«Vārdu kumeliņam izdomājis neesmu, jo pagaidām vēl ir grūti noteikt dzimumu – viņam mazliet jāpaaugas –, taču tas noteikti sāksies ar viņa mātes Olimpijas vārda pirmo burtu,» par 7. martā pasaulē nākušo savvaļas zirgu pulka papildinājumu saka Pils salas zirgu uzraugs Einārs Nordmanis. Lielākais kumeliņu «birums» Pils salā gaidāms aprīlī.
Sintija Čepanone
Pagājušajā gadā pirmais kumeliņš Pils salā atskrējis 14. martā, šogad – par nedēļu agrāk ķēvei Olimpijai. «Tā ir pieredzējušākā, lielākā un stiprākā ķēve, kas Jelgavā ieradās no Nīderlandes pirms pieciem gadiem – viņa bija starp pirmajiem zirgiem, kas ieradās Pils salā,» stāsta E.Nordmanis, sakot, ka lielākais papildinājums savvaļniekiem, kā ierasts, būs aprīlī. Kopumā gaidāmi apmēram 10 kumeliņi. «Jācer, ka visi būs stipri un izturēs dabisko atlasi,» tā viņš.
Taču dabas kritērijus pēdējo pāris nedēļu laikā nav izturējuši divi savvaļas zirgi – viņi gājuši bojā parazītu izraisītu komplikāciju dēļ. «Vēl aizvien nākas saskarties ar cilvēku neizpratni – daudzi vienkārši atsakās saprast, ka Pils salā mītošie nav mājas, bet savvaļas zirgi, tāpēc viņiem ir pavisam citas prasības gan pret barību, gan dzīvesvietu, tāpat viņu dzīves ilgumu diktē daba – izdzīvo stiprākais. Tā ir dabiskā atlase!» saka E.Nordmanis, piebilstot, ka, tāpat kā jebkurā citā dzīvniekā, arī savvaļas zirga organismā dzīvo parazīti. Ja zirgs ir spēcīgs, ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, ar tiem viņš tiek galā, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā. Tā arī noticis ar diviem savvaļniekiem šajā gadā, taču, kā akcentē Pils salas zirgu uzraugs, tas nav nekas ārkārtējs, turklāt bojā gājušie zirgi tiek nogādāti uz Veterinārmedicīnas klīniku sekcijas veikšanai. Iepriekš, piemēram, par kādas ķēves nāves iemeslu kļuvis nieru iekaisums.
«Aicinu iedzīvotājus ar izpratni izturēties pret situācijām, ja salas teritorijā gadās uziet kādu beigtu zirgu un par to mani nekavējoties informēt. Ir jāsaprot, ka Pils salas teritorija ir 75 hektārus plaša un man pašam ne vienmēr uzreiz izdodas konstatēt šādu faktu. Par to mani nekavējot informējot, mums kopā izdotos izvairīties no nepatīkamām situācijām,» tā E.Nordmanis, atgādinot, ka ar viņu iespējams sazināties pa tālruni 20264343 vai 29841851. Zvanot pa kādu no šiem tālruņiem, iespējams arī pieteikt ekskursiju, lai ko vairāk uzzinātu gan par savvaļas zirgu ikdienu, gan pa Lielupes palienes pļavām.
Taujāts, kā savvaļas zirgi aizvadījuši ziemu, zirgu uzraugs stāsta – kamēr pieturējies salīdzinoši silts laiks, barību savvaļnieki meklējuši paši, graužot kārklus un pērno zāli, taču februārī, kad sals sasniedza par mīnus 28 grādu atzīmi, bija nepieciešama minimāla iejaukšanās – zirgi piebaroti ar sienu. «Mans uzdevums ir gādāt par to, lai savvaļas zirgu ikdiena ritētu pēc iespējas dabiski, taču ārkārtas situācijās bez barības viņus tomēr nedrīkst atstāt – nepieciešama piebarošana. Tas tādēļ, ka spēcīgajā salā viņi patērē ļoti daudz enerģijas kaut vai tam, lai organisms spētu izkausēt sniegu, ko zirgi izmanto dzeršanai,» tā E.Nordmanis.
Jāpiebilst, ka pašlaik Pils salā mīt 41 zirgs, un E.Nordmanis stāsta, ka izveidojušies trīs harēmi un «puikas, kas dzīvo atsevišķi». «Viens harēms ir ļoti spēcīgs, un to vada divi ērzeļi, kuri ir labi draugi jau kopš bērnības. Pārējie divi harēmi ir parasti – katram viens vadonis,» ikdienu atklā zirgu uzraugs.
Viņš Pils salas apmeklētājiem vēlreiz atgādina, ka zirgu barošana un pārgalvīga tuvošanās viņiem var apdraudēt kā zirgus, tā cilvēkus. «Zirgi jāvēro ar acīm no vismaz 25 metru attāluma, nevis jācenšas tikt tiem pēc iespējas tuvāk. Tie ir savvaļas zirgi, un viņu uzvedību nezinātājam ir grūti prognozēt,» atgādina viņš, piebilstot, ka iepazīties ar zirgiem tuvāk izņēmuma kārtā drīkstētu vien tad, ja interesenti viņus aplūkot dodas kopā ar E.Nordmani.
Foto: Einārs Nordmanis
9.1 °C,
1.7 m/s,
93.1 % 
9.1 °C,
1.7 m/s,
93.1 %