Pilsētā

Sintija Čepanone

Reāli būvdarbi šajā mājā sākās pagājušā gada augustā, un 27
dzīvokļu mājā nosiltinātas ārējās sienas, pagrabs un bēniņi, tāpat
veikta siltā ūdens cauruļu nomaiņa, kā arī šo un apkures cauruļu
siltināšana. «Šobrīd vēl nav aprēķinātas precīzas renovācijas darbu
izmaksas katram dzīvoklim, tādēļ pat aptuvenas summas neņemos
nosaukt, taču ietaupījumu no siltināšanas darbiem iedzīvotāji gan
var izjust – vienā no trim kāpņutelpām mums ir gāzes apkure, un
varu apliecināt, ka gāzes patēriņš ir samazinājies. Arī tīri sajūtu
līmenī – pieliekot roku istabas ārsienai, tā vairs nav auksta,»
piebilst A.Āboliņš.

 

SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) tehniskais
direktors Oļegs Kukuts norāda, ka vēl šogad iepriekšējās atbalsta
programmas ietvaros varētu tikt nosiltinātas sešas daudzdzīvokļu
mājas, kuru pārvaldnieks ir JNĪP. «Diemžēl arī mūsu praksē ir
atsevišķi gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki, lai gan pieņēmuši
lēmumu par savas mājas siltināšanu un nokārtojuši visas
nepieciešamās formalitātes, no šīs ieceres tomēr atteikušies.
Izvērtējot nepieciešamos ieguldījumus, viņi nevēlas uzņemties
papildu saistības un bažījas, ka ieguldījumi neatmaksāsies dažu
tuvāko gadu laikā,» skaidro O.Kukuts. JNĪP valdes loceklis Juris
Vidžis gan uzsver, ka dažkārt iedzīvotājus izdevies pārliecināt
iesākto procesu turpināt. «Ir svarīgi saprast, ka nosiltinātas
mājas ieguvumus nedrīkst mērīt tikai naudā – pēc renovācijas
būtiski tiek paildzināts ēkas ekspluatācijas laiks, tiek
paaugstināta mājas energoefektivitāte, komfortablāki kļūst dzīves
apstākļi un līdz ar to arī katra atsevišķā dzīvokļa īpašuma vērtība
aug,» renovētas mājas priekšrocības min J.Vidžis.

O.Kukuts skaidro, ka šobrīd viens no lielākajiem šķēršļiem
īstenot daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus ir grūtības šim
mērķim piesaistīt banku finansējumu, jo tās ļoti piesardzīgi
izvērtē gan nepieciešamā finansējuma apmēru, gan konkrētās mājas
dzīvokļu īpašnieku maksātspēju, gan citus aspektus. «Tieši šī
iemesla dēļ par vairāku māju būvniecības darbiem sludinām
atkārtotus iepirkumus – ja būvnieki piedāvās mazāku cenu,
nepazeminot būvdarbu kvalitāti, būs nepieciešams arī mazāks bankas
finansējums,» tā O.Kukuts, atklājot, ka atkārtots iepirkums jau
izsludināts par mājas Vīgriežu ielā 30 renovāciju, bet tuvākajā
laikā tas tiks darīts arī par māju Lāčplēša ielā 33, Svētes ielā 28
un Kungu ielā 23 renovāciju. «Savukārt par būvdarbiem Dobeles ielā
52 un Katoļu ielā 17 iepirkumu konkurss ir noslēdzies, un tagad
finansējuma piesaiste atkarīga no banku izvērtējuma,» piebilst
viņš.

 

Jāuzsver, ka šīs mājas tiks renovētas vēl iepriekšējās
atbalsta pro­grammas – 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas
perioda – gaitā, kuru administrē Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūra.

J.Vidžis norāda, ka pašlaik apspriešanas stadijā ir projekts
valsts atbalstam dzīvojamo māju siltināšanai laikposmā no 2014.
līdz 2020. gadam un tas paredz vairākas priekšrocības, kas varētu
veicināt daudzdzīvokļu māju renovācijas procesu valstī. «Būtisks ir
noteikumu projektā iestrādātais kritērijs, kas paredz, ka
ieguldījumiem mājas renovācijā jāatmaksājas 20 gados – līdz šim
tāda nosacījuma nebija vispār. Tāpat atbilstoši Ekonomikas
ministrijas ieteikumam minimālais grants – valsts neatmaksājamais
atbalsts – plānots 25 procentu, bet maksimālais – 35 procentu
apmērā atkarībā no sasniegtā gala rezultāta, tas ir, jo labāki
energoefektivitātes rādītāji būs, jo lielāku līdzfinansējumu varēs
saņemt. Līdz ar to nepieciešamā bankas aizdevuma apmērs no 100
procentiem, kā tas bija līdz šim, varētu sarukt līdz 75,» plānotās
izmaiņas ieskicē J.Vidžis. Tādējādi jauno noteikumu projektā
akcentēts princips, ko jau līdz šim, renovējot mājas, ievērojusi
JNĪP, – māju kompleksa renovācija, kas nodrošina augstāku
energoefektivitāti. «Līdz ar jauno programmu paredzēts paplašināt
arī iespējas startēt energoefektivitātes paaugstināšanas programmā
– ja iepriekš, realizējot siltināšanas projektu, mājai bija
jāsasniedz noteikts siltumenerģijas patēriņa samazinājums attiecībā
pret esošo, kas ierobežoja iespējas siltināšanas programmā startēt
mājām, kurās iepriekš veikti daļēji energoefektivitātes pasākumi,
tad jaunajā programmā granta apmērs būs atkarīgs no gala rezultāta,
tas ir, sasniedzot noteiktu mājas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu
– kilovatstundas uz kvadrātmetru – gadā,» tā J.Vidžis, norādot, ka
jauno energoefektivitātes programmu koordinēs Latvijas attīstības
finanšu institūcija «Altum».

 

Tiesa, jaunās programmas nosacījumi vēl nav apstiprināti,
tādēļ šogad, visticamāk, tiks realizēti tikai iepriekšējās
programmas laikā apstiprinātie projekti, ja vien izdosies šim
mērķim piesaistīt banku finansējumu. Savukārt par jauno programmu
dzīvokļu īpašnieki tiks informēti, tiklīdz tā tiks apstiprināta un
sāksies projektu pieņemšana.