Šodien aizvadīts kārtējais vides monitorings par vides pieejamību vairākās pilsētas iestādēs, vēršot īpašnieku uzmanību uz problēmām, ja tādas ir. Apkopojot rezultātus, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Irina Bančuka atzīst, ka vides pieejamība Jelgavā ar katru gadu uzlabojas un arvien vairāk uzņēmēju saprot, cik svarīgi, būvējot jaunu objektu, ir pieaicināt ekspertu, lai vēlāk šī iestāde patiesi būtu pieejama arī cilvēkiem ar funkcionāliem un redzes traucējumiem.
Ritma Gaidamoviča
Vides monitoringā piedalījās Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes, Sabiedrības integrācijas pārvaldes, Jelgavas Būvvaldes speciālisti, sertificēts vides pieejamības eksperts Kārlis Rūba, sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» priekšsēdētāja Dzintra Saulkalne un invalīdu biedrības «Ēdelveiss» priekšsēdētājs Vadims Račiks. Kopīgi izzināta vides pieejamība Jelgavas dzelzceļa stacijā un vilcienā, veikalā «Lāči», Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, Jelgavas 4. vidusskolā, promenādē, Pumpura ielas 5. namā un pārbaudīts, cik atsaucīgi ir pilsētas taksometra vadītāji.
V.Račiks un sociālā darbiniece Tatjana Marčenko, lai pārbaudītu vilciena pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslā, šodien veica kontrolbraucienu uz Rīgu un atpakaļ. T.Marčenko atzīst, ka «Latvijas dzelzceļš» rūpējas arī par cilvēkiem ratiņkrēslā. «Ar dzelzceļa darbinieku palīdzību veiksmīgi tikām gan iekšā vilcienā, gan izkāpām no tā, turklāt Vadimu ratiņkrēslā īpašs lifts nogādāja uz tuneli. Galvenais – pieteikt braucienu 48 stundas iepriekš,» stāsta sociālā darbiniece.
K.Rūba, kurš ikdienā pārvietojas tikai ratiņkrēslā, atzīst: «Situācija ar gadiem uzlabojas, un tas priecē. Taču, neskatoties uz to, joprojām ir atrodami tā saucamie «ķeksīši» – it kā ir uzbrauktuve, taču invalīds viens pa to nevar pārvietoties.» Šāda situācija izveidojusies pie SIA «Lāči» veikala, kas šobrīd atrodas Mātera ielā, – nauda iztērēta, taču darbiņš līdz galam nav izdarīts. «Iepriekš šeit atradās banka, kas nebija ieinteresēta situāciju risināt – bankā nevarēja iekļūt cilvēki ratiņkrēslā. Jaunais veikals tomēr ir pievērsis tam uzmanību – izveidota uzbrauktuve, uzlikta marga, kur pieturēties. Tiesa, viens pa to nevar uzbraukt, vajag palīgus,» stāsta I.Bančuka.
Speciālisti šodien apmeklējuši arī jauno promenādi Lielupes krastā. Eksperti atzīst, ka, izbūvējot to, patiešām ņemti vērā būtiskākie nosacījumi, tomēr ir vēl dažas nepilnības, piemēram, kāpnēm, kas ved no taciņas lejā uz pludmali, nav margu. Un tas problēmas sagādā ne tikai cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem, bet ziemā, kad kāpnes būs slidenas, šeit var pakrist jebkurš. «Uzteicami, ka uz kāpnēm uzlīmētas arī atzīmes vājredzīgajiem,» tā K.Rūba.
Gan K.Rūba, gan Dz.Saulkalne īpaši uzteic pilsētas taksometra vadītājus, kas ir ļoti atsaucīgi. «Var rēķināties, ka bez palīdzības mūs neatstās. Galvenais – pastāstīt, kā tevi labāk pacelt, kā ratiņus salocīt, un – braucam!» piebilst Dz.Saulkalne.
Apmeklēta arī Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, kas pēdējos gados piedzīvojusi pārmaiņas. «Saprotams, ka šī ir veca ēka, taču, jāatzīst, daudz ir darīts, lai bibliotēkā varētu iekļūt arī cilvēki ratiņkrēslā. Pirmais stāvs ir brīvi pieejams, uzteicami, ka ir arī labierīcības invalīdiem. Tiesa, mazliet grūtības rodas abonementā, kur plaukti pārāk tuvu viens pie otra, līdz ar to ar ratiņiem tur nevar izbraukt,» stāsta I.Bančuka. Taču šādā situācijā izlīdz bibliotēkas darbinieki.
Vislielākās problēmas gan šobrīd ir Pumpura ielas 5. namā, kur daudzstāvu mājas 1. stāvā dzīvo trīs cilvēki ratiņkrēslā. Viņiem ir apgrūtināta iekļūšana un izkļūšana. «Noteikti ir jādomā par risinājumu, iespējams, jāizbūvē panduss, taču mājai šobrīd ir liels parāds, kas rada problēmas šo situāciju atrisināt. Katrā gadījumā darbu šajā jomā mēs turpināsim,» stāsta I.Bančuka.
Foto: Ivars Veiliņš