4 °C, 3.2 m/s, 93.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSpeciālisti: «Vides pieejamība pilsētā uzlabojas, taču joprojām ir vietas, kur par to domā formāli»
Speciālisti: «Vides pieejamība pilsētā uzlabojas, taču joprojām ir vietas, kur par to domā formāli»
20/09/2011

Šodien aizvadīts kārtējais vides monitorings par vides pieejamību vairākās pilsētas iestādēs, vēršot īpašnieku uzmanību uz problēmām, ja tādas ir. Apkopojot rezultātus, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Irina Bančuka atzīst, ka vides pieejamība Jelgavā ar katru gadu uzlabojas un arvien vairāk uzņēmēju saprot, cik svarīgi, būvējot jaunu objektu, ir pieaicināt ekspertu, lai vēlāk šī iestāde patiesi būtu pieejama arī cilvēkiem ar funkcionāliem un redzes traucējumiem.

Ritma Gaidamoviča

Šodien aizvadīts kārtējais vides
monitorings par vides pieejamību vairākās pilsētas iestādēs, vēršot
īpašnieku uzmanību uz problēmām, ja tādas ir. Apkopojot rezultātus,
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora
vadītāja Irina Bančuka atzīst, ka vides pieejamība Jelgavā ar katru
gadu uzlabojas un arvien vairāk uzņēmēju saprot, cik svarīgi,
būvējot jaunu objektu, ir pieaicināt ekspertu, lai vēlāk šī iestāde
patiesi būtu pieejama arī cilvēkiem ar funkcionāliem un redzes
traucējumiem.

Vides monitoringā piedalījās Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes, Sabiedrības integrācijas pārvaldes,
Jelgavas Būvvaldes speciālisti, sertificēts vides pieejamības
eksperts Kārlis Rūba, sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne»
priekšsēdētāja Dzintra Saulkalne un invalīdu biedrības «Ēdelveiss»
priekšsēdētājs Vadims Račiks. Kopīgi izzināta vides pieejamība
Jelgavas dzelzceļa stacijā un vilcienā, veikalā «Lāči», Jelgavas
Zinātniskajā bibliotēkā, Jelgavas 4. vidusskolā, promenādē, Pumpura
ielas 5. namā un pārbaudīts, cik atsaucīgi ir pilsētas taksometra
vadītāji.

V.Račiks un sociālā darbiniece Tatjana
Marčenko, lai pārbaudītu vilciena pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslā,
šodien veica kontrolbraucienu uz Rīgu un atpakaļ. T.Marčenko
atzīst, ka «Latvijas dzelzceļš» rūpējas arī par cilvēkiem
ratiņkrēslā. «Ar dzelzceļa darbinieku palīdzību veiksmīgi tikām gan
iekšā vilcienā, gan izkāpām no tā, turklāt Vadimu ratiņkrēslā īpašs
lifts nogādāja uz tuneli. Galvenais – pieteikt braucienu 48 stundas
iepriekš,» stāsta sociālā darbiniece.

K.Rūba, kurš ikdienā pārvietojas tikai
ratiņkrēslā, atzīst: «Situācija ar gadiem uzlabojas, un tas priecē.
Taču, neskatoties uz to, joprojām ir atrodami tā saucamie «ķeksīši»
– it kā ir uzbrauktuve, taču invalīds viens pa to nevar
pārvietoties.» Šāda situācija izveidojusies pie SIA «Lāči» veikala,
kas šobrīd atrodas Mātera ielā, – nauda iztērēta, taču darbiņš līdz
galam nav izdarīts. «Iepriekš šeit atradās banka, kas nebija
ieinteresēta situāciju risināt – bankā nevarēja iekļūt cilvēki
ratiņkrēslā. Jaunais veikals tomēr ir pievērsis tam uzmanību –
izveidota uzbrauktuve, uzlikta marga, kur pieturēties. Tiesa, viens
pa to nevar uzbraukt, vajag palīgus,» stāsta I.Bančuka.
  

Speciālisti šodien apmeklējuši arī jauno
promenādi Lielupes krastā. Eksperti atzīst, ka, izbūvējot to,
patiešām ņemti vērā būtiskākie nosacījumi, tomēr ir vēl dažas
nepilnības, piemēram, kāpnēm, kas ved no taciņas lejā uz pludmali,
nav margu. Un tas problēmas sagādā ne tikai cilvēkiem ar
funkcionālajiem traucējumiem, bet ziemā, kad kāpnes būs slidenas,
šeit var pakrist jebkurš. «Uzteicami, ka uz kāpnēm uzlīmētas arī
atzīmes vājredzīgajiem,» tā K.Rūba.

Gan K.Rūba, gan Dz.Saulkalne īpaši
uzteic pilsētas taksometra vadītājus, kas ir ļoti atsaucīgi. «Var
rēķināties, ka bez palīdzības mūs neatstās. Galvenais – pastāstīt,
kā tevi labāk pacelt, kā ratiņus salocīt, un – braucam!» piebilst
Dz.Saulkalne.

Apmeklēta arī Jelgavas Zinātniskā
bibliotēka, kas pēdējos gados piedzīvojusi pārmaiņas. «Saprotams,
ka šī ir veca ēka, taču, jāatzīst, daudz ir darīts, lai bibliotēkā
varētu iekļūt arī cilvēki ratiņkrēslā. Pirmais stāvs ir brīvi
pieejams, uzteicami, ka ir arī labierīcības invalīdiem. Tiesa,
mazliet grūtības rodas abonementā, kur plaukti pārāk tuvu viens pie
otra, līdz ar to ar ratiņiem tur nevar izbraukt,» stāsta I.Bančuka.
Taču šādā situācijā izlīdz bibliotēkas darbinieki.

Vislielākās problēmas gan šobrīd ir
Pumpura ielas 5. namā, kur daudzstāvu mājas 1. stāvā dzīvo trīs
cilvēki ratiņkrēslā. Viņiem ir apgrūtināta iekļūšana un izkļūšana.
«Noteikti ir jādomā par risinājumu, iespējams, jāizbūvē panduss,
taču mājai šobrīd ir liels parāds, kas rada problēmas šo situāciju
atrisināt. Katrā gadījumā darbu šajā jomā mēs turpināsim,» stāsta
I.Bančuka.  

Foto: Ivars Veiliņš