Šogad Jelgavā reģistrēti 33 kūlas ugunsgrēki, no kuriem lielākais bijis Garozas ielā – tur dega pērnā zāle trīs hektāru platībā, portālu www.jelgavasvestnesis.lv informē VUGD. Valsts policijā ierosinātas divas administratīvās lietvedības, bet šogad vēl neviens par kūlas dedzināšanu sodīts nav.
Ilze Knusle-Jankevica
Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece informē, ka šogad (uz 7. maiju) policijā reģistrēti 75 materiāli par kūlas reģistrēšanu, no kuriem 33 tika pārsūtīti pēc piekritības uz Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldības policiju. Viņa norāda, ka vienā gadījumā uzsākta administratīvā lietvedība, vienā – lietvedība izbeigta, bet ārējie atrodas pārbaudes stadijā. Ne VUGD, ne pašvaldības policija šogad protokolus par kūlas dedzināšanu nav sastādījusi.
Pērn policijā tika reģistrēti 38 materiāli par kūlas dedzināšanu, no kuriem 13 – pilsētā, bet 25 – novadā. Administratīvā lietvedība tika uzsākta 14 gadījumos, no kuriem 11 tika izbeigtas, bet trīs gadījumos sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. «Visi trīs protokoli ir sastādīti pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta 1. daļas un tika nosūtīti lēmuma pieņemšanai VUGD,» norāda I.Sietniece. Interesanti, ka šī panta pirmā daļa ir par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu, nevis par kūlas dedzināšanu. Maksimālais sods, kas šajos trīs gadījumos varēja tikt piemērots, ir no 20 līdz 200 latiem fiziskām personām un no 200 līdz 1000 latiem juridiskām personām. Tajā pašā pantā noteikts arī sods par kūlas dedzināšanu – naudas sods fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem vai administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm.
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele skaidro, ka administratīvo protokolu par kūlas dedzināšanu var sastādīt gan VUGD amatpersonas, gan Valsts un pašvaldības policijas darbinieki, bet lietu izskata un soda naudas apmēru nosaka tiesa. «Protokola sastādīšana ir sarežģīts process tādā ziņā, ka kūlas dedzinātājs ir jāpieķer kūlas aizdedzināšanas brīdī. Ja kūla jau deg vai tā ir nodegusi, tad zemes īpašniekam nevar tikt sastādīts protokols. Tomēr informāciju par vietām, kur ir degusi kūla, VUGD sniedz Lauku atbalsta dienestam, kas tālāk veic pārbaudi un var samazināt ES atbalsta maksājumu šīs zemes īpašniekam,» tā V.Šembele.
Jāpiebilst, ka šogad Jelgavā un Jelgavas novadā reģistrēti jau 76 kūlas ugunsgrēki: Jelgavas pilsētā – 33, Jelgavas novadā – 26, Ozolnieku novadā – 17. No tiem lielākie bijuši Lakstīgalu ielā, Garozas ielā un Slokas ielā. Pirmais ugunsgrēks pilsētā reģistrēts 6. aprīlī, bet novadā – 12. martā.
2011. gadā Jelgavas pilsētā reģistrēti 47 kūlas ugunsgrēki, bet 2010. gadā – 30.
Foto: Ivars Veiliņš
0.9 °C,
3.5 m/s,
89.2 % 
0.9 °C,
3.5 m/s,
89.2 %