ko darīja, ko pirka un pārdeva Gulbenes novada ļaudis. Un cilvēkiem šī iespēja patīk – viņi zina, ka tas izmaksās lētāk, bet izlasīs to gandrīz katrs novada iedzīvotājs, tātad būs bijis pamats ieguldīt šos pāris latus reklāmā. Mēs jau labi zinām, ka ne katrs tagad var atļauties pasūtīt reģionālo avīzi, tāpēc tur publicētā informācija nenonāk pie katra iedzīvotāja.
Es šeit neredzu ne tirgus kropļošanu, ne cenu dempingošanu – tikai iespēju, ko pašvaldība sagādājusi saviem iedzīvotājiem.
Jāpiebilst gan, ka joprojām līdzjūtības, pateicības un darba sludinājumus publicējam bez maksas.»