Pilsētā

Jelgavas pašvaldības budžeta samazinājums šogad ir 25,9
procenti, un tas vēl nav viss – pirmo gadu valsts no savas puses
negarantē, ka šobrīd noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa
patiesi ienāks pašvaldības kasē. 

Pēdējo desmit gadu laikā ir bijuši izņēmuma gadījumi, kad
pašvaldības savu budžetu nevar pieņemt gada nogalē, kā tas ir
normālās situācijās, bet pašvaldībai līdz šim nekad nav nācies
pieņemt budžetu, kas būtu mazāks nekā iepriekšējā gadā. «Šāds krass
finanšu līdzekļu samazinājums liecina par ārkārtas situāciju,»
atzīst Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne,
piebilstot, ka laikā, kad naudas ir salīdzinoši daudz, pilsēta var
sekmīgāk attīstīties, būvēt jaunus objektus, uzņemties arvien
papildu funkcijas, lai radītu ērtāku dzīvi jelgavniekiem, taču, kad
nākas taupīt, ir ļoti rūpīgi jāizsver, kas patiesi ir nepieciešams.
Rūpējoties par ikdienu, nedrīkst aizmirst par pilsētas attīstību,
jo citādi arī rītdiena būs drūma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sarūk par 21,5 procentiem

Neraugoties uz to, ka Jelgavā ir viens no zemākajiem bezdarba
rādītājiem valstī, valdība lēmusi, ka pilsēta salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu šogad saņems par 21,5 procentiem jeb sešiem
miljoniem latu mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis nodoklis ir
galvenais ieņēmumu avots pilsētas budžetā, kas veido 65 procentus
no visiem ieņēmumiem.

«Jāuzsver, ka pašvaldības kārtējo reizi noliktas sliktākā
situācijā nekā valsts iestādes. Tām, kaut ienākumi samazināti, tie
tādā apmērā tiek arī garantēti, bet pašvaldībām – nē. Tāpēc pat šie
būtiski samazinātie līdzekļi līdz Jelgavai var arī nenonākt. Mūsu
priekšlikums valdībai ir novirzīt daļu no Starptautiskā Valūtas
fonda aizdevuma līdzekļiem pašvaldībām, lai stabilizētu stāvokli
nodokļa neizpildes gadījumā,» uzsver I.Škutāne.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav vienīgā sadaļa ar mīnus zīmi
šā gada pašvaldības ieņēmumos – samazināsies arī ieņēmumi no
nekustamā īpašuma nodokļa. To paredz gan likuma ierobežojumi, gan
tas, ka Jelgavā darbu beigusi cukurfabrika, kas bija viens no
lielajiem nodokļu maksātājiem.     

Tāpat pašvaldības budžeta apjomu samazina kredītlīdzekļi, jo
valdība faktiski ir aizliegusi ņemt pašvaldībām kredītus. «Vienīgā
pozīcija, kurai šogad drīkstam atļauties kredītus, ir tā sauktie
urbānie jeb pilsētvides attīstības projekti, ko finansē Eiropas
fondi. Taču, manuprāt, tā nav pareiza situācija, ka pašvaldībai
liegti kredīti pat uzsākto projektu realizācijai, jo tagad
«iesaldēt» iesāktos objektus un vēlāk atsākt to celtniecību ir
neekonomiski – tas noteikti prasa vairāk līdzekļu. Valdība ir
solījusies vēlreiz šo situāciju pārrunāt ar Starptautisko Valūtas
fondu. Patlaban pēc pašvaldību uzstājīga darba ir dots solījums no
valdības, martā grozot valsts budžetu, atjaunot tiesības
pašvaldībām aizņemties valsts investīciju projektu (4. vidusskolas
piebūve un 3. pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšana)
līdzfinansēšanai,» skaidro I.Škutāne. 

Taču arī šajos apstākļos pašvaldības budžetā ir dažas
pozīcijas, kas šogad paredz iekasēt vairāk nekā pērn. Viena no
galvenajām sadaļām – savstarpējie norēķini starp dažādu pašvaldību
izglītības iestādēm. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka turpmāk
pašvaldība varēs iekasēt no citām pašvaldībām pilnu pašizmaksu par
to, ka tās izglītības iestādēs mācās bērni no citām
administratīvajām teritorijām. «Līdz šim, piemēram, par viena
pagasta vai citas pilsētas bērnu, kas Jelgavā apmeklē pirmsskolas
izglītības iestādi, savstarpējos norēķinos tika maksāti 33,33 lati
mēnesī, taču faktiskās izmaksas par audzēkni bērnudārzā ir krietni
lielākas – ap 100 latu. Tāpat ir ar skolām – līdz šim par citas
pašvaldības skolēnu, kas mācās mūsu skolās, saņēmām 12,08 latus
mēnesī, bet reālās izmaksas ir ap 30 latiem. Pašvaldības jau agrāk
bija iebildušas par to, ka nav iespējams saņemt pilnu maksu par
citas pašvaldības izglītojamo,» skaidro I.Škutāne.

Pagājušajā gadā savstarpējos norēķinos pašvaldība iekasēja 280
000 latu, bet šogad prognozēts, ka tie varētu būt 900 000 latu.
«Taču arī te mums ir lielas bažas, vai izdosies šo summu iekasēt.
Mazajos pagastos budžeta situācija ir vēl saspringtāka, tāpēc
iespējams, ka ne visi būs spējīgi to samaksāt,» spriež I.Škutāne,
gan uzsverot, ka arī Jelgavai nopietni būs jādomā par saviem
skolēniem, kas mācās citās pašvaldībās. «Ir ļoti svarīgi izvērtēt,
kādās citu pašvaldību skolās mācās mūsu bērni, kādus bērnudārzus
viņi apmeklē, kādos sociālajos centros atrodas vecie ļaudis, jo arī
mums pašiem būs jāmaksā šīs paaugstinātās summas,» tā
I.Škutāne.

Vēl viena pozīcija, kur šogad ieņēmumi plānoti lielāki nekā
pērn, ir iznomātais pašvaldības īpašums. «Tas galvenokārt attiecas
uz atkritumu poligonu «Brakšķi», ko pērn rekonstruējām. Tagad tas
iznomāts, un par atkritumu glabāšanu tajā pašvaldība gūst
ienākumus,» tā I.Škutāne.

Neapšaubāmi, šā gada budžeta ieņēmumu prognoze nevieš
optimismu. «Taču es gribu uzsvērt, ka līdzekļu samazinājums nedod
tiesības samazināt pašvaldības darba un pakalpojumu kvalitāti.
Tieši otrādi – mums ar vēl lielāku rūpību ir jādara savs darbs, mēs
nedrīkstam bez ievērības atstāt nevienu lūgumu pēc palīdzības.
Katrs ir jāizsver un, cik vien iespējams, jāpalīdz,» atzīst
I.Škutāne.

Algas samazinās visiem

Pirmais valdības uzdevums pašvaldībām šajos apstākļos bija
samazināt visu darbinieku atalgojumu par 15 procentiem. Valdība
kārtējo reizi bez izsvēršanas un analīzes visus nolika zem vienas
svītras – vienādi procenti, vienāds samazinājums. Šajā uzstādījumā
algu samazinājums par 15 procentiem nenozīmē, ka vienkārši katrs
cilvēks turpmāk saņems par 15 procentiem mazāk – par šādu apjomu
bija jāsamazina katras iestādes, aģentūras, kapitālsabiedrības un,
protams, arī administrācijas un deputātu atalgojumam atvēlētie
līdzekļi. Samazināt nedrīkstēja vien algas, kas ir līdz divu
minimālo mēnešalgu apmērā. Tātad vienā iestādē, kur lielākā daļa
darbinieku saņem algu līdz 360 latiem, pārējiem tā bija krietni
vairāk jāsamazina, lai kopā iegūtu nepieciešamos 15 procentus no
algu fonda. «Jelgavas pašvaldībā strādā ap 3000 darbinieku
(bibliotekāri, pašvaldības policisti, muzeja, bērnudārzu, skolu,
kultūras, sporta darbinieki, pedagogi, u.c.), un mūsu galvenais
mērķis bija censties saglabāt esošās darba vietas, lai neradītu vēl
lielāku sociālo spriedzi pilsētā,» tā I.Škutāne.

Negaidīts trieciens pašvaldībai bija arī valdības paziņojums,
ka tā šogad vairs nepiešķirs naudu pirmsskolas izglītības iestāžu
darbinieku algu līdzfinansēšanai. Principā tas tika atstāts
pašvaldību ziņā. «Mēs ļoti labi izprotam, cik pilsētā ir
nepieciešami bērnudārzi, un pat doma par to slēgšanu nav
pieļaujama. Tāpēc meklējām, kur atkal iespējams ko ietaupīt, lai
tomēr mēs saviem bērnudārzu darbiniekiem varētu izmaksāt to daļu,
no kuras valsts ar vieglu roku atteicās. Jelgavā tie ir 545,7
tūkstoši latu, kas bija nepieciešami, lai bērnudārzu darbiniekiem
alga nebūtu jāsamazina par trešdaļu. Samazinot izdevumus citām
iestādēm, bērnudārzu darbiniekiem algas tiks izmaksātas,» uzsver
priekšsēdētāja vietniece.

Aug tikai sociālais budžets

Ja ieņēmumi samazinās par 21,5 procentiem, tad likumsakarīgi,
ka arī izdevumiem jāsarūk par tādu pašu daļu. I.Škutāne uzsver, ka
pašvaldība, veidojot šā gada budžeta projektu, nav rīkojusies kā
valsts – aritmētiski, bez analīzes katrai nozarei samazinājusi
finansējumu. «To nav iespējams izdarīt visām iestādēm vienādi – ir
jāizvērtē svarīgums. Tieši tāpēc, rūpīgi izsverot, ir nozares, kam
finansējums samazināts pat uz pusi, bet ir arī tāda, kam, gluži
pretēji, līdzekļi palielināti.»

Prognozējot situācijas pasliktināšanos, vienīgā sadaļa, kam
pašvaldība šogad paredz lielāku budžetu, ir sociālā palīdzība.
Kopumā sociālajiem pabalstiem budžets sasniedz miljonu latu. «Jau
oktobrī, jūtot ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, pašvaldība
palielināja iedzīvotāju iespēju saņemt sociālos pabalstus. Tāpēc
šobrīd mēs nekāpinām pabalstu apmēru, bet rēķināmies ar to, ka
palīdzība būs nepieciešama lielākam iedzīvotāju lokam. Mēs
prognozējam, ka augs pieprasījums pēc dzīvokļu pabalstiem, jo
izmaksas arvien aug, arī medikamentu iegādei, jo valsts gatavojas
samazināt kompensējamo zāļu sarakstu, tāpat slimnīcas apmaksai, ja
tiks akceptēta gultas dienas maksas palielināšana. Un noteikti arī
cita palīdzība būs nepieciešama vairāk nekā iepriekš,» spriež
I.Škutāne.

Iesāktais tiks pabeigts

Neraugoties uz budžeta ievērojamo samazinājumu, pašvaldība
neplāno atteikties no iesāktajiem darbiem. «Mums ir jāizpilda visas
likumā noteiktās funkcijas, kā arī pašu sāktie darbi, uzdevumi. Jā,
varbūt mazākā apmērā nekā līdz šim, taču darbi neapstāsies,» uzsver
I.Škutāne.

«Mēs gadu no gada mērķtiecīgi esam gājuši uz rezultātu, lai
pilsēta attīstītos, kļūtu sakoptāka, iedzīvotājiem tīkamāka. Mēs
esam lepni par to, kā Jelgava ir attīstījusies, un tas zināmā mērā
šobrīd dod mums arī lielāku drošības sajūtu, jo iepriekšējos gados
paveiktais neļaus mums ieslīgt tādā depresijā, kādu piedzīvojām
pirms gadiem desmit. Jā, mēs šogad nevarēsim atļauties kapitālos
remontus, bet gados, kad to varējām atļauties, pilsētā ir paveikts
daudz, lai tagad mums nebūtu jāsatraucas, ka kādu pakalpojumu vai
uzdevumu nevarēsim veikt, jo ēka brūk. Krīzes nāk un iet – grūti
laiki ir bijuši un pārdzīvoti. Un, ņemot vērā paveikto, gribas
ticēt, ka jostas savilkšana uz gadu vai diviem Jelgavai ļaus
noturēties,» saka I.Škutāne, piebilstot, ka nekādā gadījumā nav
pieļaujams, ka šajos apstākļos pašvaldība nedomātu par attīstību.
«Mēs nevaram pieļaut tās pašas kļūdas, kas bija pirms 2000. gada,
kad pilsēta nevarēja attīstīties, jo tai nebija sakārtotas
infrastruktūras. Tādēļ Jelgava piedalās Eiropas fondu finansēto
pilsētvides attīstības projektu realizācijā, un nozīmīgākie no
tiem, kuru realizācija turpināsies šogad, ir: ielu rekonstrukcija
ap Zemgales Olimpisko centru un 4. vidusskolu; Lielās ielas
rekonstrukcija no Dambja līdz Atmodas ielai; Trīsvienības baznīcas
torņa sakārtošana; Vecpilsētā trīs ielu rekonstrukcija; Lielupes
aizsargdambja atjaunošana, ko gan paredz cukurfabrikas
restrukturizācija, jo citiem mērķiem šos līdzekļus nav iespējams
izlietot; Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
apkārtnes sakārtošana, kas būs noslēguma posms jau veiktajiem
fasādes un iekšdarbu remontiem. Mēs turpināsim arī pašu iesākto
objektu celtniecību – Zemgales Olimpiskā centra un 4. vidusskolas
piebūves,» tā I.Škutāne.

«Lai cik saspringts būtu šis budžets, es gribu uzsvērt, ka nav
likvidēta neviena pašvaldības iestāde, neviens pakalpojuma veids.
Mēs tāpat turpināsim atbalstīt nevalstiskās organizācijas,
darbosies arī fondi izglītības, kultūras un sporta darbinieku
atbalstam. Kopā mērķtiecīgi strādājot, mēs centīsimies rast
risinājumu katrai situācijai,» uzsver I.Škutāne.